Gulbenes vēstures un mākslas muzejā pagājušās nedēļas nogalē atklāja divas izstādes: Harija Gerharda foto un akvareļi “Turpat, tāpat” un gulbenieša Andreja Gāršnieka gleznas “Vīzija par tēmu…”.
H.Gerharda sirds pieder glezniecībai, teātrim un radiofonam. Pats mākslinieks stāsta, ka zīmēt jau sācis bērnībā. “Zīmēšana tolaik bija mans dzīves mērķis, jo biju nolēmis kļūt par gleznotāju. Mākslā esmu absolūts autodidakts, jo neesmu apmeklējis nevienu pulciņu vai studiju. Mana skolotāja visu mūžu bijusi daba,” saka mākslinieks.
Savukārt A.Gāršniekam tuva tēma ir daba, kaut gan pirms 25 gadiem viņš gleznojis arī portretus. “Bija arī tāds laika posms, kad gleznoju tikai un vienīgi pārdošanai, tāpēc daļa darbu ir palikuši pie manis, bet daļa – aizgājusi tautiņās,” “Dzirkstelei” teic A.Gāršnieks. Viņa darbi skaitāmi nedz desmitos, nedz simtos, bet gan tūkstošos. Konkrētas skolas, kurā A.Gāršnieks būtu apguvis gleznošanas pamatus nav. Par labāko skolotāju viņš uzskata dabu, jo tajā nekas nav samelots un nekur citur nav iespējams redzēt tik patiesas krāsa, kā tur.
Saslimst ar fotografēšanu
H.Gerhards, kurš mācījās Gulbenes vidusskolā no 1948. līdz 1952.gadam, “Dzirkstelei” stāsta, ka, atgriežoties Gulbenē, viņu vienmēr pārņem dīvainas sajūtas, proti, no vienas puses Gulbene ir tajā pašā vietā, turpat ir dzelzceļš un stacija, bet neesot vairs Ļeņina pieminekļa. Par sevi viņš saka, ka esot aktieris un režisors, tāpēc savos darbos taisot zināmu inscenējumu, metaforu, kas sastāv no vairākiem attēliem, bet tajā ir sava režisūra. To, ka viņa darbos pastāv zināma režisūra, pats mākslinieks konstatējis tad, kad fotogrāfijas jau bija tapušas. Ir arī darbi, kur kadrs tiek vienkārši uzbūvēts. Mākslinieks norāda, ka šajā izstādē redzama tikai neliela daļa viņa akvareļu un fotogrāfiju. Vaicājot, kas māksliniekam tuvāks sirdij – fotografēšana vai zīmēšana – viņš atbild, ka to nevar nodalīt. “Tagad esmu saslimis ar fotografēšanu, jo šādā veidā var fiksēt momentus un rezultāts ir uzreiz. Fotografējot var tvert mirkli, un man tas patīk. Savukārt mīļākā tematika man ir daba,” stāsta H.Gerhards.
Vieglāk ir uzzīmēt
“Andreja Gāršnieka darbi jau bijuši aplūkojami dažādās pilsētās – Jūrmalā, Rīgā, Valmierā. Šogad pirmo reizi arī mums ir šī izdevība sagaidīt mākslinieku mūsu muzejā,” uzsver muzeja darbiniece Iveta Petrovska.
Šajā izstādē visos mākslinieka darbos vērojamai ūdeņi. Daļa viņa darbu ir izdomāti, bet ir gleznas, kurās vērojamas reālas dabas ainavas. “Ūdeņi man ir tuva tēma, varbūt tāpēc, ka pēc horoskopa esmu Vēzis. Velk mani uz ūdeņiem. Man ļoti patīk braukt ar laivu, tā esmu izbraucis ļoti daudzas upes. Patīk man arī pārgājieni kājām gar jūras krastu. Ūdeņi ir visur, arī dabā visos gadalaikos ir ūdeņi, kaut vai sniega veidā. Gulbenē arī ir ūdeņi, piemēram, Krustalīce, kuru esmu arī uzgleznojis,” stāsta mākslinieks.
“Kāds raksta dzeju, kāds mūziku, bet es daru to, ko māku,” saka novadnieks.
Laikrakstam viņš atklāj, ka glezno tāpēc, ka nevar izstāstīt un aprakstīt ar vārdiem dabas skaistumu.
