Lai iedzīvotāji samazinātu elektroenerģijas un siltumapgādes rēķinus apkures sezonā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsludinājusi atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei mājsaimniecībām.
Paredzēts sniegt atbalstu fosilā kurināmā, piemēram, dabasgāzes, dīzeļdegvielas, akmeņogļu, iekārtu nomaiņai pret jaunām iekārtām, kas zimanto atjaunojamos energoresursus – biomasas granulu katliem, siltumsūkņiem, saules kolektoriem, vai pieslēgšanos centralizētai siltumapgādes sistēmai. Tāpat atbalsts paredzēts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem – saules paneļiem, vēja ģeneratoriem mājsaimniecības pašpatēriņa vajadzībām. “Šis ir nozīmīgs atbalsts mājsaimniecībām, lai, pirmkārt, samazinātu rēķinus, otrkārt – kļūtu energoneatkarīgi. Redzot Krievijas izvērsto karu Ukrainā, ir pilnīgi skaidrs, ka jāiet prom no dabasgāzes izmantošanas apkurē saimniecībā. Jau tuvākajā laikā redzēsim, cik liela ir interese par programmu. Šobrīd atsaucība un interese no iedzīvotāju puses ir ļoti liela, un tas priecē,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.
Vispirms īstenot, tad nauda
Finansējums būs kā vienreizējs maksājums granta veidā un to varēs saņemt tikai tad, kad projekts būs īstenots. “Ir svarīgi pārbaudīt, vai mājsaimniecība kvalificējas atbalsta saņemšanai, pirms spert soli – iegādāties iekārtas. Atbalsts ir pieejams tikai fiziskām personām, nevis juridiskām. Noteikumos ir noteikti arī citi ierobežojumi, piemēram, nedrīkst būt nodokļu parādi, maksātnespējas process. Atbalstu nevarēs saņemt daudzdzīvokļu mājām,” skaidro ministrs. Dzīvojamajai mājai jābūt nodotai ekspluatācijā, kas nozīmē, ka jaunbūvēm šoreiz atbalsts netiks sniegts, kā arī jābūt reģistrētai Zemesgrāmatā. Tāpat arī mājā nedrīkst veikt saimniecisko darbību un uzņēmējdarbību.
Ko darīt zemnieku saimniecībām, kur praktiski ir vairākas ēkas, bet dzīvojamā māja ir viena? “Ja dzīvojamajā mājā ir reģistrēta juridiskā adrese, bet tā nesakrīt ar saimnieciskās darbības vietu, respektīvi, faktiskā darbība notiek kur citur, atbalstu ir iespējams saņemt,” norāda ministrs. Vismaz 80 % no saražotās elektroenerģijas jāizmanto projekta iesniedzēja pašpatēriņam. Par pašpatēriņu uzskata vismaz 80 % no gadā saražotās enerģijas izmantošanu pašpatēriņam, proti, projekta iesniedzējs vairāk nekā 20 % no gadā saražotās elektroenerģijas nav pārdevis tirgū.
Pieteikšanās finansējuma saņemšanai maksimāli vienkāršota. Kad iekārta iegādāta un uzstādīta īpašumā, jāizpilda iesniegums un jāpievieno prasītie dokumenti, čeks par iegādi, fotogrāfijas ar vietas fiksāciju. Iesniegums jāiesniedz Vides investīciju fondā, kur izvērtēs atbildību kritērijiem un lems par atbalsta izmaksāšanu. Finansējumu kontā ieskaitīs piecu dienu laikā.
Pašiem jāsper solis
Klimata pārmaiņu departamenta direktora pienākumu izpildītājs Raimonds Kašs atzīst, ka Latvijā ir vairāki simti tūkstošu dažādu veidu privātmāju, tādēļ var veidoties specifiskas situācijas. Piemēram, kombinētus risinājumus apkurē neatbalstīs, no dabasgāzes jāatsakās pilnībā, kas nozīmē arī līguma laušanu. “Atsakoties no gāzes apkurē, ēdiena gatavošanai un karstajam ūdenim gāze var palikt, bet šis ir specifisks gadījums un jāvērtē atsevišķi. Tā ir iedzīvotāju pašu izvēle – spert šo soli vai ne. Piespiedu kārtā nav jāatsakās no gāzes,” norāda R. Kašs.
Konkursa ietvaros arī neatbalstīs pāreju no elektriskās vai malkas apkures uz granulu katlu. Vienīgi, ja pāriet uz saules paneļiem vai vēja ģeneratoru. Ja vienam īpašniekam pieder vairāki īpašumi, piemēram, māja un vasarnīca, tas nozīmē, ka iesniegt projektu var tikai vienam īpašumam, nevis abiem. Iekārtas jāiegādājas no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, nevis ārzemēm. “Ja jau šobrīd ir saules paneļi uzstādīti, var uzstādīt papildu jaudu. Tas ir atbalstāms, neskatīsimies, kas jau ir šobrīd. Nolikums paredz, ka tehnoloģijai jābūt sasaisītai ar māju, tādēļ saules paneļiem jābūt uz ēkas. Taču katru gadījumu, kad tomēr jānovieto pie mājas, vērtēsim. Teorētiski tāda iespēja ir,” saka R. Kašs.
