Gulbenes novada Stradu pagasta Zeltalejā jau ilgu ir vērojams iespaidīgs putnu būru skaits. Tie redzami ceļa malās, dārzos, apkārtējos mežos un birzīs. Kā tur izveidota tāda putnu paradīze, stāsta Latvijas Universitātes Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs, bioloģijas zinātņu doktors Oskars Keišs.
“Ar Gulbenes novadu jau man patiesībā nekādas saistības nav, jo vecāki man ir no Suntažiem un Baltinavas, bet savulaik, kad vēl darbojās Zeltalejas pienotava, pēc augstskolas beigšanas šeit nosūtīja strādāt manu māsīcu. Bieži braucu ciemos, un tā es te sāku darboties. Pirmos būrus, vēl būdams skolnieks, es uzstādīju 1978.gadā, un tā tas turpinās. Bija gan trīs gadu pārtraukums, kad studēju ASV Jūtas štata universitātē, kur ieguvu grādu ekoloģijas zinātnē,” stāsta Oskars.
Viņš uzsver, ka tagad kā pētījumu programma visa darbošanās ar strazdiem notiek kopš 2020.gada. Šobrīd šeit ir uzstādīti 102 būri, bet, cik to ir bijis pa visu laiku, vairs nav saskaitāms.
– Vai būri ir domāti konkrētai putnu sugai?
– Šie būri ir domāti strazdiem, tomēr tos nesmādē arī zvirbuļi un citas sugas. Sākumā uzstādīju divdesmit, tad šeit uz vietas pats izgatavoju vēl tikpat, bet tie bija zīlītēm un tika uzstādīti apkārtējos mežos. Tad tapa vēl, starp tiem arī pūču būri, un interesanti bija tas, ka vienā no tiem jau pēc divām nedēļām bija divas olas. Tas bija netipiski ātri, un par to pat tika rakstīts žurnālā. Tomēr pūci dabūt būrī ir diezgan grūti un pētījums ir par strazdiem. Tie būrus pieņem labprāt, viegli tikt klāt un viegli ar tiem darboties. Tos var salīdzināt ar baltajām pelītēm, ar kurām viss ir vienkārši un kuru netrūkst. Šī iemesla dēļ pētījumos izmanto bieži sastopamās sugas. Pie tādām vēl var minēt lielo zīlīti un melno mušķērāju.
– Kāds ir šīs izpētes mērķis?
– Galvenais uzdevums ir noskaidrot, kā ligzdošanas gaita ietekmē putnu vēlāko migrāciju. Papildus, protams, olu skaitīšana, putnu gredzenošana un novērojumi. Gredzenošana ir kādus 120 gadus veca metode, bet, noķerot putnu atkārtoti, tā pierāda tikai to, ka putns ir izdzīvojis, vai arī – kur ir migrējis, ja to noķer kaut kur citur. Šobrīd mēs izmantojam mūsdienīgas tehnoloģijas un putniem piestiprinām datu uzkrāšanas ierīces, un, atkārtoti noķerot šādu putnu, mēs iegūstam datus par visu periodu. Mans bijušais students, kurš strādā Šveicē, ir mūsu sadarbības partneris, un tieši no turienes arī nāk šie jaunās paaudzes datu uzkrājēji. Tas ir neliels, tikai 1,5 gramus smags, tam nav enerģijas avota, un datu nolasīšanai putns ir atkal jānoķer. Tas izdodas vidēji 16 procentos gadījumu. Eiropā ir ļoti attīstīts meteoroloģisko staciju tīkls, un ar to palīdzību mēs nosakām, kur, cik ilgi un kādā stāvoklī putns ir atradies konkrētajā vietā. Jau tagad ir novērojumu rezultāti. Piemēram, periodā, kad mātītes perē, tēviņi nakšņo kādus 15-20 kilometrus prom no šīm vietām. Esam aprēķinājuši, ka tas varētu būt kaut kur Pededzes pļavās. Periodā, kad strazdi tikai gatavojas perēšanai un dienā ir pilni būri, naktī, pārbaudot 100 būrus, strazds nakšņoja tikai vienā. Tā gan ir lokāla lieta, tomēr ļoti interesanta. Savukārt tālajos ceļojumos Zeltalejas strazdi uz Angliju aizceļo uzreiz pēc perēšanas, pa ceļam gan noēdot poļu un vācu ķiršus, bet Engures strazdi, kur ir otrs novērošanas laukums, tur uzturas līdz pat novembrim. Tad vienā dienā visi pazūd, un tālākais nepārtrauktais viņu lidojums, ko esam novērojuši, ir 22 stundas. Atpakaļ gan gandrīz pa taisno katrs uz savām mājām. Tagad to pētīsim trīs gadus. Desmit putniem samainīsim perējumus – Engures ar Zeltalejas – un pētīsim, kuri dosies prom jūnijā, bet kuri novembrī. Līdz ar to tiks noskaidrots, kas nosaka šo aizlidošanas parādību – vai tas, kur viņi ir radīti, vai tas, kur auguši, respektīvi, vai nozīme ir vietai vai ģenētikai.
