Animācijas filma “Straume” saņēmusi “Zelta globusu” kā gada labākā animācijas filma un turpina plūkt laurus arī citos konkursos un nominācijās. Gulbenes novadā vairākās vietās jau ir bijusi iespēja noskatīties izcilo animācijas filmu, par kuru gan ir tikpat daudz viedokļu, cik plūdu pašā animācijas filma.
Gulbenes novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska informē, ka “Straumi” Gulbenes novadā kopumā noskatījušies 538 skatītāji. “Vēl plānojas filmu rādīt Lizuma kultūras namā 24.janvārī pulksten 13.00,” informē S.Zdanovska un teic, ka pēc seansiem Gulbenes novadā dzirdētas dažādas atsauksmes – dažiem skatītājiem animācijas filma ļoti patīk, savukārt citiem ne.
“Katrs šajā filmā ieraudzīja kaut ko citu. Kāds ieraudzīja attiecības ar kolēģiem, kāds ar ģimeni. Kāds ieraudzīja kādu dzīves problēmu, bet bija arī cilvēki, kuri neizprata, par ko ir runa. Viedokļi par “Straumi” ir ļoti dažādi, un viedoklis arī mainās, ja filmu skatās atkārtoti,” stāsta S.Zdanovska un atzīst, ka viedokļi mainās arī tad, kad animācijas ir redzēta pirms visām godalgām, un tagad, kad tās ir saņemtas.
“Skatoties animācijas filmu otro reizi, es ļoti labi sapratu, ko filmas veidotāji vēlas ar to pateikt pasaulei. Domāju, ka ir ļoti vērtīgi, ka šī filma liks aizdomāties un padomāt. Katram skatītājam, neatkarīgi no vecuma vai tautības, šī filma saistīsies ar savām asociācijām,” teic S.Zdanovska.
Arī redakcijas darbiniece Pārsla Konrāde noskatījās šo animācijas filmu. “Es vienmēr cenšos noskatīties arī tās filmas, kuras ir saņēmušas “Oskaru”. Vienmēr gribas zināt, kāpēc konkrētā filma ir saņēmusi apbalvojumu. Sociālajos tīklos par “Straumi” ir dažādi viedokļi, daži raksta, ka noskatījušies pāris kadrus un viņiem tā nepatīk. Vēl kāds saka, ka tā ir 30.gadu grafika! Manuprāt, filma vispirms ir jānoskatās, lai par to varētu objektīvi spriest,” saka P.Konrāde un piebilst, ka kinoteātrī Rīgā pēc animācijas filmas priekšējās rindās sēdošie vīrieši esot aplaudējuši filmai, tas liecina par to, cik īpaša ir šī filma.
“Nevaru to izskaidrot, bet man uz filmas beigām kaklā bija kamols un likās, ka tūlīt būs asaras. Ir cilvēki, kas saka, ka tā ir filma par sadarbību, bet, manuprāt, tā ir filma par izdzīvošanu, piekāpšanos, upurēšanos, izaugsmi un cilvēcību. Piemēram, lemurs negribēja kāpt laivā bez groza, kurā bija salicis viņam svarīgās lietas. Arī cilvēki pieķeras lietām. Brīdī, kad kaķis centās glābt kapibaru, bija vajadzīgs spēks, lai pievilktu laivu pie zemes, bet četri izglābtie suņi, ieraugot zaķi, vienkārši aizskrēja prom. Viņiem bija vienalga, kas tālāk notiks. Nu gluži kā dzīvē. Plūdos varēja iet bojā kaķis un citi dzīvnieki, bet, kad ūdens pazuda, pļavā gāja bojā milzīgais valis. Diemžēl kādam ir jāiet bojā, lai kāds cits izdzīvotu. Katram par šo filmu ir savs viedoklis, un tas ir labi, tomēr es uzskatu, ka šī filma nav par dzīvniekiem, bet gan par mums, cilvēkiem, jo arī mēs esam tik dažādi kā dzīvnieki laivā. Un vēl – lai gan filmā nav dialogu, man filmas laikā šķita, ka visi runā un es visu saprotu,” teic P.Konrāde.
