Kādam skolēnam svarīga ir pieredze, citam — ienākumi, daļa vienkārši vēlas redzēt, vai šī nozare viņiem patīk
Darbs vasaras brīvlaikā ne tikai sniedz jauniešiem pirmo reālo darba pieredzi, bet arī veido nākotnes darbaspēku, tomēr konkurence starp skolēniem ir gana sīva un pieprasījums pēc vasaras darba vietām daudzviet joprojām pārsniedz pieejamo vakanču skaitu. Tā situāciju Latvijā izpētījusi “Latvijas Avīze”. Par to, ka Gulbenes novadā situācija ir līdzīga, rakstīja arī “Dzirkstele”.
Arī citi reģionālie laikraksti publikācijās par skolēnu vasaras nodarbinātības programmu norāda uz būtisku problēmu – pieprasījums pēc darba vietām bieži vien pārsniedz piedāvājumu.
Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis Pāvels Beļisovs piekrīt: “Skolēnu iespējas vasaras darbam joprojām ir ierobežotas, jo ierobežots ir arī darba piedāvājums.”
Labklājības ministrija iepriekš informēja, ka šogad programmai pieteikušies 950 darba devēji. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai finansējums šogad ir palielināts līdz 5,3 miljoniem, ar ko var nodrošināt, lai vienu mēnesi nodarbinātu 13,8 tūkstošus skolēnu.
Meklē arī ģenerāldirektora asistentu
NVA tīmekļvietnē gan redzams, ka pieejamas vairāk nekā 300 atvērtas vakances, tomēr tās ne vienmēr atbilst skolēnu vēlmēm – ne pēc atrašanās vietas, ne darba specifikas.
“Latvijas Avīze” akcentē, ka visbiežāk tiek piedāvāti darbi palīgstrādnieka amatos – teritorijas vai telpu uzkopšanā, viesmīļu un pavāru palīgu darbi u. tml. Taču pēdējos gados arvien biežāk parādoties iespējas arī specifiskās nozarēs, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā un finanšu sektorā. Piemēram, patlaban aktuālo darba vietu sarakstā NVA tīmekļvietnē lasāms piedāvājums skolēnam strādāt par ģenerāldirektora palīgu un pie prasībām pretendentam cita starpā minēts: “Sveicināts, mans topošais asistent! Vai tu esi tas, kurš atbrīvos manas rokas, būsi mana uzticības persona, mans plānotājs un procesu uzlabotājs, un mums saskanēs kā cimdiņam ar rociņu? Tad tieši tu esi tas, kuru es meklēju!”
P.Beļisovs min, ka darba devēji, kas piedāvā vakances sarežģītākās un augsti kvalificētās profesijās, bieži vien ir patīkami pārsteigti par skolēnu kompetenci: “Viņi atzīst, ka jaunieši ir gudri, atbildīgi, iesaka oriģinālas idejas, un dažkārt skolēnu pienesums sniedz reālu vērtību arī uzņēmuma darbībai.”
Šādos gadījumos atlases process ir līdzīgs kā darba tirgū – tiek vērtētas atzīmes, prasmes, pat organizēti testi.
“Konkurence uz šīm vakancēm ir augsta, tāpēc darba devēji pret atlasi izturas ļoti nopietni,” viņš saka.
Tāpat pastāv arī vispārpieņemti priekšstati, kas spēlē savu lomu.
“Pastāv šie stereotipi, ka pilngadīgs jaunietis ir nobriedušāks, atbildīgāks, tādēļ viņam var uzticēt vairāk un sarežģītākus uzdevumus. Tomēr realitātē lielākā daļa skolēnu, kas piesakās darbam ar NVA starpniecību, joprojām ir nepilngadīgi. Savukārt tie, kas jau sasnieguši 18 gadu vecumu, biežāk meklē darbu patstāvīgi. Iespējams, viņi orientējas uz labāk atalgotām vietām ārpus skolēnu vasaras nodarbinātības programmas,” stāsta P.Beļisovs.
“Katrs jaunietis izvēlas sev piemērotāko darbu. Kādam svarīga ir pieredze, citam – ienākumi, daļa vienkārši vēlas redzēt, vai šī nozare viņiem patīk. Nereti jaunieši piedalās arī tādēļ, lai palīdzētu ģimenei ar ienākumiem,” uzsver P.Beļisovs.
Zemenes lasīt nepatīk
Nereti strādāt gribošie jaunieši meklē darba iespējas laukos. Medijos regulāri izskan informācija par ogu saimniecībām, kam vasarā trūkstot darbaroku, tādēļ tās piesaista pašlasītājus vai viesstrādniekus. Taču rodas loģisks jautājums – vai šos sezonas darbus nevarētu piedāvāt vietējiem skolēniem?
Stādaudzētavas “Meža Rasas” īpašniece Aija Ozoliņa laikrakstam “Brīvā Daugava” (Jēkabpils novads) stāstījusi, ka agrāk skolēnus darbā pieņēmusi, sadarbojoties ar NVA. Šobrīd uzņēmums programmā vairs nepiedaloties, taču skolēni joprojām tiek nodarbināti.
A.Ozoliņa gan skarbi vērtē jauniešu darbaspējas: “Audzinām paaudzi, kas negrib un neprot strādāt. Viņi nav ravējuši biešu laukus kā mēs bērnībā. Daudzi pat nezāles neatšķir. Vecāki viņiem visu nodrošina, tāpēc trūkst motivācijas darbam. Nereti vēlme strādāt izplēn jau pēc trim stundām vai vienas dienas.” Tomēr ne visi skolēni ir vienādi. “Ja kāds iztur mēnesi, tad zinu, ka viņš dzīvē nepazudīs,” saka A.Ozoliņa.
