“Dzirkstele” turpina priekšvēlēšanu sarunas ar partiju līderiem. Šoreiz – saruna ar “Latvijas Reģionu Apvienības” Gulbenes nodaļas vadītāju Andi Caunīti, kurš arī šobrīd vada novada domi.
– Varat nosaukt trīs vērtīgākos padarītos darbus šajā sasaukumā?
– Jārunā būtu par katru jomu. Izdalīt trīs – tas nebūtu godīgi. Spilgtākais… Noteikti daudzi novērtē gan Litenes, gan Brīvības ielu. No energoefektivitātes – gan apgaisme, gan tur, kur esam siltinājuši: Līgo pagasta kultūras nams, Mūzikas skola. Projekti ārējai videi, kur esam uzbūvējuši ko skaistu, Gulbīšu parks. Esam tikuši galā ar degradētās vides teritorijām. Gadiem problēma bija ar jaunceltni pie Stāķu bērnudārza. Atradām risinājumu kopā ar “Gaujas koku” un demontējām. Līdz 14. jūnijam ļoti gribētos sakārtot arī nodegušo māju drupas Dzelzceļa ielā, Gulbenē. Pēc veiktā iepirkuma ir noslēgts līgums ar firmu, kurai šis darbs ir jāizdara. Daudzos virzienos esam strādājuši. Pateikt tikai trīs darbus… Kā pajautāt, kas mīļāks – tētis vai mamma?
– Kādu redzat attīstību novadam kopumā, katra pagasta attīstību, ņemot vērā, ka naudas ir tik, cik ir? Vai iespējams līdzsvarot šo attīstību?
– Mēs redzam pilsētu kā reģionālās attīstības centru. Katrai pašvaldībai ir svarīgi, lai ir centrs. Un tikpat svarīga ir katra pagasta un visa novada teritorijas attīstība. Un gribētos, lai tas notiek plānveidīgi. Mēs lielus objektus nevaram katru gadu katrā pagastā realizēt, darām pakāpeniski. Esam uzsākuši sakārtot bērnu rotaļu laukumus pirmsskolas izglītības iestādēs. Salikām plānu. Katru gadu. Uz doto brīdi rindu gaida Stāķu bērnudārzs. Pilsētai tagad – projektēšana, lai sakārtotu laukumu pie 3. “dārziņa”. Tā ka ir lietas, kuras plānojam nemitīgi. Uzņēmējdarbības atbalstam skatāmies infrastruktūras sakārtošanu. Tas turpināsies. Un, protams, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir ceļi, pieejamība, nokļūšana. Ir jutīgi jautājumi par sabiedrisko transportu. Mums pārmet, kāpēc ielaidām “Talsu autotransportu”, kāpēc “Gulbenes autobuss” nenodrošina pasažieru pārvadājumus. Runa ir par valsts pasūtījumu, kas nāca no “Autotransporta direkcijas” puses. Tur ir daudz jāskaidro, lai iedzīvotāji saprastu.
– Ja pienāk X stunda, vai nebūs tā, ka novada vadība ņem un aizbrauc un nav, kas iedzīvotājiem palīdz? Kā redzat pašvaldības rīcību X stundā?
– Ir izstrādāts civilās aizsardzības plāns, kurā esam paredzējuši vairākas pozīcijas. Pirmais – ir jānodrošina evakuācija. Ir jāuzņem bēgļi. Kā izmitināt, kā nodrošināt ar pārtiku un visu nepieciešamo. Protams, tiek runāts arī par patvertnēm, bet jāsaprot: ja notiek militārs iebrukums, vienmēr no frontes līnijas mēģina evakuēt, pārvest un nodrošināt drošu vidi kara laikā. Kāda varētu būt patvertne? Nerunāsim par metro vai speciāliem bunkuriem. Pat tos ar moderniem lādiņiem var aizsniegt. Redzam pēc situācijas, kāda ir notikusi Ukrainā. Reizēm mērķtiecīgi… pa civilajiem objektiem. Arī tur, kur ir paslēpušies bērni. Mēs līdz galam droši justies nevarēsim neviens. Ļoti ceru, ka nevajadzēs būt tādam starpvalstu konfliktam. Ukrainas karam vajadzētu izbeigties. Un es ceru, ka lielvarām – ASV un Krievijai – izdosies vienoties uz pieņemamiem, godīgiem nosacījumiem.
– Ar gaidāmajām vēlēšanām pielaide valsts noslēpumam būs vajadzīga arī jaunajam domes priekšsēdētājam un vietniekam. Vai nebūs problēmas?