– Kur nonāk visi šie pētījumi?
– Par šiem pētījumiem ir aizstāvēti divi maģistra darbi, šobrīd top viena disertācija un ir tapuši pieci raksti angļu valodā starptautiski atzītajos žurnālos, kur nu publicēties grib visi. Ir arī viens apkopojošs darbs latviski iznākošajā izdevumā “Putni un Daba”.
– Kāpēc šobrīd dažos būros olas ir, bet putna nav?
– Strazdi atšķirībā no plēsīgajiem putniem sāk perēt tikai tad, kad izdēts tikai viņiem saprotamais olu skaits. Vidēji tās ir piecas vienā perējumā, taču var būt arī izņēmumi. Kas nosaka olu skaitu, līdz šim vēl nav noskaidrots, bet tikai pēc šī skaita izdēšanas mātīte sāk perēšanu. Savukārt plēsēji perēt sāk jau pēc pirmās olas, papildus klāt dējot nākamās. Līdz ar to pēc piedzimšanas tie var būt dažāda izmēra un spēku samēra. Nav nekāds brīnums, ja situācijā, kad ligzdā nav pietiekami daudz barības, vārgākais putnēns pats var kļūt par barību.
– Primitīvi jautājot – kāda jēga ir no tā strazda?
– Tas ir filozofisks jautājums. Tik pat labi var jautāt – kāda jēga ir no cīruļa? Nu, skaisti dzied, bet citam varbūt traucē, jo agri no rīta. Nevar atbildēt, ko viņi dara labu. Labi ir tas, ka viņi vispār ir. Nevar pastāvēt tikai tas, kas dara ko labu, visam jābūt samērīgās attiecībās. Strazds nav apdraudēta suga kā, piemēram, ūpis. To populācija ir ļoti liela un stabila, un tas, ka viņiem garšo ķirši, nav viņu vaina. Mums jau arī garšo, un šobrīd, kad to nav, viņi pārtiek no visa, ko var atrast, arī no kaitēkļiem, kas apdraud tos pašus ķiršus.
– Kāda ir attieksme pret medniekiem, kam patīk medīt putnus?
– Uztvere par to, ka mednieki var nodarīt ko ļaunu, ir ļoti vecmodīga. Mūsu Latvijas Ornitoloģijas biedrības dibinātājs un pirmais prezidents Jānis Vīksne bija arī ļoti kaislīgs mednieks. Pateicoties viņam, savulaik Engurē tika noslēgta vienošanās starp Starptautisko putnu aizsardzības organizāciju un FACE, kas ir starptautiska organizācija, kura pārstāv ļoti daudzu valstu mednieku nacionālās asociācijas. Ja tās var vienoties savā starpā, ko drīkst un ko nedrīkst medīt, tad viss ir kārtībā. Bet darvas karote var sabojāt arī medus mucu, un, ja kāds mednieks nomedī kādu dūkuru vai neatļautu pīli, tad dabū visi mednieki. Studiju laikā, kad es vācu datus par medījamajiem putniem, Babītes ezerā kāds nomedīja dūkuru, bet uz maniem aizrādījumiem viņš krievu valodā atbildēja: “Bet viņš taču lidoja.” Es teicu, ka lidmašīnas jau arī lido, vai tāpēc pa tām ir jāšauj? Lūk, šādi mednieki noteikti nav mūsu draugi, un tādus es nekad neesmu kautrējies nosodīt. Tāpēc man ir tāda kā sliktā ornitologa reputācija, jo nekad neesmu kautrējies pateikt, ko domāju. Medniekiem putni ir jāpazīst, un atrunu tur nav nekādu.