“Kopš pašvaldība sākusi nodarbināt skolēnus, interese par darbu stādaudzētavā ir mazinājusies,” novērojusi “Meža Rasu” īpašniece. Viņasprāt, šobrīd valsts atbalsta programmā daudzviet tiek piedāvāti darbi, kas skolēniem neprasa lielu piepūli vai atbildību: “Nezāļu ravēšana, kur dienā izravē pāris kvadrātmetru, ir vienkārši naudas šķērdēšana.”
Sistēmai jābūt saprotamākai
Šogad būtiski uzlabota skolēnu nodarbinātības programmas darbība digitalizācijas jomā, uzsver P.Beļisovs. Piemēram, darba devēju dokumentācijas iesniegšana tagad notiek digitāli. Viņiem vairs nav jāaizpilda papīra veidlapas vai jāiesniedz dokumenti klātienē. Visa pieteikšanās notika vakanču platformā, aizpildot elektroniskās formas. Arī visu tālāko procesu – līgumu slēgšanu, pasākumu īstenošanu un darba devēju iesniegtās atskaites par sasniegto – NVA administrē digitāli.
Tāpat arī paši skolēni darba vietām bija iedrošināti pieteikties digitāli, izmantojot drošu autentifikāciju. Arī pati norīkošana notiek attālināti, tāpēc skolēnam vairs nav jādodas uz tuvāko NVA filiāli. Protams, tiem, kuriem nav pieejas elektroniskajai identifikācijai vai datoram, NVA piedāvā iespēju pieteikties klātienē. Šādu gadījumu īpatsvars ir neliels – aptuveni 2 procenti no kopējā skaita. Tomēr “Dzirkstele” jau rakstīja, ka dažiem bērniem šī kārtība ir sarežģīta un neērta. Viens no darba devējiem – Vecgulbenes muižas saimnieks Ainars Melders – pauda viedokli, ka sistēma nav līdz galam izstrādāta, un iesaka to padarīt saprotamāku un pieejamāku.
Līdzīgas domas ir arī Valkas pašvaldības skolēnu nodarbinātības koordinatorei Aritai Ārgalei, kura novērojusi, ka jaunā elektroniskā pieteikšanās kārtība daļai skolēnu sagādājusi grūtības. Skolēniem jāautentificējas, izmantojot kādu no šīm metodēm: internetbanku, personas apliecību (eID karti), mobilo lietotni “eParaksts mobile”, ePa-
raksta karti vai lietotni “Smart-ID”. Daudziem bērniem ir pieejama eID karte, taču līdz 15 gadu vecumam to nav iespējams izmantot ePa-raksta izveidei. Pēc šī vecuma nepieciešams saņemt jaunu eID karti ar piesaistītu eParakstu, kas rada papildu birokrātisku slogu. A.Ārgale uzskata, ka valsts šādā veidā rada lieku šķērsli un būtu jāmeklē vienkāršāks risinājums.
Kā skolas sagatavo darbam
Pašvaldības aicināja skolēniem darba pieteikumam pievienot arī motivācijas vēstuli. Laikraksts “Staburags” (Aizkraukles novads) atzīmē, ka jaunieši un viņu vecāki ne vienmēr izprot šādas prasības – daudzi norāda, ka galvenā motivācija ir vēlme nopelnīt, un nesaprot, kāpēc ar to nepietiek, bet reālajā darba tirgū motivācijas vēstule bieži vien ir izšķiroša. Vēstuļu kvalitāte esot bijusi dažāda: daži vienkārši norādījuši, ka vēlas naudu vai iegūt pieredzi, un šādi pieteikumi tika noraidīti pirmie.
Jau rakstījām, ka arī Gulbenes novada jauniešu centra “Bāze” vadītāja Valērija Stībele akcentē, ka jauniešiem jāpievērš lielāka uzmanība tam, kā viņi raksta savas motivācijas vēstules. Mūsu novadā atlases procesā bijusi acīmredzama atšķirība starp pieteikumiem: kvalitatīvi uzrakstītas motivācijas vēstules vai virspusēji teksti, nereti mākslīgā intelekta ģenerēti vai pat tikai viena rindiņa par vēlmi nopelnīt.
Šķiet, ka šādas prasmes būtu jāapgūst jau skolā. “Latvijas Avīze” vērsās Valsts izglītības attīstības aģentūrā, lai noskaidrotu, kā izglītības sistēma gatavo skolēnus darba tirgum.
Aģentūra uzsver, ka darba meklēšanas vidi strauji maina arī mākslīgā intelekta rīku pieejamība. Tas nozīmē, ka īpaši izcelsies tie kandidāti, kuri spēs parādīt savu individualitāti un patiesu motivāciju, nevis iesniegs stilistiski pareizus, bet vienveidīgus, automatizēti ģenerētus pieteikumus. Piemēram, sociālo zinību stundās skolēni analizē darba tirgus tendences, pēta darba sludinājumus un izvērtē, kādas zināšanas, prasmes un izglītības līmenis nepieciešams konkrētiem amatiem. Pabeidzot pamatskolu, skolēnam jāprot sagatavot motivācijas vēstuli, iesniegumu, lietišķu vēstuli un CV, arī digitālā formātā un e-vidē. Šīs prasmes ir ietvertas latviešu valodas mācību satura sasniedzamajos rezultātos pamatizglītības līmenim. Vidējās izglītības posmā šīs iemaņas tiek padziļinātas.
Aptauja
[democracy id=”120″]
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Ziemeļlatvija” , “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Dzirkstele”.
