Gulbenes novada bibliotēkā 28.decembrī uz tikšanos tika aicināti dzejas cienītāji, lai kopā ar novada autoriem ieskatītos nupat izdotā kopkrājuma ”Baltās dzejas valsis” lappusēs.
Krājuma pirmsākumi meklējami 23 gadu senā vēsturē, kad Gulbenes bibliotēkā pēc novada dzejnieku un prozaiķu ierosmes tika dibināts literātu klubs “Autogrāfs”. Tolaik galvenie akcenti tika likti uz savu prasmju attīstīšanu un pilnveidošanu, uz publicitātes iespējām. Vēlāk izrādījās, ka vērtīgākais ieguvums ir kopā būšana un caur to – sevis atklāšana un pasniegšana, citam cita sadzirdēšana. Katram zināms, ka domubiedru pleca sajūta ir vislabākais radošais stimuls. Par to liecina kluba darbības laikā ar “Vītola izdevniecības” atbalstu tapušie kopkrājumi – “Autogrāfs” (četri sējumi), “12 mūsējie”, “Mīļumā dots – no sirds dots”, “Es tev siltu ugunspuķi dāvināšu”. Radošo pacēlumu starp domubiedriem guvuši daudzi novada autori, kas izdevuši paši savus krājumus.
Doma par šo jauno krājumu attīstījās pēc mijiedarbības principa: kāds no senajiem kluba dalībniekiem ierunājās par kopīgu sanākšanu pēc ilgākiem laikiem, kāds – par mazām dzejas dienām kaut vai pašu priekam, Edīte Siļķēna – par baltās dzejas pasākumu Stāmerienas pilī, es – par autoru un dzejas atlasi, un tūlīt jau arī radās nosaukums – “Baltās dzejas valsis”, ko ar prieku atbalstīja “Vītola izdevniecības” redaktore Ilona Vītola. Krājuma vadmotīvu pieteica tā nosaukums – baltais un gaišais visās tā izpausmēs: noskaņās, izjūtās, dabas un dzīves norisēs un tik smalkās dzejnieka dvēseles vibrācijās, ka tās var sajust tikai ar sirdi.
Visaptverošāk krājuma galveno domu vienā teikumā izteikusi Sarmīte Zviedre:
“Baltu līniju velku cauri gadalaikiem:
sniegs, ievziedi, pīpenes, migla un atkal sniegs,
bet pāri visam – balta mīlestība.”
Pie šiem vārdiem pamatos pieturējušies arī citi krājuma autori, piedāvājot savus dzejoļus grāmatai, un tomēr daļa no dzejniekiem pratuši baltajam piešķirt dziļāku redzējumu un plašāku skanējumu. Šajā krājumā ar saviem baltajiem vārdiem pie lasītāja dodas 23 Gulbenes novada autori – seni draugi un domubiedri, no kuriem gan tikai četri “Autogrāfā” ir no pašiem pirmsākumiem: Arvis Degums, Anita Graumane, es un Ilona Vītola. Tomēr arī par citiem ar lepnumu varu teikt – savējie, garāku vai īsāku laika posmu blakus bijušie, radoši domājošie, dziļāk un jūtīgāk redzošie, ar savu vārda mākslu un talantu pie klausītājiem droši gājušie. Ir patiess prieks, ka lasītāju no “Baltās dzejas valša” lappusēm uzrunā arī Inta Aizkalniete, Vilis Grasis, Uldis Ilva, Velta Ivanova, Dace Jansone, Daiga Kalinka, Antoņina Logina, Evita Lūse, Aivars Osis, Irisa Puidze, Zintis Purens, Ramona Ruņģe-Keiša, Ivars Strautiņš, Inese Strautmale, Ilva Šimone-Žvīgure, Inese Tirzīte, Inese Tora, Jolanta Zirne un Sarmīte Zviedre.
Krājuma ”Baltās dzejas valsis” atvēršanas svētki nedēļu agrāk notika Stāmerienas pilī, kur dzejas rindās izjusto balto noskaņu jaunās dimensijās pacēla ne tikai pils īpašā atmosfēra, bet arī kolorītā gaismu krāsu gamma, kas baltajam piešķīra īpaši romantisku vibrāciju. Ne velti grāmatas vākam izmantota Ingas Lapses fotogrāfija. Abos krājuma svētkos gaišās noskaņas ar mūziku savija saksofonists Jānis Upītis, un jebkurš no klausītājiem pārliecinājās – tieši saksofons piestāv mūsu “Baltās dzejas valsim”.
– Iveta Krūmiņa, krājuma sastādītāja
