Sen
garām tie laiki, kad latvieši dzēra tikai melnu vai baltu kafiju.
Ar katru gadu kafijas kultūra attīstās aizvien jaunā kvalitātē,
un vietējās kafijas tirdzniecības vietas piedāvā spilgtus,
neaizmirstamus garšas piedzīvojumus. Taču vēl joprojām ne viens
vien kafijas automāta vai baristas priekšā samulst, ieraugot plašo
piedāvājumu, kur dominē nosaukumi itāļu valodā. Americano,
Caffe Latte, Capuccino, Flat White, Mochachino
– kas slēpjas zem biežāk sastopamajiem kafijas dzērienu veidiem
un kā neapjukt kafijas izvēles priekšā, atklāj “Narvesen
Kafijas kluba” eksperts, barista Gatis Silenieks.
Espresso
Šī
ir kafijas esence un bāze lielākajai daļai kafijas dzērienu.
Labam Espresso
piemīt tas, ko kafijas profesionāļu aprindās sauc par body
(ķermenis – angļu val.): tas nozīmē, ka dzērienam ir saturs,
tas nav šķidrs vai ūdeņains, bet salīdzinoši biezs, to klāj
crema
jeb plāna kafijas putu kārtiņa. Dzēriena apjoms – apmēram
trešdaļa tases.
Lai
gan daudzi ir baudījuši labu Espresso,
vien retais zina, kāpēc to dzer. “Cilvēki parasti izvēlas
Espresso
cerībā, ka tas dos milzīgu enerģijas lādiņu. Taču Espresso,
lai gan garšas ziņā visintensīvākais, satur niecīgu devu
kofeīna. Kofeīns izdalās, ūdenim atrodoties kontaktā ar kafijas
biezumiem, bet Espresso
tiek gatavots ļoti strauji, 20–25 sekundēs izdzenot ūdeni cauri
pūdera smalkuma biezumiem. Tādējādi dzēriens iegūst izteiksmīgo
garšu, bet nepagūst uzkrāt kofeīnu. Dienā var izdzert pat 8
tases Espresso
un neuzņemt to kofeīna daudzumu, ko iegūstam, aplejot krūzītē
savu rīta kafiju un atstājot to ievilkties, kamēr ejam dušā un
gatavojam brokastis,” stāsta Gatis Silenieks. Kāpēc tad jādzer
Espresso?
“Kofeīns paātrina vielmaiņu un sekmē uzņemto pārtikas
produktu pārstrādi organismā, tāpēc pasaulē pieņemts Espresso
dzert pēc pusdienām vai citām pamatīgām ēdienreizēm, lai ātrāk
atgūtu viegluma sajūtu,” skaidro barista.
Espresso
dzeršanas kultūra Latvijā ir bērna autiņos, sevišķi salīdzinot
ar tā dzimteni Itāliju, kas izskaidro, kāpēc kafijas dzērienu
pasaulē dominē nosaukumi itāļu valodā. Ja latvietis Itālijā
pēc maltītes pasūtītu Cappucino,
viesmīlis, visticamāk, neatnestu neko vai tomēr pasniegtu
Espresso,
jo Cappucino
pēc pusdienām viņam šķistu neloģiska izvēle. Kafijai ar pienu
vispiemērotākā ir dienas pirmā puse līdz plkst. 12–14, jo
organismam vajadzīgs laiks, lai pārstrādātu piena produktus. Pēc
pusdienām jau vajadzētu pāriet uz Espresso
vai melnu kafiju.
Savukārt
dubultais Espresso
nav
divreiz stiprāks par Espresso,
un tas arī nav iegūstams uz ūdens tilpuma rēķina. Tas nozīmē
divas identiskas Espresso
devas vienā tasītē, dzērienam apjomā aizņemot 2/3 tases.
