Tuvojoties
gadu mijai pēc Austrumu kalendāra mēs no Baltās Metāla Žurkas
radiniekiem varam mācīties daudzas vērtīgas lietas:
* spēju
ilgstoši un nenogurstoši strādāt vispirms jau savas ģimenes
labā. Izcils piemērs
ir kailie smilšracēji, kuri spēj strādāt bez brīvdienām un
atvaļinājuma 30 gadus no vietas. Viņi rok jaunas alas, kopīgi
uztur esošos alu labirintus, kopīgi rūpējas par mazuļiem –
saviem jaunākajiem brāļiem un māsām. Smilšracēju ģimene ir
vienas mātes dažāda vecuma bērni. Tāpat viņi kopā aizsargā
savas alas no nelūgtiem iebrucējiem, ar ķermeņiem aizsprostojot
alas eju un šņakstinot savus milzīgos priekšzobus. Zinātnieku
lielu pētniecisko interesi izraisījusi smilšracēju spēja
neslimot ar onkoloģiskām kaitēm.
* prasmi
no vienkāršām lietām radīt unikālus objektus.
Te visvairāk būtu minams dabas arhitekts bebrs, kurš izmantojot
pašzobīgi sagarinātus baļķēnus un zarus, kā arī dubļus,
nelielus akmeņus un citus uz vietas atrodamus būvmateriālus, spēj
uzbūvēt milzīgus dambjus, nosprostojot visai platas ūdensteces.
Amerikā garākie dambji sasniedz vairākus simtu metru garumu. Taču
arī citi grauzēji ir lieliski celtnieki, kas māk uzbūvēt
omulīgas un siltas migas savu mazuļu audzēšanai.
* spēju
izdzīvot jebkuros apstākļos.
Atrodoties barības ķēdes sākumposmā, jārēķinās, ka daudziem
plēsēji centīsies nomedīt kādus grauzējus. Vislabākā
pretdarbība ir prasme slēpties un spēja strauji vairoties. Tāpēc
plastiskākās grauzēju sugas (spējīgākās piemēroties
visdažādākajiem dzīves apstākļiem) ir izplatītas visā
pasaulē.
* rosīties,
rosīties un vēlreiz rosīties!
Starp citu, grauzējiem priekšzobi aug visu dzīvi, tādēļ tiem
ir nepārtraukti jāstrādā (tas ir, jāgrauž), lai tos nodeldētu
un vienlaicīgi uzasinātu. Bez tam grauzējiem nav ilkņu, tā
vietā ir tukšums jeb diastēma. Tā lieliski noder piemēram,
bebram, lai šajā spraugā ielocītu lūpas un dzīvnieks varētu
sekmīgi grauzt ziemā zarus zem ūdens un neaizrītos ar ūdeni.
Vienkārši un efektīvi!
* darbus
izdarīt kārtīgi, nevis pa roku galam.
Ja reiz, tas caurums apcirknī ir jāizgrauž, tad tas tā ir
jāizdara! Pagraužot pa druskai daudzās vietās, sanāks kā
nereti gadās: laiks un materiāli iztērēti, bet produktivitāte…
Grauzēji
ir lielākā zīdītāju kārta, kurā apvienoti apmēram 40% no
visiem zīdītājdzīvniekiem. Kopumā tās ir apmēram 2300 sugas,
kas apdzīvo visu pasauli, izņemot Antarktīdu. Tas nozīmē, ka
Baltās Metāla Žurkas gada vēstneši ir visās pasaulēs malās un
tie dzīvo mums līdzās, nereti arī vienā mājā ar mums.
No
visas plašās grauzēju radu saimes Latvijas dabā sastopamas 21
suga, kas augumā pārsvarā ir nelieli dzīvnieki. Latvijā
lielākais aszobainis ir bebrs, savukārt mazākais ir pundurpele,
kas sver tikai 5-10 gramus (salīdzinājumā bebrs – 18 un vairāk
kg).
Rīgas
Zoodārzā mīt 17 sugu grauzēji gan no Eiropas (tostarp Latvijas –
lidvāvere, lielais un meža susuris un bebrs) un Āzijas (ieskaitot
zoodārza nominēto šīgada dzīvnieku – Filipīnu mākoņžurku
un Indijas dzeloņcūku), Āfrikas (daudzu apmeklētāju iemīļotie
kailie smilšracēji un Madagaskaras milzukāmis, Āfrikas koku
dzeloņcūkas), kā arī Dienvidamerikas (arīdzan lielākais
grauzējs pasaulē kapibara, moko, aguti).
Pasaules
Sarkanajā grāmatā no Rīgas zoodārzā apskatāmajiem grauzējiem
kā apdraudēti (IUCN EN kategorija) iekļauti Madagaskaras salā
dzīvojošie Madagaskaras milzukāmji, kas mitinās Tropu mājas
naktsdzīvnieku ekspozīcijā. Aguti, Filipīnu mākoņžurka un
Madagaskaras milzukāmji iekļauti Eiropas un Pasaules ciltsgrāmatās
(ESB un ISB), kas norāda uz dzīvnieku vērtību un dalību
kvalitatīvas nebrīves populācijas veidošanā.
Tādēļ
sākot jauno Baltās Metāla Žurkas gadu vēlam enerģiju,
darbasparu un protams, veselību!
