Rīga, 6.aug., LETA. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzskata, ka Latvijas Pasta turpmākai attīstībai pilnīgi noteikti nepieciešamas dotācijas no valsts, šādu viedokli satiksmes ministrs pauda, šodien tiekoties ar žurnālistiem.
Šlesers atgādināja, ka pasts darbojas kā komercuzņēmums, taču tajā pašā laikā nodrošina sociālās funkcijas, no saviem līdzekļiem subsidējot nerentablās pasta nodaļas un pakalpojumus. Pēc ministra domām, tas nav godīgi attiecībā pret pastniekiem, kas tādējādi nesaņem pienācīgu atalgojumu.
Pastnieku prasības Šlesers uzskata par pamatotām un atzīst, ka pašreizējā situācija pastā nav apmierinoša, tādēļ nepieciešams risinājums.
Nākamnedēļ, 14.augustā, ministrs iecerējis iepazīstināt valdību ar trīs iespējamiem Latvijas Pasta attīstības variantiem. Pirmais variants paredz 100% esošā Latvijas Pasta dotēšanu. Šlesers sacīja, ka atbalsta šo variantu, jo uzskata, ka valsts palīdzība pasta sociālo funkciju nodrošināšanai ir nepieciešama.
Otrs variants, ar kuru Šlesers plānojis iepazīstināt valdību, ir 100% VAS “Latvijas Pasts” privatizācija. Satiksmes ministrs kategoriski iebilst pret šādu ieceri, jo uzskata, ka tas nozīmētu vismaz 700 nerentablo pasta nodaļu slēgšanu un vairāku pakalpojumu iznīcināšanu. Īpaši no tā ciestu lauku iedzīvotāji.
Trešais variants paredz sadalīt pasta darbību vairākos blokos, galvenokārt nodalot piegādi, kuru ar universālā pakalpojuma fonda palīdzību valsts varētu dotēt. Ministrs norādīja, ka ir iespējams pasteidzināt universālā pakalpojuma fonda izveidi, lai dotāciju varētu saņemt jau no nākamā gada.
Premjers Aigars Kalvītis (TP) pagaidām piesardzīgi vērtē piedāvātos pasta attīstības variantus, uzsverot, ka ar tiem vēl ir rūpīgi jāiepazīstas. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka par šo jautājumu valdībā noritēs ļoti nopietnas diskusijas un tiks izvērtēts, vai piedāvājums spēs atrisināt samilzušās problēmas, aģentūru LETA informēja premjera padomnieks Arno Pjatkins.
Premjers jau iepriekš uzsvēris, ka izveidojusies situācija ir pasta problēma, ar kuru uzņēmumam ir jātiek galā paša spēkiem un valstij nevajadzētu sniegt papildu dotācijas. Tomēr, tā kā Šlesers piedāvājis jaunus risinājumus, tie valdībai būs jāvērtē.
Šlesers apgalvoja, ka cīnīsies par katru pasta nodaļu, tāpēc viņš kā risinājumu nerentablām pasta nodaļām piedāvā “Pasta bankas” izveidi. Pēc Šlesera vārdiem, šī iecere paredz piesaistīt Latvijas Pastam partneri – komercbanku, kas pasta nodaļas telpās ļautu veikt bankas pakalpojumus. Tas dotu papildu ienākumus pasta nodaļai un pasargātu to no slēgšanas, sacīja ministrs.
Ministrs vairākkārt uzsvēra, ka ir pienācis laiks valstij atbalstīt pastu. “Ja valdība pasaka, ka pastam līdzekļi netiks piešķirti, tas ir tas pats, kas pateikt, ka mēs pastu iznīcinām,” sacīja Šlesers.
Trešdien, 8.augustā, Šlesers plānojis tikties ar visiem Latvijas izdevējiem, lai pārrunātu preses piegādes jautājumus un to izmaksas. Viņš piebilda, ka tarifi noteikti paaugstināsies, taču ir jāatrod kopsaucējs, lai tarifu paaugstināšanas dēļ izdevēji nezaudētu savus klientus.
Latvija Pasta un sakaru darbinieku arodbiedrības (LSAB) prezidente Zoja Semjonova sacīja, ka pagaidām ir pāragri spriest par to, kā satiksmes ministra priekšlikumi atsauksies uz pastnieku apmierinātību.
“Mūsu mērķis nav streiks, bet gan algas pielikums,” sacīja Semjonova.
Viņa piebilda, ka šobrīd notiek situācijas skaidrošana, bet pozitīvi vērtē to, ka šī problēma vispār ir aktualizēta.
Kā ziņots, LSAB 13.augustā bija plānojusi pieņemt lēmumu, vai sākt pastnieku streiku. Tā kā 14.augustā valdībai tiks piedāvāti minētie pasta attīstības varianti, LSBA aktīvistu sanāksme ir pārcelta uz 15.augustu.
Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs pagaidām nevar atbildēt, cik lielu algas pieaugumu pastnieki var sagaidīt, jo tas būs atkarīgs no tā, kādu risinājuma variantu atbalstīs valdība.
Tāpat ne Latvijas Pasta vadītājs, ne arī satiksmes ministrs nevēlējās nosaukt, kāda summa pastam no valsts ir nepieciešama. Par to tiks informēts vēlāk.
Kā LETA jau informēja, ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) uzskata, ka Latvijas Pasta darbinieku pieļautā iespēja streikot ir Satiksmes ministrijas jautājums, un nepieļauj iespēju, ka valsts varētu dotēt atsevišķus pasta pakalpojumus.
Jau ziņots, ka pastnieki pauduši gatavību streikot, jo uzskata, ka viņu darbam noteikta neadekvāta samaksa.
“Ar 120 latu algu nevar izdzīvot. Pieprasām vismaz 250 latus un lai paaugstināšana sāktos jau šogad,” laikrakstam “Diena” iepriekš sacīja arodbiedrības vadītāja Regīna Šmitmane.
