Ārlietu ministre Baiba Braže uzsver, ka nekas neliecina par to, ka Krievija varētu iebrukt Latvijā
Laikraksts “Dzirkstele” kopā ar reģionālo mediju kolēģiem Ārlietu ministrijā tikās ar ārlietu ministri Baibu Braži, aizsardzības ministru Andri Sprūdu un iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, lai pārrunātu ārpolitikas, iekšējās un ārējās drošības aktualitātes.
B.Braže tikšanās sākumā uzsvēra, ka Latvijai tuvākajā laikā nedraud aktīva karadarbība. To gan apstrīd pirms pavisam neilga laika publiski paustais Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izteiciens par to, ka Krievija jau pēc gada varētu centies uzbrukt NATO dalībvalstīm.
B.Braže pauda, ka notiek izvērsts civilo un militāro izlūkdienestu darbs un nekas neliecina par to, ka Krievija varētu iebrukt Latvijā.
“Daudzi cilvēki man prasa, vai Krievija iebruks Latvijā. Neiebruks. Mēs apzināmies, ka nenotiek konvencionāls karš Latvijas teritorijā, taču no Krievijas puses visu laiku notiek nekonvencionāls karš. Tie ir kiberuzbrukumi, informatīvās telpas manipulēšana, politisko vēlēšanu procesu ietekmēšana, sabotāžas,” uzsvēra B.Braže un norādīja, ka šobrīd konvencionālu draudu Latvijai nav.
Karadarbība nedraud tagad, bet nākotnē?
“Jau kopš 2014. gada, kopš Krievija iebruka Ukrainā pirmo reizi, ir ļoti daudz investēts agrīnajās brīdināšanas sistēmās. Visu NATO dalībvalstu izlūkdienesti, civilie un militārie, strādā kopā un no iegūtās informācijas veido kopīgu informāciju, lai iegūtu kopīgu draudu izpratni un veiktu to izvērtējumu. Austrumos no mūsu robežas ir ļoti laba izpratne par to, ko dara Krievija un ko tā nedara. Kopējā izpratne ir tāda, ka Krievija ir NATO lielākais drauds un otrs lielākais drauds ir terorisms. Krievijas spēki tiešā veidā šobrīd ir iesaistīti karadarbībā Ukrainā. Tā nav spējīga pašreiz uzbrukt NATO,” uzsver B.Braže.
Lai arī satraukumam nav pamata, viņa nenoliedz, ka nav zināms, kāda situācija varētu būt pēc pāris gadiem.
Ārlietu ministre aicina cilvēkus nesatraukties arī par pašreizējo politisko situāciju saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa izteicieniem. Ar to tiek skaidrota arī kūtrā Eiropas atbilde D.Trampa izteikumiem par Ukrainu.
“Donaldam Trampam ir savs vadīšanas stils, kurš nav ierasts Eiropā,” pauž B.Braže, uzsverot, ka lieks satraukums par D.Trampa izteicieniem rada apjukumu, kuram pašreiz nav pamata.
Auksta duša Eiropai
Skarbu viedokli pauda A.Sprūds, kurš tikšanās laikā uzsvēra, ka D.Trampa izteicieni ir kā auksta duša Latvijai un tas pat ir labi.
“Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību,” pauda A.Sprūds.
Tikšanās laikā ministri informēja par to, ka drošības izdevumi būs jāpaaugstina līdz 4 % no IKP, jo ar 2 % vairs nepietiek. Šādam procentam būs jābūt sasniegtam 2026. gadā un vēlāk šim procentam būs jāpaaugstinās līdz pat 5 %.
“Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu arī tad, ja tā izvēlēsies un spēs turpināt karot. Ukraiņi nepieņems netaisnīgu mieru,” pauda B.Braže.
Savukārt A.Sprūds uzsvēra, lai arī drošības izdevumiem ir noteikti jāpaaugstina, tas nedrīkstēs notikt uz cilvēku un ģimeņu rēķina.
“Nevar būt tā, ka noņemam no ģimenēm, veselībai un tā tālāk. Ja vajadzēs, mums būs jāaizņemas, bet mēs nedrīkstam mazināt ģimeņu un veselības drošību,” pauda A.Sprūds un uzsvēra, ka arī Eiropai ir jāpalīdz Latvijai vairāk, jo Latvija robežojas ar Krieviju un tā ir primārais Eiropas drošības garants.
Būt gataviem apzināt iedzīvotājus
Ukrainas kara darbības laikā Ukrainā ļoti labi darbojas arī dronu pretatvairīšanas sistēmas, un dažreiz šādi novirzītie droni attopas citu valstu teritorijās. Šādi gadījumi ir bijuši Baltkrievijā, arī Polijā un Latvijā. Pērn septembrī Krievijas drons nokrita Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā. A.Sprūds uzsvēra, ka miera laikā ir grūti novērst lidaparātu ielidošanu Latvijas gaisa telpā. Gaisa telpa nav aizslēgta un miera laikā nevar vienkārši kādu notriekt gaisa telpā.
“To, ka komunikācija bija lēna, mēs atzīstam, un tā ir mūsu mācība,” pauda A.Sprūds.
A.Sprūds uzsvēra, ka sabiedrības apzināšana nākotnē gadījumos, kad cilvēkiem draudēs briesmas, notiks 112 aplikācijā, kuru šobrīd lejuplādējuši tikai 6000 Latvijas iedzīvotāju.
“Šajā aplikācijā nepieciešamības gadījumā varētu tikt paziņots arī par tuvākajām patvertnēm, uz kurām cilvēkiem doties. Diemžēl šo aplikāciju lejuplādējis salīdzinoši mazs cilvēku skaits,” pauda A.Sprūds.
Latvijai ir izcila robežsardze
Savukārt R.Kozlovskis uzsvēra, ka jau nākamajā gadā jābūt realizētai jaunai robežsardzes mākslīgā intelekta programmai, kura spēs atšķirt, vai robežai tuvojas tās pārkāpējs vai arī robežsargs. B.Braže informēja, ka, attīstoties dažādiem krāpšanas mēģinājumiem, nepietiek vien ar dokumentu pārbaudi, bet nākotnē tiks pārraidīti arī biometriskie dati, kur nolasa ne tikai, kā ierasts, cilvēku pirkstu nospiedumus un citus parametrus, bet arī vēnu rakstus.
“Mums Latvijā šādas tehnoloģijas ir,” pauda B.Braže un uzsvēra, ka Latvijas robežsardze ir kā piemērs citām valstīm, tā ir ieviesusi arī unikālu sistēmu, kurā netiek pārbaudītas tikai ienākošās, bet arī izejošās preces un to galamērķi. Tas tiek darīts ar nolūku, lai preces nenonāk, piemēram, kādas valsts uzņēmumā, kurš patiesībā nav īsts un kur saņēmējs būtībā ir Krievija.
“Latvija dara visu iespējamo Eiropas robežas sargāšanā. Citu valstu muitnieki brauc uz Latviju apgūt šo sistēmu,” pauda B.Braže un norādīja uz to, ka Latvija var justies droši un būt arī gandarīta par to, ko tā dara visas Eiropas drošības labā.
SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
