Zaļo un Zemnieku savienība: Mūsu spēks ir mūsu vienotība un komandas darbs
Foto: Gatis Bogdanovs
“Dzirkstele” turpina priekšvēlēšanu intervijas ar sarakstu līderiem, un šoreiz saruna ar partijas “Zaļo un Zemnieku savienība” saraksta līderi Gunāru Babri.
– Kādi, jūsuprāt, ir trīs vērtīgākie padarītie darbi šā sasaukuma laikā?
– Kas vienam ir vērtīgāks, tas otram var būt maznozīmīgāks. Bet to darbu ir ļoti daudz un pat ir grūti visus uzskaitīt. Noteikti ir jāpiemin tas, ka grūti novilkt robežu, kas ir šajā sasaukumā, kas iepriekšējā, kas vēl aizpagājušajā, jo ļoti daudzas idejas un darbi, kas ir uzsākti iepriekšējā sasaukumā, ir realizēti tagad, un noteikti tā būs arī turpmāk. Tas jau ir tikai apsveicami, ka šī pēctecība notiek. Nomainās varbūt vadība, bet šīs idejas tiek turpinātas. Protams, nevaru nepieminēt mūsu burvīgo Gulbīšu parku, kur aizgāju un paskatījos, kā priecājas bērni, cik komfortabli jūtas vecāki. Atrodas arī, kas pakritizē, vai to vajadzēja vai vajadzēja tā, bet nu nekad jau nebūs tā, ka visiem viss patiks. Ir jāiet uz priekšu un ir jāattīsta, un, ja cilvēki priecājas, tātad darbs ir izdarīts labs.
Tāpat ir sakārtoti daudzi ceļi. Kliedzam par tiem, kuri vēl nav sakārtoti, bet visi atceramies, kāds pirms diviem, trim gadiem bija ceļa Smiltene-Gulbene posms pret Sinoli! Katru dienu par to vien visi runāja. Tas arī ir pašvaldības nopelns un izdarītais, un nav svarīgi, vai šī sasaukuma vai iepriekšējā, galvenais, ka tas ir izdarīts. Lauku teritorijās daudz kas ir izdarīts arī, ko varbūt kritizē, ka viss pilsētā, bet Lejasciema skolai noteikti ir ievērojami liels energoefektivitātes projekts, kosmētiskie remonti klasēm, aprīkojumi tagad būs uzstādīti. Arī lauku skolā varēs pilnvērtīgi mācīties. Tieši tāds pats projekts jau ir uzsācies Lizumā.
– Kā jūs redzat kopumā novada attīstību un kā redzat katra pagasta attīstību? Un kā panākt līdzsvarotu attīstību novadā?
– Grūti ir to varbūt tā ietekmēt, jo tas jau ir atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem pagastos un arī pilsētā. Bet es gribētu teikt šeit tādu negatīvāku lietu, ka es tomēr neredzu tādu ilgtermiņa attīstības plānu Gulbenei, novadam kopumā. Ir jāstrādā pie šī jautājuma. Mums pašiem ir jāizlemj un vismaz kaut kādas vadlīnijas… Protams, tas attīstības gaitā mainīsies, bet ir jābūt tādam redzējumam, kā tad mēs paši gribam attīstīties, jo citādāk jau nevar attīstīties uzņēmējdarbība un nevar attīstīties investīciju piesaiste, ja mēs paši nezinām, ko mēs gribam. Kaut kur kaut ko paķeram, kaut ko izdarām, bet tāda kopuma mums nav par gandrīz nevienu jomu, tāda tālāka redzējuma 20, 30 gadus uz priekšu. Mums ir 3 gadi, 5 gadi.
– Kā plānojot risināt civiliedzīvotāju aizsardzības un patvertņu pieejamības jautājumu potenciālā kara vai militāra apdraudējuma gadījumā?
– Šis jautājums laikam ir tiešām par manu jomu. Neesmu nevienā komisijā, bet esmu piedalījies divās mācībās. Šis jautājums man ir sāpīgs, un man gribas sakārtot to Gulbenē. Veiksmīgi tas arī ir uzsācies, un divas apmācības, kas notika – paldies visiem, kas piedalījās un daudzi tiešām nopietni piegāja šīm lietām. Apmācības bija domē, un mēs plānojām, kā evakuēt iedzīvotājus. Arī Lizumā tikko bija, kad viesojās Slaidiņš. Bija arī mūsu speciālists no domes un stāstīja par tām lietām, arī mani no Zemessardzes bija norīkojuši uz turieni pastāstīt par pirmās nepieciešamas mantām un citām lietām, kas ir saistītas. Ir atzīmētas patvertnes, bet ar to jau nebeidzas. Mums ir jābrauc pa pagastiem, mums ir jārunā ar cilvēkiem, jāapmāca, ko darīt, kā darīt, kā rīkoties. Tas ir pamatu pamats, jo, ja cilvēks nezinās, kā rīkoties, neviena patvertne viņu nepaglābs. Par stacionāru patvertni – pirmkārt, cik tad cilvēki uz turieni tiks? Tas optimālais ir 300 līdz 500 metri pieļaujamais, cik jāskrien, tad nu cik Gulbenē ir stacionārajām patvertnēm jābūt, lai visiem būtu tie 300, maksimums 500 metri!
