Pēc
Ivetas Krūmiņas stāstu motīviem Ulda
Sedlenieka Alūksnes Tautas teātris “Slieksnis” ir iestudējis
un jau nodevis skatītāju vērtējumam izrādi “Bibliotēkas
stāstiņi”.
Gulbenes bibliotēkas
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja I.Krūmiņa, kura pati
arī piedalījās izrādes pirmizrādē, saka, ka izrāde ir
lieliska.
“Tā ir eksperiments! Parasti teātra izrādes notiek
kultūras namos uz skatuves, bet šī izrāde notiek tieši
bibliotēkā. Šī izrāde nav tikai par to, cik lasītāji un
cilvēki ir atšķirīgi, bet arī cik atšķirīgi ir temperamenti,
cik atšķirīga ir uzvedības kultūra, saskarsmes kultūra. Stāsts
ir arī par to, ka bibliotēkas darbinieka ikdiena nav tik vienkārša,
kā varbūt šķiet tiem, kuri uz bibliotēku nenāk. Tas viss ir kā
ilustrācija,” stāsta I.Krūmiņa. “Visi šie stāstiņi ir
atrodami manā stāstu grāmatā “Kaut ko labu!”, kura tika
izdota 2010.gadā, un tajā ir 10 gadu laikā pierakstītie stāsti.
Šī izrāde ir veidota pēc šo stāstu motīviem, klāt pieliekot
vēl arī dažus citus dialogus. Lielisks režisores Daigas Bēteres
darbs!” atzīst I.Krūmiņa.
D.Bētere “Alūksnes
ziņām” atzīst, ka nereti cilvēkiem ir priekšstats, ka
bibliotēkās nekas nenotiek un tur vienmēr valda klusums, taču tā
nebūt nav.
“No malas liekas, ka bibliotēkā ir absolūts klusums
un viss rit ļoti mierīgi. Jāatzīst, ka uz bibliotēku iet diezgan
maz cilvēku un arī mūsu aktieri, kad mēģinājām, pirmo reizi
redzēja Alūksnes bibliotēku pēc remonta. Aktieri katrs nolīda
savā stūrītī un klusiņām kaut ko lasīja. Bibliotēkā notiek
daudz kas un tā nav vieta, kur kāda tante tikai sēž aiz datora un
dala grāmatas. Uz bibliotēku nāk dažādi cilvēki, un, kā
izteicās pati stāstu autore Iveta, bibliotekāram jābūt arī
gluži kā psihologam,” teic D.Bētere.
Plānots, ka
7.februārī šo izrādi varēs novērtēt arī Gulbenes bibliotēkā
autentiskā vidē.
“Taču aktieri ir ļoti jauki iedzīvojušies
arī Alūksnes bibliotēkā, un es domāju, ka šo izrādi varēs
rādīt daudzās bibliotēkās. Man kā autorei ir patīkami, ka mani
stāsti ir uzrunājuši alūksniešu režisori, bet es arī redzu, ka
tas ir lielisks projekts, kas popularizēs bibliotēku darbu. Es
ticu, ka, izrādot šo darbu tieši bibliotēkās, bibliotēkas
piesaistīs sev cilvēkus, kas līdz šim tur varbūt nemaz nav
bijuši. Izrāde notiek nepiespiestā gaisotnē. Izrādes apmeklētāji
ir atnākuši uz bibliotēku, sēž pie galdiem, lasa žurnālus,
šķirsta grāmatas. Ļoti patīkami, ka šajā vidē iedzīvojas arī
aktieri, kuri daudz neatšķiras no ierindas apmeklētājiem un
izrādes gaitā tas viss ļoti jauki saplūst kopā,” saka
I.Krūmiņa.
Mūsu bibliotēkā
ir plānotas divas vai trīs izrādes dienā ar nelielu apmeklētāju
skaitu (līdz 30 skatītājiem), lai saglabātu izrādes formātu,
kad skatītājs ir atnācis uz bibliotēku arī kā lasītājs.
