10.
septembrī plkst. 13.00 Dzejas dienu ietvaros Gulbenes novada
bibliotēka aicina uz tikšanos ar dzejniecēm Agnesi Krivadi un Annu
Belkovsku. Būs iespēja dzirdēt dzejnieču lasījumu, kā arī
piedalīties diskusijā par dzeju, radošajām nozarēm, sabiedrību
un dzejas lomu tajā.
Agnese
Krivade dzimusi 1981. gadā. Studējusi sabiedriskajās attiecības,
strādājusi par žurnālisti, darbojusies sabiedrisko attiecību un
reklāmas jomā. Rakstījusi kultūras slejas laikrakstam,
literatūras kritikas, dzejoļi un stāsti publicēti periodikā,
kopkrājumos.
2007. gadā izdots pirmais dzejoļu krājums
„Bērnība” (izdevniecība “Neputns”).
Dzejniece ir ieguvusi “sliktās meitenes”
tēlu un iesaistīta vairākos Latvijas kultūras un literatūras
skandālos. Viens no tiem 2015. gada 28. septembrī pēc incidenta
Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, kad skolotājai Ivetai Ratinīkai
tika izteikts neoficiāls aizrādījums par A. Krivades dzejoļa “ō”
analīzi stundas laikā. Dzejolī, kas sākas ar vārdiem “ō,
svētīgi, svētīgi sasvīdušie…”, izmantoti vairāki no
krievu valodas nākuši lamu vārdi, kas raisīja sabiedrības
diskusiju par to, vai šāds materiāls ir apskatāms vidusskolas
klasē. Daudzi šajā situācijā saskatīja cenzūras iezīmes.
Pēc
vairāku tulkotāju iniciatīvas tika apkopoti dzejoļa “Ō”
tulkojumi citās pasaules valodās (franču, angļu, itāļu, vācu,
japāņu, grieķu, poļu, ivritā u.c.), un diskusija par dzejā
izmantotajiem izteiksmes līdzekļiem ieguva starptautisku rezonansi.
Šeit mūziķa Shipsea skaniska interpretācija dzejoļa angliskajai
versijai: https://www.youtube.com/watch?v=DxbUvCtbMsU
Māksliniece
uzsvērusi, ka uzskata – skolās literāra daudzveidība ir tikai
apsveicama. „Lielākoties jaunie ļaudis ar dzeju iepazīstas tieši
literatūras stundās, un man skolas gados tieši šīs stundas bija
vismīļākās, jo īpaši tāpēc, ka mana superīgā literatūras
skolotāja Rozenbauma deva lasīt jauno autoru darbus. Tas, ka tur
bija sekss, bezsakars un rupjības, man vispār deva kaut kādu
ticību tam, ka dzīve būs izturama, ka pasaule nesastāv tikai no
robotiem, kas saka “pareizi” vai “nepareizi’. Man
patika arī klasiskā literatūra, bet tas tomēr bija diezgan tālu
no reālās dzīves, tā psiholoģiski nesagatavoja tam, ar ko būs
jāsaskaras, izejot uz ielas.”
Krivades
dzejolis “Ērikas Bērziņas jautājums” Andra Indāna muzikālajā
apdarē no dzejas diska “Lex poeticus”
https://nabamusic.bandcamp.com/track/agnese-krivade-rikas-b-rzi-as-jaut-jums
Anna
Belkovska, dzimusi 1992. gadā Preiļos, ir dzejniece, dramaturģe un
realitātes šovu subtitru tulkotāja. Latvijas Kultūras akadēmijā
studējusi programmā “Drāmas
un teksta studijas”,
pabeigusi Literārās
akadēmijas meistardarbnīcas pie Jāņa Rokpeļņa un vairākas
reizes piedalījusies seminārā “Aicinājums”.
Gribējusi kļūt par ķirurģi vai rakstnieci, sākusi rakstīt
prozu, dzejai pievērsusies 18 gadu vecumā. Dzejā saista spēle ar
valodu. Dzejoļi publicēti periodikā un dzejas antoloģijā “Kā
pārvarēt niezi galvaskausā” (izdevējs Valters Dakša).
Anna
Belkovska kopā ar kolēģiem radio raidījumā “Pagrabs” par
dzejas antoloģiju:
https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/pagrabs/ka-parvaret-niezi-galvaskausa-atbild-anna-belkovska-kirils-vilhe.a112555/
Tikšanos
rīko Gulbenes novada bibliotēka, atbalsta
Valsts Kulturkapitāla fonds