– Attiecībā uz sevi, ceru, ka, izvērtējot nevajadzētu būt problēmām. Attiecībā par citiem – grūti komentēt. Protams, soda reģistrs ir viena lieta. Otra – Satversmes aizsardzības birojs cilvēku vērtē ļoti plašā spektrā. Pašvaldības izpilddirektore tam gāja cauri. Tur tie jautājumi ir ļoti plašā spektrā attiecībā uz cilvēku, vai viņam var uzticēties un dot pieeju valsts noslēpumam. Pieeja ir dažāda līmeņa. Jā, tas būs jauns izaicinājums. Bet tam līdzi nāk arī tas, ko saukšu par birokrātisko pusi. Jānodrošina ir telpas darbam ar ierobežotas pieejamības informāciju, ar šādas informācijas glabāšanu, uzturēšanu un apstrādi. Tur ir nopietni noteikumi, ieguldījumi, lai sakārtotu telpas un visu pārējo. Bet tā ir nākotne.
– Deputātu kandidātu reputācija. Vai jūsu partijas sarakstā ir kādi krimināli sodītie vai apsūdzētie?
– Zinu, ka vēlēšanu komisija gāja cauri sarakstam, skatījās sodu reģistrā. Pieļauju, ka ir kādam bijuši ceļu satiksmes pārkāpumi. Bet nav informācijas par kriminālām sodāmībām. Domāju, ka tādu nav.
– Jūsu partijas priekšvēlēšanu programmā neredz iezīmējamies daudz risināmo problēmu. Kāpēc neakcentējat problēmas, noteikti saprotiet, ka tās ir?
– Problēmu vienmēr ir daudz un būs. Problēmas ir sliņķiem. Pārējiem ir darba uzdevumi, ar kuriem jātiek galā. Mēs savu programmu veidojām kā turpinājumu iepriekšējam sasaukumam sasaistē ar novada attīstības plānu, kas, protams, var tikt precizēts, korekcijas var būt. Pie budžeta – samērīgums jeb saimnieciskums. Vienmēr sakām – uz datiem balstīta lēmumu pieņemšana. Ir svarīgi, lai mēs datus apstrādātu. Jutīgs jautājums bija Lejasciema katlumāja, kuru pārbūvējām. Par automatizēto šķeldas katlu sākās pārmetumi. Īpaši no viena deputāta. Bija iesniegums policijā. Ka mēs tur nesaimnieciski un vēl… Bet mēs balstījāmies uz aprēķiniem! Uz to, cik maksā šķelda. Saprotot to, ka uz doto brīdi mēs paši sagatavojam šķeldu. Mēs zinām, cik tas maksā, kādas ir darbaspēka izmaksas. Tādā veidā domājam arī strādāt uz priekšu. Ir tā, ka kādreiz sarēķinātajā dzīve ienes korekcijas. Nedomāju, ka, budžetu saliekot, varam paredzēt, kāda būs degvielas cena gada beigās. Vai kāda būs citu resursu, elektrības cena. Kādu tarifu izvēlēties? Pie kā palikt? Kādi varētu būt zaudējumi? Tie ir izaicinājumi.
– Bērzu skolas pārbūves krimināllietu un citas problēmsituācijas – uztverat kā traucēkli pašvaldības darbā? Vai arī tas veicina izvērtēšanu, attīstību?
– Vienmēr esmu par konstruktīvu kritiku. Vai tā ir teātra mākslas vai literatūras kritika. Ja tā ir konstruktīva, virza uz priekšu. Ja pašvaldībai nāk kāda pārbaude no Valsts kontroles vai citas institūcijas un tādā veidā var uzlabot mūsu darba kvalitāti, tas ir labi. Bet, ja ir tikai destruktīvi pārmetumi, ka viss ir slikti, ka viss ir garām… Nākot uz šo interviju, es paklausījos – viens no kolēģiem saka, ka mēs esam no valsts pārņēmuši apsaimniekošanā ceļus bez finansējuma. Tā nav taisnība. Šādi pārmetumi ir destruktīvi jeb dezinformējoši. Mēs pārņēmām ceļus ar finansējumu. Jārunā par to, vai šis finansējums ir pietiekams.
– Solāt efektīvi un saimnieciski apsaimniekot pašvaldības īpašumus. Kā komentēsiet situāciju ar Lejasciemā privātpersonai iznomāto lauksaimniecības zemes īpašumu “Cēsakās”? Tur ir nocirsti krūmi un koki. Vai tas bija saskaņots ar pašvaldību, pašvaldība guva labumu no šīs ciršanas?