– Tad turpināt labiekārtot tās, kas tagad ir atzīmētas?
– Jā, noteikti! Otra lieta – jau ir izskanējušas vairākas lietas, ka lidlauka teritorijā taisīt vienu lielu. Jā, protams, tā ir laba ideja, bet ir arī jādomā, kā to ikdienā izmantot. Mēs varam uzbūvēt ļoti dārgu, lielu būvi, un tā tur stāv, jo mēs jau ceram, ka nekad kara nebūs, tad mēs viņu būvējam, lai nekad neizmantotu. Bet tikpat labi tur var būt kolosāla sporta zāle šajā patvertnē, tur tad būs dušas, būs ventilācija un visas pārējās lietas, un tualetes aprīkotas, un tad gan tur nav nekas vairāk vajadzīgs, kā tikai atslēgt, un cilvēki paglābjas. Varbūt arī kaut kādas ražošanas telpas, kur viegli izvācamas ārā lietas, kas atrodas iekšā, un to var sākt izmantot kā patvertni. Arī šādi var izmantot. Tā ka vairāk jau jādomā uz priekšu, lai mēs līdzekļus ieguldītu lietderīgi, nevis vienkārši izlietot un ieliktu ķeksīti – mums ir.
– Kad plānots noasfaltēt grants seguma ielas Gulbenē?
– Gulbenē visu laiku tas notiek, un katru gadu ir plānots noasfaltēt divus kilometrus. Mēs vairāk tā kā nesaskatām, jo līdzekļi ir ierobežoti. Katru gadu – divi kilometri, un tad nu lēnām ejam uz priekšu. Protams, mēs varētu sapņot, ka ne tikai pilsētā, bet arī pagastu centros būtu visas ielas noasfaltētas, bet nu tas ir ļoti dārgi, un mums tomēr ir arī citas prioritātes – sociālās un izglītība.
– Vai pagastu apvienību pārvalžu izveide sevi ir attaisnojusi?
– Nē. Mēs arī bijām pret šo apvienību izveidošanu. Tas, ka reorganizācija bija pagastos vajadzīga, viennozīmīgi. Nedrīkstēja palikt tā, kā ir, jo bija jāpārvērtē noslogotība. Bet mēs runājam visu laiku par plaisu starp iedzīvotājiem un domi. Mēs šo plaisu izveidojām vēl lielāku. Principā es negribētu pat teikt, ka šī apvienību izveidošana bija lielākā problēma. Lielākā problēma sākās tad, kad pagastiem noņēmām savu saimniekošanas iespēju un centralizējām, ka viņi vairs nesajutās kā saimnieki savā pagastā. Un tad parādās tā otra lielā problēma – ja jau man nav savs, tad man ir tikai jāprasa, un tad mēs tikai kliedzam, ka mums vajag, vajag. Tad bija, ja ir iedots tik un tik, izplānojiet, kas jums ir svarīgāks un ko jūs vairāk gribat, nevis kurš skaļāk kliegs, tam vairāk tiks. Tā ka uz to jāskatās ir mazliet dziļāk, tas nav tikai tagad izveidojies.
– Jūsu programmā minēts – mērķis ir sasniegt atbalstu un veidot pievilcīgu vidi, lai jaunās ģimenes var audzināt bērnus. Kādu konkrētu atbalstu sniegsiet jaunajiem?
