Atzīmējot pasaules izcilākā dramaturga Viljama Šekspīra 450.
gadskārtu, Valmieras drāmas teātrī top traģēdija „Romeo un
Džuljeta” Mārtiņa Eihes iestudējumā. Pirmizrāde paredzēta
26. oktobrī LMT Mansardā. Lugas notikumi pietuvināti mūsu dienām,
un dzimtu naida vietā par jaunu cilvēku nāves iemeslu kļuvusi
cīņa par varu. Mārtiņš Eihe ir arī telpas koncepcijas autors,
kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa, horeogrāfs – Aigars
Apinis. Galvenajās lomās būs jaunie aktieri Rūta Dišlere un
Rihards Jakovels.
„Es izvēlējos šo lugu, jo tajā tik uzskatāmi ir pretstatīts
tas, ko mēs visi gribam, ar to, ko mēs darām,” saka režisors.
„Mēs gribam mīlēt un būt mīlēti un laimīgi, taču – būt
destruktīviem ir vieglāk. Izrādē neesam izvēlējušies kādu
konkrētu laiku, arī vieta ir nosacīta Amerika – mūsu sapņu un
priekšstatu zeme, kur visam vajadzētu būt labi. Tomēr arī tur
valda tieši tā pati destrukcija. Divu naidīgu dzimtu vietā Romeo
un Džuljetas mīlestību padara neiespējamu vecāku tieksme pēc
varas, kuras dēļ viņi gatavi uz visu: tēvs, pilnīgi skaidri
apzinoties, ko dara, gatavs pārdot savu meitu.
Mūsu izrādē Džuljetai vairs nav 14 gadu, varoņi ir tādi, kādi
ir aktieri – jauni, bet pieauguši cilvēki, kas saprot, ka
mīlestība ir vienīgā izeja abu ģimeņu radītajā bezizejā.”
„Romeo un Džuljeta” pieder pie tām lugām, kuras teātris
izvēlas tad, ja trupā ir atbilstoši talantīgi un harizmātiski
aktieri. „Mēs esam ļoti atkarīgi viens no otra, no partnerības
ar pārējiem aktieriem,” uzsver Rūta Dišlere, kurai šī būs
pirmā loma Šekspīra lugā. „Dzirkstelei jābūt,” piekrīt arī
Rihards Jakovels. Iepriekš viņš spēlējis vienu no Makbetiem
Vladislava Nastavševa iestudējumā, tāpēc var salīdzināt: „Šajā
izrādē Šekspīra teksts daudz lielākā mērā jāpadara par savu,
personisku, privātu. Tas nav viegli, ir jāsasniedz noteikts
„trakums”, lai sāktu runāt dzejā.”
Šis būs trešais „Romeo un Džuljetas” iestudējums Valmieras
teātrī. Abi iepriekšējie bija visnotaļ izaicinoši savam laikam
– 1966. gada uzvedumā režisors Oļģerts Kroders šokēja
pieņemšanas komisiju ar Romeo, kas bija novilcis kreklu, savukārt
Valentīna Maculēviča 1989. gada iestudējumā divas naidīgās
dzimtas bija latvieši un krievi.