Cafe
Latte
Itālijā,
pasūtot Cafe
Latte,
tā arī jāsaka – ja nevērīgi izmetīsiet “man, lūdzu,
latte”,
dabūsiet pienu, jo tieši to latte
nozīmē itāļu valodā. Šis ir visvieglākais no visiem kafijas
dzērieniem ar vispienaināko garšu, kur kafijas un piena attiecība
ir 1/7. Dzēriena pamatā ir viena deva Espresso.
“Mūsu novērojumi liecina, ka Cafe
Latte
biežāk izvēlas meitenes, papildinot dzērienu ar dažādu garšu
sīrupiem. Narvesen, kur kafiju ik dienu iegādājas katrs devītais
pircējs, Caffe
Latte
nemainīgi ir starp TOP3 populārākajām kafijas izvēlēm,”
stāsta Gatis Silenieks.
Cappucino
Šajā
dzērienā jūtams vislabākais balanss starp pienu un Espresso,
tāpēc to mēdz dēvēt par “atslēgas” dzērienu, kuru izvēlas
pat profesionāļi, lai noteiktu kafijas un piena kvalitāti.
Cappucino
pamatā atkal ir viena Espresso
deva, taču kafijas un piena proporcija ir 1/5. Tātad gan ar Cafe
Latte,
gan Cappucino
uzņemam vienādu daudzumu kafijas, mainās tikai garša.
“Izvēloties
dubulto Cappucino,
saņemsiet dzērienu, kura pamatā ir dubultais Espresso,
tātad tas būs intensīvāks, taču saglabās Cappucino
raksturīgo piena proporciju. Tātad faktiski tas atšķirsies no
parasta Cappucino
ar lielāku tilpumu – vairāk kafijas, vairāk piena,” atklāj
“Narvesen kafijas kluba” eksperts.
Flat
White
Šī
ir jaunzēlandiešu versija par kafiju ar pienu (no šejienes arī
nosaukums angļu valodā), kas ir vistuvākā tam, ko Latvijā
saprotam ar baltu kafiju. “Pasaulē reti kur ēdienkartē redzēsiet
tādu uzrakstu kā “kafija ar pienu”. Lielākoties, pasūtot
baltu kafiju, saņemsiet Flat
white,”
saka barista. Flat
white gatavo
no dubultā Espresso
un tikpat daudz putota piena, tātad kafijas un piena attiecība šajā
dzērienā ir 1/1. Tas ir intensīvs dzēriens, kurā dominē kafijas
garša, taču gana labi jūtama arī piena klātbūtne.
Mochachino
Caffe
Mocha,
Mochachino
vai Mochaccino
– zem šiem nosaukumiem pamatā slēpjas viens un tas pats
dzēriens. Dzēriena kafijas bāze ir Espresso
un pēc tilpuma šis dzēriens ir vislīdzīgākais Cafe
Latte.
“Šī
dzēriena galvenā atšķirība ir tajā, ka piens tiek sajaukts kopā
ar tumšo vai piena šokolādi, vai arī kakao pulveri – panākot
kafijas/šokolādes dzēriena garšu, ko Latvijā mēs visbiežāk
redzam ar nosaukumu – Mochachino.
Šim dzērienam visā pasaulē ir ļoti daudz dažādu recepšu,
pārsvarā spēlējoties tieši ar dekorēšanu – kakao, putukrējumu,
veselām kafijas pupiņām un daudz ko citu. Nosaukums ir
atvasināts no pilsētas Mocha, kas bija viens no agrīnās kafijas
tirdzniecības centriem,” norāda Gatis Silenieks.
Americano
Americano
nosaukums glabā atmiņas par dzēriena rašanos – II Pasaules kara
laikā amerikāņu kareivji itāļu kafejnīcās pasūtīja melnu
kafiju, bet smējās, kad viņiem atnesa uzpirksteņa lieluma
Espresso.
Itāļi problēmu atrisināja, “pagarinot” Espresso
ar ūdeni. To tad arī nosaukums nozīmē – kafija amerikāņu
gaumē.