– Mēs uz pagājušo sasaukumu izvirzījām kā prioritāti paaugstināt bērna piedzimšanas pabalstu. Mums tas arī izdevās. Šobrīd bērna pabalsts Gulbenes novadā ir 500 eiro. Bet, redziet, šeit jau atkal ir komplekss jautājums. Gulbīšu parks, kur priecājas bērni un vecāki, – ļoti laba lieta! Varbūt tā nav izmērāma kā 500 eiro no 250, bet varbūt tā ir daudz efektīgāka nekā tas naudas pabalsts. Sakārtota vide. Tagad tikko ir pieņemts lēmums – beidzot mēs brīvvalsts laikā plānojam uzbūvēt pirmās dzīvojamās mājas. Dzīvot kaut kur vecā graustā vai jaunā, skaistā mājā, tas arī piesaista cilvēkus. Darba vietu radīšana – lai vecākiem ir šī garantijai ka viņiem būs darbs. Darba vietas pašas no sevis nerodas. Ja ir darbaspēks, tad noteikti kāds uzņēmējs domā paplašināt savu ražošanu. Ja nav darbaspēka, tad neviens negrib paplašināties, jo kas tad strādās? Savukārt, ja nav kur strādāt, tad nav jau to cilvēku. Viņi nenāk uz Gulbeni. Dzīvojamā platība, darba vietas, sociālā vide, veikali, atpūtas vietas – tam visam jāiet ir līdztekus un kompleksā. Mēs nevaram izdalīt vienu, un teikt: mēs visu ieliksim uzņēmējdarbībā un tad jau Gulbene attīstīsies. Neattīstīsies tādā veidā. Jāatceras ir par visām sociālajām grupām, jāatceras par visām nozarēm.
– Jūsu programmā teikts, ka stiprināsiet zīmolu sportā “Gulbenes Buki”. Kādā veidā?
– Mēs jau “Bukus” stiprinām. Un Gatis Rikveilis, “Buku” menedžeris, ir mūsu biedrs. Es pats esmu ļoti daudzos sporta veidos startējis un arī joprojām sportoju. Tā ir šaušana. Esmu viceprezidents federācijā. Zinu, kā ir jācīnās, lai līdzekļus piesaistītu, kā ir jāatbalsta sportisti, lai viņi augtu, kas treneriem ir vajadzīgs. Tad, kad es pirms 30 gadiem sāku darboties federācijas valdē un kā viceprezidents, mums šis sporta veids bija gandrīz nomiris, un šobrīd jūs redzat, ka ziņās arvien biežāk un biežāk parādās mūsu sportisti ar medaļām, ir Eiropas čempioni, ir pasaules čempionātos godalgotas vietas. Mēs uz olimpiādi izcīnām vietas. Ir jau vairākas reizes izskanējis, ka “Bukiem” varbūt būtu jāspēlē augstākajā līgā, bet nu tie ir ļoti lieli līdzekļi. Ir stingri jāizvērtē, vai mēs spējam uzturēt, jo tas ir 10 reizes lielāks budžets vajadzīgs nekā šobrīd, un nemaz jau šodien tie sponsori tā neraujas atbalstīt, un arī domei ar saviem līdzekļiem ir jāizdala prioritātes, vai atbalstīt visus sporta veidus, lai visi attīstās, vai visus līdzekļus ielikt “Bukos”. Pagaidām mēs neesam saskatījuši iespēju jau pāriet uz nākamo līgu. Šajā līgā “Buki” ir jāsaglabā. Ja mēs sakām “Gulbenes Buki”, tad visi zina, par ko ir runa, un ne tikai Gulbenē.
– Jūsu programmā teikts: izstrādāt projektu un uzsākt reģionālas nozīmes ģimenes izklaides parka izbūvi.
– Jā, šī ideja mums ir jau ļoti sen. Mēs par to esam daudz runājuši. Mēs runājam, kā piesaistīt cilvēkus Gulbenei, lai brauc uz Gulbeni, lai iepazīst mūsu Gulbeni. Šeit nekur tuvumā nav neviena liela ģimenes bērnu izklaides parka. Mūsu Gulbīšu parks ir foršs, kur aiziet ar bērnu parotaļāties, bet nav tāds, kur ir atrakcijas un visas citas lietas, un ar to arī novads varētu pelnīt, būtu jaunas darba vietas. Tas būs maksas pakalpojums – šīs atrakcijas. Būs darba vietas, piesaistīsim strādniekus, piesaistīsim sabiedrību. Viņi brauks, ēdīs mūsu restorānos. Brauks iepirkties mūsu veikalos. Šis atrakciju parks domāts lidlauka rajonā. Un kas nav reāli, ja ir mērķis? Šobrīd ar naudu ir grūti, bet var piesaistīt arī investorus. Mums ir tāds sapnis, ka šī būve ir tajā rajonā, kur ir plānota stadiona attīstība, jauno māju celtniecība. Tur attīstītos tāds jauns, skaists rajons ar cilvēku piesaisti. Protams, ja būs cilvēki, tad nāks iekšā arī veikali, kafejnīcas. Tas komplekss nav tā – uzlikām atrakciju parku un redzam tikai atrakciju parku. Nē, mēs redzam plašāk – ka tas attīsta arī citas nozares un piesaista cilvēkus novadam.
– Sociālajos tīklos bija video ar jums, kurā jūs aktualizējāt tualetes problēmu pilsētā. Vai tā ir priekšvēlēšanu kampaņa, jo problēmas ar tualeti jau ir daudzus gadus? Jūs arī esat deputāts, un jūsu partija ir ilgi bijusi domē, varbūt varēja šo jautājumu jau risināt?