Aicina nesteigties
Jau noteikumu izstrādes laikā ministrija saņēma jautājumu, vai maksimālo atbalsta apmēru nav paredzēts palielināt, jo, izsludinot konkursu, augs tirgus cenas un atbalstu saņemt būs grūti. Kādēļ atbalsta apjoms, piemēram, saules paneļiem ir tieši tāds un vai nav doma palielināt? “Finansējuma apjoms ir saistīts ar tirgus izpētes rezultātiem, kas veikta pagājušā gada decembrī. Izvērtējot aptaujas rezultātus, aprēķināja katras elektroenerģijas tehnoloģijas rādītājus. Neredzu pamatojumu mainīt šos rādītājus. Protams, tirgus cenas mainās,” teica R. Kašs.
Iedzīvotājiem ir bažas, kā izvērtēs projektus, kam piešķirt atbalsta finansējumu, un vai, piesakoties tikai nākamgad, būs vēl iespēja saņemt naudu. “Kārtība paredz, kurš pirmais nāk, pirmais paņem, un arī vērtēšana notiks iesniegšanas kārtībā. Tādēļ svarīgi kvalitatīvi sagatavot projektu, lai nav jālūdz precizējumi, kas aizņems papildu laiku,” skaidro R. Kašs. Ministrs A. T. Plešs norāda – pirms izlemt izvietot atjaunojamās energoresursu risinājumus savā īpašumā un pieteikties atbalstam, skaidri jāzina, vai atbilst visiem kritējiem un tiešām varēs saņemt naudu. Tā varēs izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem. Noteikumi stājās spēkā 8. martā un iekārtām jābūt iegādātām ne ātrāk kā 9. martā. Ja maksājums par iekārtām veikts iepriekš, kaut arī pašas iekārtas nav uzstādītas, uz finansējumu nevarēs pretendēt.
Uzraudzība – piecus gadus
Iekārtu darbība un ekspluatācija jānodrošina piecus gadus, tās nedrīkst pārdot, likvidēt vai demontēt. “Reizi gadā būs jāsniedz informācija, cik enerģijas saražots vai patērēts ar uzstādīto iekārtu. Ja īpašumu pārdod, piešķirtais atbalsts jāatlīdzina. Ja iekārta, piemēram, pēc trīs gadiem salūst un garantijas vairs nav, jāmeklē iespējas, kā nodrošināt iekārtas darbību. Monitoringa laikā par to sankciju vai sodu gan nebūs,” teic R. Kašs. Arī tad, ja, īstenojot projektu, secināts, ka ietaupījuma nav un cits apkures veids būtu tomēr piemērotāks. Ministrija sola, ka projektu uzraudzība notiks.
R. Kašs norāda, ka uzlabot iekārtas vai modernizēt drīkstēs, saskaņojot ar Vides investīciju fondu, tomēr tas jādara, ieguldot pašu finansējumu. Konkursa ietvaros iekārtas var iegādāties gan par saviem, gan piesaistītiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot kredītu.
“Šī ir ļoti laba iespēja, lai pārskatītu, ko ikdienā darām jeb kādus energoresursus izmantojam. Varam pārvarēt sevi un izvēlēties kaut ko videi un klimatam draudzīgu. Iniciatīva ir ļoti laba, kas būtu jāizmanto, tomēr aicinu nebūt pārgalvīgiem un necensties atbalstam pieteikties pirmās dienas laikā. Finansējuma apjoms ir pietiekami liels,” aicina R. Kašs. Arī ministrs A. T. Plešs vēl būt apdomīgiem un nesteigties. “Reizēm, kad steidzamies un gribam izdarīt pēc iespējas ātrāk, var rasties kļūdas. Labāk izdarīt kārtīgi un nekļūdīgi,” teic A. T. Plešs.
Par atbalstu
● Atbalsta programmā pieejamais kopējais finansējums ir 20 miljoni eiro.
● Maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniegs 70 %.
● Vienam projektam atbalsts līdz 15 000 eiro. Attiecināmās izmaksas – tikai iekārtas iegādes izmaksas. Uzstādīšana jāsedz pašam pieteikuma iesniedzējam, izņemot pieslēgšanos centrālajai apkurei.
● Atbalsts tiks sniegts iedzīvotājiem, kuriem ir īpašumtiesības uz dzīvojamo māju vai tās daļu t. i. viena dzīvokļa māju, dārza māju, individuālu dzīvojamo māju un vasarnīcu ar koka, mūra vai mūra – koka ārsienām, divu dzīvokļu māju, kā arī dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu māju, lai tajā īstenotu plānotās aktivitātes.
● Konkursa ietvaros, kas ilgs līdz brīdim, kamēr beidzas pieejamais atbalsta apjoms, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim, varētu tikt īstenoti aptuveni 5000 projekti.
● Konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana mājsaimniecībās, atbalstot siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegādi uzstādīšanai dzīvojamās mājās, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu un piegādi mājsaimniecības vajadzībām, vai mājsaimniecību pieslēgumu izveidošanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai.
– Avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
– Agita Bērziņa
