Atvērta pieteikšanās profesionālās pilnveides kursiem “Klimata pārmaiņu sekas – dabas riski un katastrofas! Ko un kā par to runāt skolās,” kuru laikā Gulbenes novada pedagogiem tiks izsniegti sagatavoti vizuālie materiāli par reaģēšanu krīzes situācijās, kā arī piedāvāti veidi, kā izglītot skolēnus šajos jautājumos.
Neformālās izglītības trenere Anita Birzniece informē, ka šādi kursi norit projektā, kurš rit jau otro gadu un noslēgsies šī gada oktobrī. “Gulbenes novada Izglītības pārvalde jau divus gadus ir partneris lielā starptautiskā projektā, kura nosaukums ir “Crise Pack” jeb latviski, burtiski tulkojot, – “krīzes paka”. Šajā projektā sadarbojas partneri no Francijas, Beļģijas, Spānijas, Grieķijas un citurienes. Projekta ietvaros runājām par dažādām rīcībām krīzes situācijās, kuras pārsvarā aktualizējas klimata pārmaiņu dēļ. Apkopojām arī materiālus pedagogiem, lai viņiem būtu kur smelties informāciju par šīm tēmām un būtu iespēja tās integrēt mācību procesā,” uzsver A.Birzniece.
Izstrādāti vizuālie materiāli
Uz profesionālās pilnveides kursiem 18. un 19. augustā viesu namā “Mīlmaņi” tiek aicināts ikviens novada pedagogs un interesents, lai iepazītos ar projekta laikā izstrādātiem vizuālajiem materiāliem un rīkiem. Savukārt oktobrī, kad projekts noslēgsies, šos izdales materiālus varēs izmantot arī pedagogi no citām Latvijas vietām.
A.Birzniece uzsver, lai arī Latvijā nav lielu dabas kataklizmu, tomēr jūtam arī plūdu sekas. “Vai mēs zinām, kā rīkoties lielos plūdos, vētrās vai ugunsgrēkos? Vai zinām, kā preventīvi izvairīties vai pasargāt sevi no šīm situācijām? Diemžēl jāatzīst, ka ne visi to zina, un arī bērniem skolās šīs lietas ne vienmēr tiek uzsvērtas,” teic A.Birzniece.
Uzsvars uz trīs scenārijiem
A.Birzniece informē, ka pilnveides kursos iegūtos vizuālos materiālus – bukletus pedagogi Gulbenes novadā līdz ar šī gada septembri izmantos divās nodarbībās un vēlāk sniegs atgriezenisko saikni projekta īstenotājiem.
“Izstrādātais materiāls primāri paredzēts bērniem no 9 līdz 12 gadiem. Bērniem ir svarīgi zināt, kādas ir krīzes situācijas un kā tajās sevi pasargāt, kā būt gataviem pat pirms šīm situācijām un neapjukt. Uzsvars tiek likts uz trīs scenārijiem: vētrām, plūdiem un savvaļas ugunsgrēkiem,” stāsta A. Birzniece.
Nesākt uzreiz meklēt vainīgos
“Mēs bieži komentējam, ka nezinām, kā rīkoties, neviens mūs nav izglītojis un informējis, kā rīkoties krīzes situācijās, taču arī mums pašiem ir par šīm lietām jāinteresējas. Mēs vienmēr varam kļūt gatavāki negaidītām situācijām un nekrist panikā, kad kas notiek, vai arī nesākt uzreiz meklēt vainīgo. Kura iestāde tad galu galā nerīkojās pietiekami atbildīgi, kura mūs neizglāba vai nepateica pietiekami skaidri, ko mums darīt. Mums ir jābūt gataviem un arī jādalās ar savu pieredzi. Izstrādātajos materiālos būs arī informācija par to, cik svarīgi ir runāt par to, ja ir piedzīvota kāda krīzes situācija, un dalīties pieredzē, kā tikt galā ar šo situāciju,” saka A.Birzniece.
Kā vienu no piemēriem viņa min ne tikai pieaugušo un bērnu sagatavotību krīzes situācijās, bet arī pilsētvidi un savu apkārtni. “Tā, piemēram, varam arī sagatavot lieliem plūdiem dzīvojamās mājas, parādot, ka elektrības skapjus var pacelt augstāk no zemes,” teic A.Birzniece.
Pilnveides kursos par klimata pārmaiņu tēmu un izglītošanu šajos jautājumos runās pieaicināts vieslektors, ģeogrāfs, Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieks Artūrs Jansons.
Pieteikties kursiem var tīmekļvietnē “https://ej.uz/cgps”.