– Es esmu deputātus septiņus mēnešus. Šis jautājums tā pavisam nejauši sanāca. Vienkārši viss sākās ar to, ka pieskrēja pie manis cilvēks un prasīja: kur šeit uz tualeti var aiziet? Man jau likās, ka, re, ir tualete, var aiziet, bet, nē, tā ir aizslēgta. Šī ir ne pati labākā lieta, par ko mums būtu jārunā, jo tas ir pašsaprotami, ka tur tai ir jābūt, un jautājums vispār nav diskutējams. Un jābūt vaļā un sakoptai. Bet tā labā ziņa ir tā, ka šobrīd (13. maijā – red.) ir uzliktas divas pārvietojamās tualetes.
– Jums kā deputātam izdevās to panākt?
– Es negribu teikt, ka tas izdevās man, varbūt es mazliet sakustināju šo lietu. Es ļoti ceru, ka tie cilvēki, kuri atbildīgi, saprata savu kļūdu. Tieši tāda pati problēma ir tirgū, kur arī nav tualetes. Tur jau saka, ka var domē iet un aiz kultūras nama esot. Es apskatījos un aiz kultūras nama neatradu pārvietojamo tualeti, varbūt uz tirgus dienu uzliek. Bet kā alūksnietim, kas ir atbraucis tirgoties, zināt, ka aiz kultūras nama var iet un meklēt pārvietojamo tualeti? Tad jābūt vismaz zīmēm uzliktām.
– Reputācijas jautājums. Jūsu sarakstā ir Jānis Barinskis, viens no apsūdzētajiem krimināllietā saistībā ar bijušās Bērzu skolas pārbūvi. Kāpēc šis cilvēks ir jūsu sarakstā?
– Pirmām kārtām, mēs dzīvojam tiesiskā, demokrātiskā valstī un viņš nav notiesāts. Viņš ir apsūdzēts. Pirms mēs piekritām viņu iekļaut savā sarakstā, ar viņu veicām pārrunas nodaļā. Mums ir ļoti liela nodaļa. Mēs jau būsim 53. Tā ir otra lielākā Vidzemē un viena no lielākajām Latvijā starp “zemnieku savienību”. Jānis uzskata, ka viņa vaina tur nav saskatāma un nebūs tiesas sprieduma pret viņu. Un, kamēr viņš nav notiesāts, mēs, protams, nevaram paši viņu tiesāt. Demokrātiskā valstī arī pēc tiesas drīkst strādāt, bet nu vienu gan mēs esam izrunājuši – ja tiešām tas spriedums būs nelabvēlīgs viņam, tad mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies un spriedīsim par to, cik ētiski būtu viņam palikt. Kāpēc vajadzīgs? Viņam ir ļoti liela pieredze par attīstību, un man varbūt ir tās vīzijas, kā ir jāattīstās, bet viņš ļoti daudz detaļu zina un man ir ļoti labs atbalsts. Es priecātos, ja mēs varētu strādāt kopā un attīstīt novadu.
– Kāpēc balsot tieši par jūsu sarakstu?
– Pirmām kārtām, mūsu cilvēki ir vērsti uz iedzīvotājiem. Mēs pārstāvam pilnīgi visas sociālās grupas, mēs pārstāvam visu novadu. Mēs esam 53 biedri, mēs pie šī cipara negribam apstāties, jo, kad cilvēki ir no katra pagasta, no katra mazākā ciematiņa, tad nu katrs atnes to lielāko sāpi no šī ciemata. Mēs pārstāvam laikam visas vadošās profesijas, mums ir speciālisti katrā jomā, kur atkal viegli pieņemt lēmumu. Pirms kāda laiciņa esam ieviesuši kārtību, ka mēs nedodamies uz domes sēdi ar deputātu subjektīvo viedokli. Mēs dodamies ar mūsu nodaļas kopīgo redzējumu par to, kā šie jautājumi jāattīsta, pie svarīgāka lēmuma pieņemšanas mēs apspriežamies, un katrs jomas speciālists var iedot savu artavu, un katra pagasta pārstāvis var iedot atkal par šo pagastu, cik tas būtu vajadzīgs, tad šie lēmumi tiek pieņemti nevis vienpersoniski, bet kopumā. Tas ir tas mūsu spēks, mums ir vienotība un mūsu komandas darbs.
– Vai esat gatavs vadīt novadu?
– Jā, protams, esmu gatavs! Ja es esmu piekritis vadīt nodaļu un uzņemties šo pirmo numuru, tad es esmu gatavs arī vadīt novadu.
#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
