Lai attīstītu sapni par Beļavas muižu kā aktīvu kultūras norises vietu un kultūrvēstures mantojuma pērli Beļavas pagastā, trīs radošas un apņēmīgas sievietes ir apvienojušās Beļavas muižas mantojuma kopienā un uzņēmušās cīnīties par Beļavas muižu.
Biedrību “tabureTE” un “Dēms” kultūras mantojuma projektu vadītāja Ilze Vanaga, māksliniece un Gulbenes mākslas skolas pedagoģe Laura Vecmane-Bārtleta un Latvijas Universitātes pētījuma projekta “Sabiedrības saliedētības vektori” koordinatore Gulbenes novadā Herta Pugača šajā vasarā realizēs trīs dažādus projektus, lai piesaistītu uzmanību Beļavas muižai, nepieciešamībai to neaizlaist postā un saliedētu cilvēkus dažādās kopīgās aktivitātēs zem vienotā Beļavas muižas jumta.
Nav funkcijas
I.Vanaga uzsver nepieciešamību saglabāt Beļavas muižu un apzināties tās vērtību, jo pēc skolas slēgšanas 2019. gadā Beļavas muiža ir atstāta sava veida aizmirstībā. Muiža ir Gulbenes novada pašvaldības īpašums, taču tai nav funkcijas un tā netiek apkurināta. Muižā arī nav elektrības.
“Mūsu lielie motivatori ir bijuši mākslas vēsturnieki Dainis Bruģis un Ina Līne, kuri muižā viesojās 2023. gadā. Viņi rosināja kaut ko sākt darīt, lai šī vieta neaizietu zudībā. 2023. gadā Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs uzrakstīja divus projektus un ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas finansējumu veica arhitektoniski māksliniecisko izpēti,” stāsta I.Vanaga.
Funkcijas maiņa – laikietilpīgs process
I.Vanaga uzsver, ka mākslas zinātnieku aprindās Beļavas muiža tiek ļoti augstu vērtēta. Uz šejieni brauc interesenti ne tikai no Latvijas, bet arī ārzemēm. Pagājušajā gadā muižu apmeklēja pētnieki no Greifsvaldes Universitātes un Rundāles pils, un šogad muižu apmeklēs arī citi pētnieki no Vācijas, kā arī Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība.
“Šādas vietas funkcijas maiņa vai pielāgošana ir laikietilpīgs process, kas prasa iespējami plašu interešu grupu – tūrisma un mantojuma speciālistu, lēmējvaras un izpildvaras pārstāvju, vietējās sabiedrības, plašākas mantojuma kopienas – iesaisti un viedokļu apkopojumu un analīzi. Šīs vasaras pasākumu mērķis ir ne vien kultūras piedāvājuma paplašināšana, bet arī šīs vietas atpazīstamības veicināšana, mantojuma kopienas veidošana un intereses audzēšana, dažādu viedokļu apzināšana, kas ļautu muižas īpašniekam – Gulbenes novada pašvaldībai pieņemt īsto lēmumu tās nākotnes veidošanai,” uzsver I.Vanaga.
Muižu kā vietu dažādu aktivitāšu platformai saredz arī Beļavas tautas nams un Beļavas un Lejasciema pagastu apvienības pārvalde. Arī Beļavas tautas nama vadītāja Dace Sīmane šovasar ieplānojusi vairākas norises muižas ēkā un parkā.
Attīstīt izglītības un inovāciju jomu
I.Vanaga norāda, ka arī līdz šim ir izskanējuši dažādi viedokļi par to, kāda varētu būt Beļavas muižas funkcija.
“Muižai ir jāturpina gadsimtiem mītais ceļš zināšanu, izglītības un inovāciju jomā. Tās slavenie īpašnieki Bīlovi un Bergi ir bijuši augsti izglītoti cilvēki ar labiem kontaktiem ārvalstīs, muižā ir dzimusi Vidzemes apgaismības un brāļu draudžu kustības veicinātāja un atbalstītāja Magdalēna fon Hallarte, no 1925. līdz 2019. gadam ēkā ir bijusi skola. Šobrīd ir pienācis laiks ar radošumu un mūsdienīgu piesitienu transformēt kungu mājas funkciju – sākotnēji tā var kļūt par vietu restauratoru prakšu un rezidenču īstenošanai, novada radošo biedrību un cilvēku iniciatīvu realizēšanai,” saka I.Vanaga.
Viņa uzsver, kad muižas ēka tiks restaurēta un pielāgota, tā var tikt izmantota semināru, nometņu, rezidenču un konferenču organizēšanai gan novada cilvēku vajadzībām, gan piesaistot viesus no Latvijas un ārvalstīm.
“Muižai ir jākļūst par vietu cilvēkiem, zināšanām, kultūrai, baudījumam un novada lepnumam,” teic I.Vanaga.