Tas
ir dzēriens melnas kafijas cienītājiem. 90% pasaules ar Americano
saprot to, ko mēs saucam par melnu kafiju, kaut pēc pagatavošanas
tehnoloģijas tie ir divi dažādi dzērieni. Americano
gatavo uz Espresso
bāzes, papildinot ar karstu ūdeni. “Kā jau minēju, Espresso
pagatavošanai vajadzīga kafija, kas samalta smilšu smalkumā, lai
īsā laikā izvilktu maksimumu garšas. Melna kafija latviešu
izpratnē tiek gatavota no daudz rupjāka maluma kafijas, jo līdzīgā
laikā, kā gatavojot Espresso,
caur kafijas biezumiem tiek iztecināts daudz lielāks ūdens apjoms,
tāpēc efekta panākšanai vajag rupjāku malumu,” skaidro
barista, vienlaikus piebilstot – garšas ziņā šīs kafijas nav
nemaz tik atšķirīgas, un nezinātājs, visticamāk, nepateiktu,
kura gatavota uz Espresso
bāzes, kura – latviešu labākajās tradīcijās.
Kafijas
dzērieni ar sīrupiem
Sīrupu,
putukrējuma un dažādu garšu piedevu mode nāk no ASV, bet nu jau
tas kļuvis par standartu visā pasaulē. “Kafijas ar dažādu
garšu piedevām savulaik radušās nekvalitatīvas kafijas garšas
uzlabošanai, jo cukurs un cukura sīrupi ir sliktas kafijas labākie
draugi – ja kafija ir ļoti, ļoti rūgta, sīrupi padara to par
baudāmu dzērienu. Taču šobrīd sīrupi stāv blakus arī
augstākās kvalitātes kafijai, jo iespēja kafiju pagatavot un ņemt
līdzi savā ziņā ikvienam ļauj būt par baristu – cilvēkiem
patīk eksperimentēt, un kafijas krūzēs tiek miksēts viss, ko
vien fantāzija spēj radīt,” stāsta Gatis Silenieks.
Aukstie
kafijas dzērieni
“Šī
ir salīdzinoši jauna kultūra, kas strauji gūst popularitāti.
Klasiskā aukstā Cafe
Latte, Cafe Frappe
ar ledu, Espresso
ar toniku vai svaigi spiestām sulām – te ir plašs lauks
eksperimentiem, un vairums šo dzērienu tīri labi garšo,” atzīst
barista. Aukstās kafijas ir piemērotas vasarai, kad organisms prasa
kafiju, bet vienlaikus gribas ko atvēsinošu. Šie dzērieni liecina
par katra baristas radošumu, tāpēc esiet gatavi riskēt un dzert
stilīgu kafiju!
“Ar
kafiju ir līdzīgi kā ar vīniem – ir populārie vīni, kas
visiem garšo, un tad ir sarežģītie, kas ilgi gaida īsto pircēju,
kaut arī gatavoti no unikālām vīnogu šķirnēm, un pat vienas
šķirnes vīni dažādos reģionos būs atšķirīgi. Populārākie
kafijas dzērieni ir pazīstami un saprotami visā pasaulē, tomēr
garšas ievērojami atšķirsies. Pat Baltijas valstu ietvaros mūsu
kafijas dzeršanas paradumi ļoti atšķiras. Igauņiem ir tuvāka
Skandināvijā populārā filtra kafija ar skābenākiem garšas
toņiem; lietuvieši dod priekšroku tumšākam grauzdējumam,
attiecīgi rūgtākām notīm. Jo tālāk uz dienvidiem, jo tumšāka
grauzdējuma kafija ir cieņā. Mēs esam kaut kur pa vidu,” atklāj
“Narvesen Kafijas kluba” barista Gatis Silenieks, iedrošinot
eksperimentēt un atrast savām sajūtām atbilstošāko garšu!
