Lai
gan parasti uz ķirbi
raugāmies kā uz dārzeni, ķirbis ir oga. Pamatīgi liela oga, kas
satur daudz vērtīgu uzturvielu un ir garšīgi apēdama dažādos
veidos un receptēs, teic uztura
speciāliste Anita
Baumane.
Ķirbju
dzimtene ir Indija un Vidusjūras reģions.
Tie bijuši zināmi jau piecus līdz trīs gadu tūkstošus pirms
mūsu ēras. Mīkstumu lietoja uzturā, bet izgrebtu un izžāvētu
mizu izmantoja kā trauku.
Latvijā
ķirbji zināmi jau sen, tiesa, tolaik tikai viena šķirne. Ķirbjiem
nepiemita izcila garša, toties tie bija sastopami gandrīz katrā
lauku sētā. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā simts dažādu
ķirbju šķirņu, kas cita no citas atšķiras gan ar garšas
īpašībām, gan formu, gan lielumu un krāsu. Ķirbji nogatavojas
no augusta vidus līdz septembra beigām un oktobra sākumam – tas
atkarīgs no šķirnes.
No
ķirbja
var pagatavot visdažādākos ēdienus: salātus, biezeņzupas,
sacepumus, sautējumus un pankūkas. Kulinārijā izmanto ķirbja
mīkstumu, sēklas, bet ķirbju sēklu eļļu lieto, piemēram,
salātiem.
Par
vērtīgo
ķirbī
Mīkstums
Kā
liecina Amerikas Nacionālā uzturvielu datubāze (USDA
National Nutrient Database),
100 grami ķirbja, kas vārīts, svaigs vai kaltēts, satur aptuveni:
-
23 kilokalorijas;
-
8,5 gramus olbaltumvielu;
-
0,085
gramus tauku (nesatur holesterīnu); -
6
gramus ogļhidrātu,
ieskaitot 1,3 gramus šķiedrvielu un 2,5 gramus dabīgā cukura.
No
minerālvielām
var izcelt kālija, vara un dzelzs daudzumu. Taču visvairāk lielā
oga satur bēta (β)
karotīnu,
kas ir zināms kā spēcīgs antioksidants un imunitātes
stiprinātājs, tāpēc
ķirbi ieteicams lietot uzturā, lai izvairītos no noteikta veida
onkoloģiskajām un sirds un asinsvadu slimībām.
Jo oranžāks ir ķirbja mīkstums, jo tas satur vairāk
antioksidantu un tātad ir vērtīgāks. Apēdot
200
gramus ķirbja dienā, var uzņemt 20 procentus no C vitamīna dienas
devas, 10 procentus no nepieciešamā E vitamīna, kālija un
magnēzija daudzuma, kā arī vismaz 5 procentus nepieciešamā B6
vitamīna,
folijskābes, dzelzs, magnija un fosfora.
Ķirbis
satur 90 procentu ūdens un gandrīz nemaz nesatur taukus, tāpēc to
izmanto dažādās diētās un iesaka sirds slimniekiem. Tā kā
ķirbī ir daudz šķiedrvielu, tas uzlabo gremošanu.
„Marinētie
ķirbji ar kanēli un krustnagliņām nav slikti, bet ar to ēšanu
vērts nedaudz uzmanīties, it īpaši, ja vēlas zaudēt ķermeņa
svaru, jo marinētiem ķirbjiem vai ķirbju sukādēm ir pievienots
cukurs. Svaigu, sutinātu vai krāsnī ceptu ķirbi var ēst droši,”
teic uztura speciāliste.
Sēklas
Ķirbja
sēklas ir bagātas ar eļļu, tajās ir arī olbaltumvielas,
karotinoīdi, E vitamīns, tās satur minerālvielas: nātriju,
fosforu, dzelzi un īpaši daudz cinka. Cinks
piedalās daudzās organisma bioķīmiskajās reakcijās,
ietilpst dažādu fermentu un insulīna sastāvā. Cinks
stabilizē olbaltumvielu struktūru, piedalās imunoloģiskajos
procesos, tas ir nepieciešams hormonu sintēzei.
Ķirbju
sēklu sastāvā ir kukurbitīns un fitosteroli, kas palīdz
samazināt holesterīna līmeni asinīs. Apceptas ķirbja sēklas
būs veselīgs papildinājums ikdienas uzturam, tomēr jāpatur
prātā, ka 100 gramos ķirbju sēklu ir aptuveni 550 kaloriju.
Ķirbju
sēklu cietais apvalks satur arī lignānus – fitoestrogēnus
(vielas, kuru iedarbība līdzīga dabīgajam hormonam estrogēnam).
Kembridžas Veselības departamenta veiktajā laboratoriskajā
pētījumā secināts, ka ķirbju sēklas satur 539 µg/100 g
fitoestrogēnu (Journal
of Agricultural and Food Chemistry, 2008).
Fitoestrogēnu labvēlīgā ietekme ir pētīta saistībā ar
hormonatkarīgiem audzējiem, sirds un asinsvadu slimībām,
osteoporozi, menopauzes simptomiem, aptaukošanos un 2. tipa cukura
diabētu. (Rīgas
Stradiņa universitāte, zinātniskā konference, 2015).