Realizēs trīs projektus
I.Vanaga informē, ka vasaras laikā muižā tiks realizēti trīs projekti.
Šajā vasarā muižā tiks realizēts biedrības “tabureTE” projekts “Muižu demokratizācija. Baroks, apgaismība, līdzdalība”, kuru finansē “Leader” programma (2606,08 eiro) un Gulbenes novada pašvaldība (325,70 eiro); biedrības “Dēms” projekts “Tālavas mālotāji.
Tradicionālo un laikmetīgo zināšanu veicināšana Gulbenes novada keramikas kopienā”, finansē Vidzemes kultūras programma (3000 eiro) un Gulbenes novada pašvaldība (1650 eiro); biedrības “tabureTE” projekts “Vienas dienas festivāls “Gara gaisma Beļavā””, kuru finansē Valsts kultūrkapitāla fonds (2000 eiro).
“Dzirkstele” jau rakstīja par projektu “Gara gaisma Beļavā”, kura radošās, muzikālās un literārās aktivitātes noritēs 12. jūlijā.
Savukārt 18. jūlijā muižā notiks “Beļavas muižas attīstības darbnīca” kopā ar pilsētvides pētnieku un tūrisma kritiķi Mārtiņu Eņģeli, kad notiks diskusijas un muižas attīstības iespēju izvērtēšana. 1. augustā muižā noritēs seminārs “Apgaismība, brāļu draudzes, Hallartes fenomens”, bet 9. augustā muižā un tās apkārtnē Beļavas pagasta svētku laikā noritēs arī “Māla svētki Beļavas muižā”, kad notiks Gulbenes un Madonas novadu, Rietavas (Lietuva) un Repinas (Igaunija) keramiķu vadītas meistarklases un tirdziņš.
Prioritātes jautājums
“Ja kāds vien aizkurinātu šo ugunskuru, Beļavas pagasts un viss Gulbenes novads izceltos ar ko ļoti unikālu. Mums būtu Rundāles pils mēroga lietas,” teic I.Vanaga un mudina gan pašvaldību, gan arī iedzīvotājus iesaistīties Beļavas muižas uzturēšanā un atjaunošanā, jo aizlaist postā šādu kultūrvēstures pieminekli būtu liels zaudējums ne tikai novadam, bet arī visai Latvijas muižu vēsturei.
“Tieši tāpēc esam apvienojušās, lai parādītu šīs vietas nozīmīgumu. Mūsdienu pārvaldības procesi vairs nav tādi, ka muiža pieder tikai pašvaldībai un neviens cits tur nedrīkst neko darīt. Mantojuma pārvaldes procesi mūsdienās ir demokratizējušies un sabiedrība drīkst iesaistīties, paust savu redzējumu. Tas ir arī mūsu pienākums, un vēlamies parādīt Beļavas muižas vīziju, kāda tad šī vieta varētu būt nākotnē,” teic I.Vanaga.
Viņa uzsver, lai muižai būtu šī nākotne, ir jārīkojas jau tagad, jo ēku neapkurināšana Latvijas apstākļos nodara lielu postījumu. Tā, piemēram, muižas pagrabā iemetinājusies sēnīte un trūd koka konstrukcijas.
Idejas kā dzinējspēks
Laura VecmaneBārtleta, kura arī dzīvo Beļavas pagastā, uzsver, ka kultūra ir ekonomiskā uzplaukuma pamatā un visur, kur radošie cilvēki sāk darboties, sākas arī ekonomiskais uzplaukums.
“Pašvaldības var izmantot šīs idejas kā dzinējspēku. Arī mani bērni ir gandrīz pusaudža vecumā, un es domāju par to, ko viņi vēlāk darīs Beļavā, kādas ir viņu iespējas. Ja es gribu šeit dzīvot, tad man ir jāizdomā ne tikai maniem bērniem, bet arī vienaudžu bērniem, ko šeit darīt. Šāda veida radošajām vietām nav jābūt tikai par mākslu un kultūru, tās var būt par jebkuru jomu,” teic L.Vecmane-Bārtleta.
H.Pugača norāda, ka, attīstot arī Beļavas muižu, var radīt saliedētu kopienu.
“Biju pieredzes apmaiņas braucienā uz Louhisāri muižu Somijā, kas funkcionē tikai vasarās un ziemā tiek apkurināta tikai tik, cik ir nepieciešams, lai tā neietu postā, tie ir aptuveni septiņi līdz astoņi grādi. Aicinātu pašvaldību nebaidīties, ka mums tagad vajadzēs milzīgus naudas līdzekļus tūliņ un štata vietas muižā. Pašvaldībai ir bail no tā, ka mēs sāksim pieprasīt, bet tas viss ir izdarāms arī ļoti radoši uz projektu un biedrību bāzes,” uzsver I.Vanaga.