– Intuitīvi zināju, ka jautāsiet. Tāpēc paņēmu līdzi novada domes 2014. gada 29. maija sēdes lēmumu – noslēgt zemes nomas līgumu ar attiecīgo nomnieku. Kad toreiz par šo balsojām, tajā skaitā Intars (Liepiņš – red.), tad vajadzēja pārliecināties, kas uz šīs platības ir: mežs vai apaugums vai kaut kas tamlīdzīgs. Uz doto brīdi ne mums datu bāzē, ne arī Valsts meža dienestam nav, ka tur būtu mežs. Ja tur ir bijis apaugums, tad manā praksē nav pieredzes, kāds izskatās saskaņojums pašvaldībā apauguma novākšanā. Lauksaimniekiem ne pirmā, ne pēdējā reize, kad no pašvaldības nomā zemi, kur kādā stūrī ir krūmi, kaut kādi uzauguši koki. Ja lauksaimnieks pilnvērtīgi grib apstrādāt šo zemi, tad viņš apaugumu notīra. Jo, ja apauguma novākšana nav notikusi, tad nomnieks maksā dubulto nekustamā īpašuma nodokli.
– Nomnieks šajā gadījumā maksāja dubulto nekustamā īpašuma nodokli? Zemesgrāmatā taču nav ierakstīts šis īpašums.
– Zemesgrāmatā īpašums nav. Nomnieks paskaidrojumā raksta, ka visu laiku ir maksājis dubulto nekustamā īpašuma nodokli. Un uz tādas platības… teorētiski gaļas liellopus var turēt. Tie reizēm arī pa mežu var ganīties. Vēl avenes var iestādīt vai krūmmellenes audzēt. Ir jautājums – ko gribam pārmest vai izdarīt lēmuma ietvaros?
– Priekšvēlēšanu programmā divreiz pieminat senioru interešu aizstāvību. Esam novecojošs novads?
– Mums ir divas pensionāru biedrības – novada un pilsētas. Gribam turpināt pašvaldības sadarbību un atbalstu biedrībām. Protams, sabiedrība noveco. Kādreiz saka, ka jaunībai nav priekšrocības un vecums nav negods. Nevajadzētu uzskatīt, ka kāda no vecuma grupām ir prioritāra. Ja nāk pēc sociālās palīdzības, tad gan vienmēr saku: ir jāpalīdz bērniem un veciem cilvēkiem. Ja sociālo palīdzību prasa cilvēks spēka gados – 30+ vai 40+ vecumā – un viņam ir abas rokas, abas kājas, ja nu vienīgi veselība pabojāta ar kādu no atkarībām… Kas tad ir jāpalīdz?! Atrast darbu vai tikt vaļā no atkarības? Jāsaprot, kas par palīdzību ir nepieciešama.
– Kā plānojat turpmāk atbalstīt uzņēmējdarbību?
– Lai atbalstītu jaunos uzņēmējus, pašvaldībā vēlamies saglabāt grantu konkursu. Gribam, lai tiešām būtu konkurence starp pretendentiem. Priecājamies par katru uzņēmēju, kurš dara un kuram sanāk. Īpašs prieks ir par uzņēmējiem ar stāžu, kuri varējuši noturēties 20, 25 vai 30 gadus, un kur redzam paaudžu maiņu. Diemžēl nevaru aizbraukt pie katra uzņēmēja un pajautāt, kā klājas, kādu palīdzību no pašvaldības vajag. Gribētos, lai komunicējam biežāk. Lai ir atgriezeniskā saite ar pašvaldības darbiniekiem, lai no pusvārda saprotam, kur reāli varam palīdzēt.
– Pašvaldības simtprocentīgi apmaksātas brīvpusdienas skolēniem – vai kādreiz atgriezīsimies pie tā?
– Ļoti iespējams. Ir jāatrod finansējums, lai varētu atjaunot šo pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu. To var izdarīt tikai tad, ja no 15 deputātiem par to nobalso vismaz 8. Ir vajadzīgas siltas pusdienas, ir vajadzīgs atbalsts. Tam ir jābūt mērķētam uz to auditoriju, kuriem vajag. Attiecībā uz pārējiem bērniem ģimenē, lai tas, ko dod, tiek novērtēts. Lai nav tā… No rīta bērns atnāk uz skolu. Viņu piereģistrē, ka bijis, bet neiet ēst pusdienas. Bet mēs samaksājam! Kad ieviesām dalīto līdzdalības maksājumu, vecāki nereti saka: “Mans bērns skolā pusdienas neēd, kāpēc man jāmaksā?” Kāpēc būtu jāmaksā pašvaldībai par to, ka neēd?
– Kad Gulbenē tiks izveidots moderns tirgus laukums?
