Šonedēļ, 11.decembrī,
pulksten 15.00 Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā (Skolas iela 10a, Madona) tiks atklāta jauna izstāde
“Brektes cauri gadsimtiem. Veltījums Jāņa Brektes 95 gadu jubilejai”.
Izstāde
vienai paaudzei būs kā atgādinājums, bet citai – iepazīšanās ar vienu
no sava laika pazīstamākajiem Rīgas portretētājiem Jāni Brekti
(1920–1985), kā arī tā ļaus skatītājiem satikties ar vēl trīs šīs
dzimtas māksliniekiem – meitu Ilonu un mazbērniem Patriciju un Kristianu Brektēm.
Tiem,
kam Jāņa Brektes vārds nav svešs, viņš lielākoties asociējas ar
akvareļa tehnikā gleznotiem Vecrīgas skatiem, kuros parādās gan populāri
motīvi no Skārņu, Aldaru un citām ielām, gan mazāk zināmi vecpilsētas
nostūri. Plašākai publikai mazāk zināmi ir viņa galvaspilsētas atveidi,
kur ir redzama tās industriālā, rūpnieciskā puse ar ceļamkrāniem, kuģu
ostām, jaunceltnēm un citiem šo vidi raksturojošiem elementiem. Līdzās
dažādajiem pilsētas attēlojumiem ir vērojama interese par lauku ainavu
ar upēm, ezeriem, jūras krastu, pakalniem, mežiem.
Jānis
Brekte, lai arī dzimis Rīgā, bērnības gadus pavadījis Gulbenes novada
Lizuma pagastā, kur joprojām mīt meita Ilona ar vīru un bieži viesi ir
jaunākie Brektes dvīņi Patricija un Kristians. Ilona Brekte no tēva ir
mantojusi mīlestību pret akvareļglezniecību, kuru izkopusi, strādājot
pie dažādām ziedu kompozīcijām. Kādā intervijā māksliniece atzinusi, ka bijis nepieciešams atrast kādu tēmu, kurā varētu justies stiprāka pār tēvu.
Motīvu
ziņā pēctecību no vectēva daiļrades iespējams saskatīt Patricijas
darbos, kuras viens no iedvesmas avotiem ir pilsētā, apkārtējā vidē
novērotais, un nav svarīgi, vai tā ir tepat Rīgā skatīta vide, vai kādā
ceļojumā redzētais, kas attiecīgajā brīdī mākslinieci pamudinājis radīt.
Jau vairākus gadus viņas dzīves neatņemama sastāvdaļa ir Andrejsala,
kur ierīkota darbnīca Peahen. Tajā viņa pati strādā, kā arī māca
citus. Patricija galvenokārt strādā glezniecībā un grafikas tehnikā –
sietspiedē, jo akadēmijā iegūta gan grafiķes, gan gleznotājas izglītība.
Savukārt
Patricijas brālis Kristians, kurš akadēmijā beidzis Scenogrāfijas
apakšnozari, savā mākslā ir izmēģinājis dažādus medijus: no dzimtai tik
pazīstamās akvareļglezniecības līdz pat trīsdimensionālu objektu
radīšanai. Tajos bieži izmantoti taksidermēti dzīvnieki, kuri
lielākoties atrasti uz ceļa. Kā izsakās pats Kristians – mākslā tabu
tēmu nav, un viņš seko šim apgalvojumam, itin bieži provocējot savas
mākslas skatītāju.
Līdz
šim kopīgas izstādes līdzīgā sastāvā rīkotas vairākkārt, izstādei
Madonas muzejā netika izvirzīta kāda konkrēta tēma, kurai būtu
jāatspoguļojas darbos. Šoreiz muzeja apmeklētāji varēs iepazīties ar
vienu dzimtu caur četru dažādu radošu personību darbiem.
