Sēņu fotogrāfijas arvien vairāk sāk parādīties sociālajos tīklos. Sēņotāji jau tikuši pie pirmajām bērzlapēm un gailenēm, kuras salasītas tepat mūsu Gulbenes novada mežos. Starp viņiem ir arī gulbeniete Laura Vītola, kura pārliecinājusies, ka sēņu sezona jau rit pilnā sparā.
L.Vītola par īstu sēņotāju sevi sauc pēdējos četrus gadus, kaut gan arī bērnībā labprāt ar mammu gāja sēņot. “Tā nu loģiski sanāca, ka tagad visa ģimene dodamies uz mežu. Katru sezonu gaidām ar nepacietību un jautājumu: vai šis mums būs labs sēņu gads? Tā ir kā slimība ar saviem simptomiem,” saka Laura.
Pirmās gailenes – jau ap Jāņiem
Viņa novērojusi, ka šogad sēnes mežos parādījušās līdzīgi kā citos gados, vismaz mūsu novadā. Parasti pirmās gailenes var lasīt jau ap Jāņiem. Lielās lietavas un pēc tam karstums ir veicinājis to, ka šobrīd mežos var atrast gailenes, dažādas bekas un arī bērzlapes. “Taču mežs ir sauss, tikai vietām mitrāks. Jūnija beigās devāmies uz savām gaileņu vietām Kaļņa ezera pusē, un šīs vietas nekad nepieviļ – gailenes te ir vienmēr! Zinām arī izcilas baraviku vietas,” priecājas Laura.
Ja runā par pagājušajiem sēņu gadiem, tad Laura saka, ka šis gads atšķiras ar to, ka laikapstākļi jau jūnija beigās un jūlija sākumā liecināja par to, ka būs daudz sēņu. “Atceros, pirms diviem gadiem meklējām gardo sēra piepi, mūsu ģimenē to cepam sojas mērcē, taču laikapstākļu dēļ nevienu tā arī neieguvām. Toties šogad piepju ir diezgan daudz, tomēr sezona jau iet uz beigām. Lai arī daudz kas atkarīgs no laikapstākļiem, jāzina, kur meklēt konkrēto sēni. Gailenes, piemēram, aug mazos priežu puduros, bedrītēs, guļ zem sūnām vai skujām bedrīšu maliņās. Bekas iecienījušas lapu koku un jauktos mežus, bet baravikas aug tur, kur saule knapi iespīd – tumšos egļu vai priežu puduros. Sēnes ir jāmeklē vietās, kur cits sēņotājs nekad neiedomātos iet – brikšņainās vietās, nogāzēs, tumšās vietās. Pagājušajā gadā Lejasciema mežos šāda taktika deva vairākus kilogramus sēņu,” stāsta Laura.
Viņas ģimenē labprāt gatavo no sēnēm gardas maltītes – iecienīta ir gaileņu mērce, dažādi sacepumi, baraviku risoto, zupas, kā arī tiek sagatavoti sēņu krājumi ziemai. Lauras ieteikums citiem sēņotājiem – mežā ejot, izturieties ar cieņu pret to! “Izbaudiet dabas mieru un pats galvenais – nelasiet sēnes, kuras nepazīstat, un šeit noderēs “Lielā Latvijas sēņu grāmata”,” saka Laura.
Karstais podiņš ar gailenēm – sagriež kubiņos kartupeli, vistas fileju, sarīvē burkānu. Uz pannas apcep sīpolus. Atsevišķi apcep gailenes, līdz šķidrums iztvaiko. Tad podiņā saliek kārtas – kartupelis, sviesta kubiņš, sāls, vistas fileja, sāls, rīvēti burkāni, apceptie sīpoli, sāls un tad apceptās gailenes. Podiņu liek krāsnī 180 grādos uz 50 minūtēm. Kad gatavs, pievieno rīvētu sieru, lai veidojas cepurīte, un pārkaisa ar kapātu baziliku.
Mēs šīs sēnes vakar ēdām, bet vai tās ir ēdamas?
Mikoloģe Inita Dāniele “Dzirkstelei” atzīst, ka vietējie jau vislabāk zina, ir jau sēnes vai nav. “Ja viņi saka, ka sēņu sezona sākusies, tad jau droši vien tā arī ir. Mums te, Rīgas apkārtnē, ne pārāk pašlaik. Laikam jūsu pusē ir salijis vairāk. Gailenes patiešām ir,” saka mikoloģe.
Viņa arī stāsta, ka katru gadu jau maija beigās un jūnija sākumā ir pa kādai bekai un katru gadu žurnālisti uzraksta: šogad neparasti agri parādījušās bekas. “Nav jau tas tā masveidā, bet pa kādai ir, un tas ir normāli, ja maija beigās kaut kur jau pa kādai bekai parādās,” saka mikoloģe.
Tas, kāda būs šī sēņu sezona, atkarīgs no laikapstākļiem. “Jāprasa meteorologiem,” smaida mikoloģe un atgādina, ka sēnēm vajag mitrumu. Bez mitruma un lietus nekā nebūs, un vēl vajag, lai nav ļoti karsts. “Lai nav tā, ka uzlīst un momentā arī izžūst. Ko tas līdz, ja līst un tad tas viss momentā nožūst? To var redzēt, vai no rīta ir rasa zālē, vai mitrums kaut kādā veidā saglabājas,” stāsta I.Dāniele. Pagājušajā gadā augusts bija diezgan labvēlīgs, bet jūlijs bija galīgi sauss un karsts. Ir arī tā, ka līdz pusseptembrim ir karsts un sauss laiks, tāpēc sēņu nav.
Galvenie sēņu bojātāji ir kāpuri. Ir gadi, kad sēnes ir pilnas ar kāpuriem, bet citos gados to sēnēs ir maz. Mikoloģe skaidro, ka tam ir dažādi faktori: laikapstākļi, kā kāpuriem iegrozās dzīves cikls, kā arī mēness fāzes, bet tas gan nav, kā mikoloģe uzsver, īpaši zinātniski.
Viņa atgādina, ka lasīt vajag tikai tās sēnes, kuras ļoti labi pazīst: “Nevajag ēst visu pēc kārtas un to, ko varbūt pazīst, bet īsti pārliecināts nav. Lai nav tādi gadījumi, kad mums prasa: mēs šīs sēnes vakar ēdām, bet vai tās ir ēdamas vai nav?”
– Inita Savicka
