Šogad Stāmerienas pils Latvijā ir otrajā vietā starp trim pašām mīlētākajām, kuras interesenti apmeklējuši akcijas “Apceļosim Latvijas pilis un muižas 2023” norises laikā – liecina publiskotā informācija.
3.novembrī Latvijas Piļu un muižu asociācija svinīgā pasākumā Cesvaines pilī rezumēja šo norisi. Šogad akcijā bija iesūtītas 88 dalībnieku anketas, kur veiktas atzīmes ar apceļotajām pilīm un muižām.
Kā katru gadu asociācija aicināja ceļotājus noteikt pilis un muižas, kurās viņi jutušies visgaidītākie un kuras, viņuprāt, bija interesantākie galamērķi. Pirmajā vietā ir privātpersonām piederošā Vecmēmeles muiža (atbilst 19.gadsimtam) Aizkraukles novadā. Otrajā vietā – pašvaldībai piederošā Stāmerienas pils (atbilst 19.gadsimtam) un trešajā vietā – privātā Kukšu muiža (atbilst 18.gadsimtam) Tukuma novadā.
Stāmerienas pils vadītāja Edīte Siļķēna saka, ka šāda atzinība stimulē “noturēt to viesmīlību”, kāda valda Stāmerienas pilī.
E.Siļķēna saka – tiek plānots pašvaldības 2024.gada budžets. Stāmerienas pils šajā plānošanā nav atrauta no pašvaldības. 3.novembrī uz tikšanos pilī bijuši uzaicināti novada deputāti. Daudz jautāts pils darbiniekiem. Pašvaldībai nav viegli šajā laikā, kad valsts pašvaldībām uzliek jaunas funkcijas, bet naudu līdzi nedod. Stāmerienas pils uzturēšanu pašvaldība turpinās. Pils, kā zināms, ir pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” struktūrvienība.
E.Siļķēna uzsver, ka pils arī pati nopelna naudu. “Mums ieņēmumu sadaļa ir diezgan laba. Šogad ieņēmumi ir 87 000 eiro. Tas nav nemaz tik maz. Tā ka nav viss tikai uz pašvaldības pleciem,” viņa akcentē.
Sarunā ar deputātiem pils darbinieki akcentējuši, ka liela problēma ir vēl pagaidām neuzsāktais pils iekštelpu atjaunošanas projekts, kas ir izstrādāts jau 2020.gadā. Tiek meklētas iespējas rast investīciju piesaisti šim projektam. Taču tur ir vajadzīga arī veiksme un dažādu apstākļu sakritība, skaidro E.Siļķēna.
“Centīsimies izdzīvot šajā ziemā ar visām vecajām krāsnīm. Domāsim, lai apmeklētāji justos labi un mājīgi. Tāpēc mēs aicinām novada sabiedrību ieraudzīt iespēju vēsturiskajās telpās svinēt svētkus,” saka E.Siļķēna.
Viņa teic – nevajadzētu salīdzināt Stāmerienas pili ar Beļavas pili, kura arī pieder pašvaldībai un atbilst 18.gadsimtam. E.Siļķēna nepiekrīt pēdējā laikā bieži izskanējušajam viedoklim, ka Stāmerienas muiža ir nevērtīgāka. Viņasprāt, Beļavas pilī ir mākslinieciskās vērtības, kas līdzvērtīgas Rundāles pilij. Savukārt Stāmerienas pils realizē tieši viesmīlības konceptu.
