Pavisam nesen – februārī – sagatavota un drīz būs pieejama bibliotēkās rakstnieces Tirzmalietes jaunākā – 14. – grāmata kopš 2015.gada. Tās nosaukums ir “Tirzmaliete. Rakstnieces Lejasciema perioda apceres”, un grāmatā ietvertas rakstnieces pārdomas un apcerējumi no 1923. līdz 1938.gadam. Par Pirmā pasaules kara gadiem un Latvijas Republikas sākuma gadiem materiālu diemžēl trūkst.
1936.gadā žurnālā “Zeltene” vienā no 1.numura rakstiem atzīmēts, ka ”Tirzmaliete no priekšlasījumiem paredz izlaist grāmatā izlasi”. Tagad, pēc 85 gadiem, iecere pārvērtusies īstenībā, ietverot visu, ko izdevies atrast apceru lauciņā.
Apceres nosacīti būtu iedalāmas trīs daļās. Visvienkāršāk laikam ir ar apcerēm, kas satur eksaktu, pārbaudāmu informāciju. Tādas ir, piemēram, 1931.gada apcere “Uz Jelgavu!” – atmiņas par braucienu uz IV Dziesmu svētkiem 1895.gadā Jelgavā – tur ir gan emocijas, gan fakti. Šajā sadaļā ietilpinātas pavisam 8 apceres.
Grūtāk būs ar otro tēmu, piemēram, 1923.gada apceri “Par sievietes dzīves uzdevumu un pienākumu” un 1924.gada apceri “Par mīlestību (1. un 2.daļa). Jāsaka, ka šīs sadaļas pavisam 12 apcerēs paustās domas atsevišķos gadījumos varētu būt diskutablas un pat neviennozīmīgas, tomēr labi raksturo autores nostāju.
Trešajā grupā ietilpināmas 2 apceres – 1937.gada “Izvilkums no Tirzmalietes priekšlasījuma “Mūsu likteņi”” un 1938.gada “Tautas gara dižums nav salaužams”. Jāsaka uzreiz, ka Tirzmaliete pozitīvi vērtēja tā saukto “Vadonības laiku”, kas sākās 1934.gadā – domājams, joprojām jau no 1905.gada mantotajā pretvācu noskaņojuma kontekstā. Vienīgais dīvaini, ka Ulmaņa personības slavinājums jau pēc 2-3 gadiem noveda pie valsts zaudēšanas un sekojošas valsts idejas nesēju iznīcināšanas…
Grāmatā minēti arī daudzi zīmīgi piemēri par Tirzmalietes dažādos gados nolasītajiem priekšlasījumiem. Viņa pati teikusi: “Kaut gan, priekšlasījumus rakstot, nokavēju rakstīt citus darbus, bet šie izbraukumi ir mans prieks un vienīgā pārmaiņa vientulībā.”
Drīz, marta beigās, klajā nāks arī 15. Tirzmalietes grāmata kopš 2015.gada. Tajā būs apkopoti dažādu autoru veltījumi rakstniecei Tirzmalietei viņas apaļajās jubilejās 1926.gadā (50 gadi) un 1936.gadā (60 gadi). Ja par 1926.gadu ir tikai divu autoru trīs teksti, tad 1936.gadā tekstu ir daudz un tie ir pelnīti cildinoši un atzinīgi. Kopā tur būs pārstāvēti daudzi teksti, arī daži ne visai gari, bet tieši tāpēc palikuši anonīmi. Savukārt rakstnieces 35 gadu darba jubilejai 1934.gadā veltīti divi viņas daiļradi pozitīvi vērtējoši raksti.
Atsevišķi atzīmējami arī vairāku autoru Tirzmalietei veltītie dzejoļi. Te pārstāvēti Lejas draudzes mācītājs Ernests Ādolfs Putniņš (3 dzejoļi; viņi kopā ar Tirzmalieti bija 15. Lejasciema Vanagu novada goda biedri), viņa sieva Maiga Putniņa (2 dzejoļi), Milda Sildega (Lībiete), Emma Stegere un divi citi autori (visiem pa vienam dzejolim) – kopā 9 dzejoļi.
– Normunds Treijs