Eļļa
Eļļas
ir kalorijām bagāti produkti, tomēr nelielos daudzumos ķirbju
sēklu eļļa ir nozīmīga veselībai un to jau sen izmanto kā
veselības eliksīru dažādu slimību profilaksei. Pēdējos gados
veiktie Perudžas universitātes (Itālijā) uztura zinātnes un
farmakoloģiskie pētījumi apstiprinājuši ķirbju sēklu eļļas
antibakteriālās, antioksidantās un pretiekaisuma īpašības, kā
arī labvēlīgo iedarbību uz veselību, tostarp hipertensijas,
cukura diabēta un vēža gadījumā (Chemical
and Nutritional Characterization of Seed Oil from Cucurbita maxima
L.(var. Berrettina) Pumpkin, 2018).
Ķirbju
sēklu eļļa galvenokārt sastāv no polinepiesātinātās
taukskābes: vidēji 51 procents linolskābes (ω-6) un 3 procenti alfalinolēnskābes
(ω-3),
kas labvēlīgi
ietekmē sirds un asinsvadu veselību, palīdz uzturēt veselīgu
asinsspiedienu un stipru imunitāti. Ķirbju
sēklu eļļa labvēlīgi ietekmē aknu, žultsvadu, kuņģa un
zarnu trakta funkcijas. Tā satur selēnu un E vitamīnu, kas ir
spēcīgi antioksidanti. Der atcerēties, ka cepšanai ķirbju sēklu
eļļa nav piemērota, jo karsējot tā zaudē uzturvērtību,
nepiesātināto taukskābju dubultsaites karstuma iedarbībā
pārvēršas veselībai kaitīgos brīvajos radikāļos.
Kādā
pētījumā (publicēts 2017. gadā žurnālā International
Journal of Pharmacognosy and Phytochemical Research)
novēroti vairāk nekā 2000 vīriešu, kas cieta no labdabīgas
prostatas hipertrofijas. Pētījuma autori izpētīja, ka, 12 nedēļas
dienā lietojot 500–1000 mg ķirbju sēklu eļļas kapsulās,
prostatas simptomu rādītāji samazinās par 41,4 procentiem, un
vairāk nekā 96 procentiem pacientu ķirbju sēklu eļļa būtiski
uzlaboja urīnpūšļa disfunkciju.
Ķirbju šķirnes un to izmantošana virtuvē
Viens
ķirbis
ir vairāk piemērots svaigai ēšanai, cits būs kā radīts tieši
zupu vai biezeņu pagatavošanai, vēl cits – sulu spiešanai.
Ķirbju dzimtā ietilps aptuveni simts ģinšu ar vairāk nekā
tūkstoti augu, un tie atšķiras gan ar krāsu, gan formu.
Pircējiem pārtikas
lielveikalos visā Latvijā iespējams iegādāties dažādas ķirbju
šķirnes – gan
tradicionālo oranžo ķirbi, gan ne tik ierasto riekstu, kā arī
muskatķirbi un citas dažādas ķirbja šķirnes.
Sviesta
ķirbim
(Butternut)
ir
izteikta ķirbja garša un smarža. Sviesta ķirbi visbiežāk
izmanto konservēšanai,
gatavojot to saldā veidā kopā ar krustnagliņām un cidonijām,
taču konservēšanas laikā tiek pievienots cukurs, tādēļ ar šo
produktu pārāk nevajadzētu aizrauties. Svaigu
sviesta ķirbi
var sarīvēt un pievienot salātos pie burkāniem, āboliem,
kāpostiem, dzērvenēm. No sviesta ķirbja izdodas labi biezeņi un
krēmzupas. Šķēlītēs sagriezts, apkaisīts ar garšvielām un
apcepts, sviesta ķirbis ir laba alternatīva
ceptiem kartupeļiem.
Muskatķirbim
(c.
Moschata)
nav tipiskās ķirbja garšas.
Šie
ķirbji ir ļoti sulīgi,
tādēļ muskatķirbjus vislabāk izmantot sulas spiešanai, svaigu
salātu gatavošanai vai konservēšanai.
Spageti
ķirbis.
No tā
var iegūt samērā garas ķirbja šķiedras, kas atgādina spageti
makaronus.
Ķirbi
gareniski pārgriež uz pusēm, izņem sēklas, izcep un pēc tam no
mizām izkasa šķiedrainos spageti.
Tos parasti pasniedz ar tomātu vai gaļas mērci. Jāpatur prātā,
ka ķirbi nedrīkst pārcept – tad šķiedras izjūk.
Riekstu
ķirbis
vislabāk garšo svaigs,
taču labi derēs arī biezeņa pagatavošanai. Tas izdodas koši
dzeltens, nav ūdeņains, ir patīkami krēmīgs – ideāla piedeva
gaļas un zivju ēdieniem. Riekstu ķirbja īpašais pluss – tas ir
viegli sagriežams.
