Sanita Mickeviča: “Pārbaudām tikai informāciju, kura liedz kandidēt saskaņā ar likumu.”

Gulbenes novada domes vēlēšanām ir pieteikts vismaz viens deputāta kandidāts, kurš pašlaik ir apsūdzētais krimināllietā, kur turpinās tiesvedība.

“Dzirkstele” jautā novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājai Sanitai Mickevičai, vai novada vēlēšanu komisijas rīcībā ir informācija par šādām personām, kuras ir krimināli sodītas vai apsūdzētas krimināllietā un vai šādas personas var kandidēt vēlēšanās.

Nav pamata kādu deputātu kandidātu svītrot

“Mēs pārbaudām tikai to, vai kādam kandidātam ir tāda sodāmība, kura liedz kandidēt pašvaldības domes vēlēšanās saskaņā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likumu,” uzsver S.Mickeviča.

Minētais likums nosaka, ka deputāta kandidāts ir svītrojams no vēlēšanām iesniegtā saraksta pamatojoties uz attiecīgas iestādes sniegto informāciju vai tiesas spriedumu. Piemēram, ja šī persona ir bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība nav dzēsta vai nav noņemta (un to apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs).

S.Mickeviča informē, ka šādas informācijas pieprasīšana un pārbaude turpinājās līdz 16. aprīlim un komisija neieguva informāciju, ka kāds no deputātu kandidātiem būtu jāsvītro no vēlēšanu sarakstiem sodāmības dēļ.

Pašlaik apsūdzētā statusā ir deputāta kandidāts no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, Gulbenes novada domes priekšsēdētāja padomnieks Jānis Barinskis sakarā ar Gulbenes bijušās Bērzu skolas pārbūves lietu. Saskaņā ar informāciju portālā “Tiesas.lv” šajā lietā Vidzemes rajona tiesā ir bijušas nozīmētas četras tiesas sēdes, tajā skaitā divas šogad, un visas atliktas. Nākamā tiesas sēde paredzēta 25. jūnijā Valmierā.

“Dzirkstele” jau rakstīja, ka lieta tiek skatīta atklātā mutvārdu procesā saskaņā ar Krimināllikuma 275. panta 2. daļu – par viltotu dokumentu izmantošanu personu grupā. Tāda informācija ir publiskota tiesu portālā. Jau vēstīts, ka sākotnēji iespējamās nelikumības ēkas pārbūves gaitā konstatēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Likums par viltotu dokumentu lietošanu personu grupā pēc iepriekšējas norunas mantkārīgā nolūkā paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem.

Tiesu portālā redzams, ka šajā lietā apsūdzētas četras personas, starp kurām ir arī J.Barinskis, kurš bija pašvaldības pilnvarotais pārstāvis Bērzu skolas pārbūves projektā. Pārējie trīs apsūdzētie ir ar uzņēmējdarbību saistītie.

Kā šajā kontekstā uz savu kandidēšanu Gulbenes novada domes vēlēšanās raugās pats J.Barinskis? “Dzirkstelei” viņš saka: “Es esmu nepatiesi apsūdzēts. Zinu sava darba ētikas normas, rīcību un nevainību. Žēl, ka cilvēki izdomā nepatiesas lietas, mēģina mani nomelnot… un dēļ tā ir jāaizstāvas. Jātērē laiks, jāklausās negatīvi komentāri un tamlīdzīgi. Mani darbi rāda, kāds es esmu cilvēks. Es visus šos gadus esmu nesavtīgi, saimnieciski strādājis pašvaldības un iedzīvotāju labā. Upurējis savu laiku, savu veselību, jo man sabiedriskais labums ir bijis pirmajā vietā, un ir pienācis laiks pielietot savas zināšanas un pieredzi jaunā ampluā. Es neesmu nodarījis pašvaldībai zaudējumus, tieši pretēji – vienmēr esmu meklējis risinājumus, kā ietaupīt, kā risināt efektīvāk, kvalitatīvāk, saimnieciskāk. Neesmu guvis nekādu personīgo labumu. Esmu strādājis un piesaistījis finansējumu pašvaldībai. Objekti, kurus esmu iniciējis un īstenojis, nav saskaitāmi. Kā vienu no saviem lielākajiem pienesumiem varu minēt, ka ar manu iniciatīvu ir ieviesti projekti, kas pašvaldībā ietaupa ilgtermiņā energoresursus un izmaksas, tas ir vairāk nekā 300 000 eiro gadā.”