– Kādreiz bija pasūtīts pētījums, notika vietas meklējumi. Lai izveidotu spēcīgu tirgu, vienmēr tas jautājums – kurā vietā un kas šo vietu apsaimniekos. Tirgus ar paviljonu – pagaidām tas nav ierakstīts novada attīstības plānā. Pagaidām mūsu tūrisma aģentūra nodarbojas ar Zaļā tirdziņa organizēšanu. Vai šī iniciatīva būtu jāatdod privātās rokās? Interese par to ir bijusi. Tā kā negribam atdot. Būtu jāizvērtē, vai tirgus rīkošana atbilst pašvaldības funkcijām.
– 2023. gada nogalē kļuvāt par Mālmuižas pils īpašnieku. Kā esat attīstījis tālāk šo vietu?
– Dažādi mēs varam skatīties uz kultūrvēsturisko mantojumu. Šī ēka, kas ir uzcelta pirms 150 gadiem, ir būvēta ar cirvi. Nevis izzāģējot, bet iztešot dēļus. Ir būvēta ar kaltam naglām. Vai var pateikt, kāda tam ir vērtība? Vienu tādu naglu vēlos uzdāvināt redakcijai kopā ar vēlējumu, lai naglas vienmēr tiek izmantotas dēļu vai lietu nostiprināšanai, kuras ir vajadzīgas, un lai nekad naglas netiek dzītas, kā Jēzu krustā sitot. Varbūt var domāt, ka šī ir ceturtā nagla no Jēzus Kristus, kuru krustā sita. Bet tā ir vērtība. Īpašums bija izsolē. Nevienam to nevajadzēja. Aizbraucot uz to vietu… tā aura, tā enerģija. Man tur patīk.
– Kāpēc jūs ieteiktu vēlētajiem balsot tieši par jūsu partijas sarakstu?
– Mums ir komandas sajūta. Mūsu sarakstā ir kandidāti, kur katrs savā jomā ir zinošs un ir speciālists ar pieredzi. Esam mēģinājuši piedāvāt vēlētājiem pārstāvjus no visiem sektoriem. Ir arī mediķi, ir pedagogi, citu jomu pārstāvji. Mēs dodam iespēju balsot un izvēlēties. Ja es teikšu, ka esmu labākais vai ka tikai man ir taisnība, tas būs muļķīgi. Nekad neesmu pretendējis uz absolūto patiesību. Neesmu arī uzskatījis, ka esmu labākais, gudrākais cilvēks. Dodu iespēju cilvēkiem izvērtēt un izvēlēties deputātus, lai pēc tam ar prieku var skatīties, kā notiek domes sēdes, kā tiek izskatīti jautājumi. Ir svarīgi, lai pie deputātu galda domē sēž cilvēki ar dzīves pieredzi, ar zināšanām un ar inteliģenci. Atskatoties uz notikušajām domes sēdēm vai sanāksmēm… Mums jāaug un jāpilnveidojas. Vēlētājus gribu aicināt mainīt attieksmi. Aiziet uz vēlēšanām – tās ir ne tikai tiesības, tas ir pienākums. Izdarot izvēli, var prasīt atbildību no domes vai kādu kritizēt, vai pārmest.
– No malas vērojot pašvaldības darbu vairākos sasaukumos, redzams, cik daudz veselības tiek atdots. Vai jūs esat gatavs atkal uzņemties domes vadību?
– Par veselību. Šajā sasaukumā strādājot, nebija vienkārši, nebija viegli. Tas, ko darīju, prasīja ne tikai daudz enerģijas, bet arī veselības. Bet noteikti nav problēmu, vai gribas turpināt iesākto. Atsevišķās domes sēdēs bija pārmetumi, ka mēs esam izdarījuši tikai pirmo kārtu. Pirmā kārta ir gan Gulbīšu parkam, gan pilsētas lielajam stadionam. Daudz kam ir pirmā kārta. Un gribas tam visam turpinājumu. Nebūtu labi, ja nāk kāds cits politiskais spēks, jo diemžēl dzīves pieredze ir rādījusi – celtnieki, santehniķi un politiķi iepriekš darīto noniecina. Atnāk, saka – te viss ir nepareizi, te vajag pārdarīt, pārstrādāt, pārbūvēt. Un tad sākt visu no jauna. Mēs iepriekšējā sasaukumā nācām politikā ar domu, ka vēlamies uzlabot esošo. Cik ātri vai cik labi to var izdarīt, tas ir cits stāsts. Ja esi iesācis, ir lietas, kas ir jāpabeidz. Ja vēlētāji dos iespēju pabeigt iesāktos darbus, ar prieku to darīšu ne tikai pats, bet aicināšu arī to darīt ievēlētos domes deputātus.
#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