J.Barinskis norāda, ka ir kāds pavisam cits deputāta kandidāts no citas partijas saraksta, kurš turklāt ir pašreizējais novada domes deputāts, un viņa lieta šobrīd esot tiesā saistībā ar nepamatotu pašvaldības līdzekļu izlietojumu. Sarunā viņš apstiprina, ka runa ir par novada deputātu Intaru Liepiņu, kurš kandidē gaidāmajās pašvaldības vēlēšanās no “Jaunās Vienotības”. Sazinoties ar I.Liepiņu, “Dzirkstele” noskaidroja, ka viņam šobrīd nav apsūdzētā statusa nekādā krimināllietā.

Vai vēlētājos klusums par tādiem kandidātiem?

Politologs Ojārs Skudra “Dzirkstelei” saka – Gulbenes novada situācija liecina par sabiedrības zemo politisko aktivitāti. Viņaprāt, visticamāk, partijām ir grūti novadā atrast cilvēkus, kuri būtu ar mieru kandidēt novada domes vēlēšanās. O.Skudra aicina “Dzirksteli” turpmāk izjautāt partiju līderus, kāpēc viņi iekļauj deputātu kandidātu sarakstos agrāk krimināli sodītas personas vai tādas, kuras ir apsūdzēta saskaņā ar Kriminālkodeksu un šobrīd atrodas tiesvedībā.

O.Skudra jautā, vai tiešām novadā valda miers un klusums un cilvēki neizsaka viedokli par to, ka ir tādi deputātu kandidāti, jo visas partijas, kurās ir bijušie un esošie krimināli tiesātie vai apsūdzētie, “ir Latvijā atpazīstamas un zināmas”.

Tajā pašā laikā viņš izsaka pieļāvumu, ka, iespējams, problemātiskajām personām, kuras kandidē Gulbenes novada domes vēlēšanās, ir labie veikumi, kuri aizēno negatīvos biogrāfijas faktus.

Biedrības “Sabiedrība par atklātību “Delna”” direktores pienākumu izpildītāja Krista Asmusa “Dzirkstelei” saka: “Visi amati novada domē ir vēlētāju rokās. Jāņem vēra nevainīguma prezumpcija par tām personām, kuras ir apsūdzētas krimināllietās un kuras nav vēl notiesātas. Kamēr tiesa personu nav atzinusi par vainīgu, nevar uzskatīt, ka tā ir vainīga. Personām, kurām izvirzītas apsūdzības, likums neliedz kandidēt uz amatiem vai tos ieņemt. Tomēr gadījumā, ja stājas spēkā notiesājošs spriedums, tad tomēr amats ir jāatstāj. Šķērslis amata ieņemšanai nav arī iepriekš bijusi un dzēsta sodāmība. Līdz ar to šis ir tikai reputācijas jautājums. Jāsaprot, vai deputāta kandidātam tiešām var uzticēties. Visu nosaka velētāju griba un tas, ko vēlētāji vēlas atcerēties. Diemžēl bieži vien vēlētāju atmiņa ir īsa. Tādējādi šajā jautājumā ārkārtīgi liela atbildība ir tieši vēlētāja rokās, kuram jāizsver šādi jautājumi. Attiecībā uz domes deputātiem likums neparedz prasību par nevainojamu reputāciju, tāpēc arī caur to nav rodams iemesls aizliegt šādām personām kandidēt. Ja vēlētājs uzticas šādām personām, tad arī par tām atdod balsi un tās ieņem amatus. Tā ir vēlētāja izšķiršanās.”

Pašvaldības novada domes vēlēšanām nevar pieteikt un domē nevar ievēlēt personas:

● kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

● kuras ir sodītas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta;

● kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihisku slimību, kas tām atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, kas nav atcelts;

● kuras ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldības domes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.

AVOTS: PAŠVALDĪBAS DOMES VĒLĒŠANU LIKUMS

Aptauja

[democracy id=”116″]

#SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.