Jāņi
daudz biežāk nekā Līgas iekļūst dažādos negadījumos un arī
viņiem izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības ir krietni
lielākas, atskatoties uz aizvadītā gada datiem, secinājuši apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company”
(turpmāk – BTA) speciālisti.
Līgas
krietni retāk svētkos cieš dažāda veida nelaimes gadījumos,
gūstot traumas aktīvi dejojot, lecot pār ugunskuru vai meklējot
papardes ziedu. Pērn tikai 15 daiļā dzimuma pārstāves
pieteikušas apdrošināšanas atlīdzību par dažādiem
negadījumiem, un lielākā izmaksa bijusi 312 eiro. Turpretim Jāņi
iesnieguši 153 atlīdzības pieteikumus par nelaimes gadījumiem,
kur lielākā izmaksa bijusi 2601 eiro.
Līdzīgi
dati ir par ceļojumu apdrošināšanu. Līgām atgadījušās mazāk
ķibeles ar koferiem, pazaudētiem personu apliecinošiem dokumentiem
vai nokavētiem lidojumiem. Ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību
pieteikušas septiņas Līgas. Lielākā izmaksa bijusi 383 eiro.
Kādam no 35 Jāņiem, kuri iesniedza pieteikumus, lielākā
izmaksātā summa bijusi 1384 eiro.
Taču
pie auto stūres septiņreiz pārgalvīgāki ir Jāņi, kuri,
iespējams, svētkos vēlas izvizināt Līgas un citus draugus, bet
nedaudz pāršauj pār strīpu un iekļūst negadījumos uz
autoceļiem. To liecina apkopotās OCTA un KASKO apdrošināšanas
atlīdzību pieteikumu izmaksas. Pērn saņemti 139 OCTA un 235 KASKO
apdrošināšanas pieteikumi no Jāņiem, savukārt Līgas
iesniegušas attiecīgi 16 un 35 pieteikumus. Lielākā izmaksātā
summa Jānim par OCTA gadījumu bijusi 8050 eiro, bet cits
Jānis saņēmis izmaksu KASKO atlīdzības pieteikuma gadījumā
6606 eiro. Kāda no Līgām par OCTA apdrošināšanas
atlīdzības pieteikumu saņēmusi divreiz mazāku summu nekā Jānis
– 4049 eiro, bet par KASKO gadījumu 4066 eiro.
BTA
aicina Līgosvētkos ievērot piesardzību un sargāt sevi no
nelaimes gadījumiem – gan vadot transportlīdzekļus, gan dedzinot
ugunskurus un atpūšoties pie ūdens, gan dodoties tuvākos vai
tālākos ceļojumos.
“Jāatceras,
ka alkohola reibumā nedrīkst ne tikai sēsties pie automašīnas
stūres, bet arī peldēties un rīkoties ar uguni,” atgādina
BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis
Liepiņš.
Tāpat
ļoti bīstami ir lēkt uz galvas nepazīstamās ūdenstilpēs un
atstāt bērnus nepieskatītus ūdens tuvumā. Daudzi nezina, ka tad,
ja bērns ir ūdenī dziļāk par jostasvietu, ar viņu pastāvīgi
jāsaglabā acu kontakts.
Arī
Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti
aicina nepārvērtēt savus spēkus: dižošanās ar to, ka vari
aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai
riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā
varēji pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā
sagatavotība ir tāda, ka vari to izdarīt arī šobrīd.
Lai
Jāņu ugunskurs būtu ne tikai skaists, bet arī drošs, par to
īpaši jāparūpējas pašiem līgotājiem, pirmkārt, izvēloties
vietas, kur ugunskuru ļauts kurināt. Tāpat jāpārliecinās, ka
tuvumā nav sausas zāles vai koku un viegli uzliesmojošu priekšmetu;
ugunskura vieta jāsagatavo tā, lai uguns nespēj izplesties (ap
ugunskura vietu jāapliek akmeņi vai jāaprok zeme); ugunskuru
drīkst kurināt un uzraudzīt tikai pilngadīga persona.
Ugunskurs
jāuzmana pat tad, ja viss šķiet droši – to ne mirkli nedrīkst
atstāt bez uzraudzības! Tāpat ugunskurā nevajag dedzināt
plastmasas un gumijas izstrādājumus, kas rada kodīgus dūmus, ar
kuriem var saindēties.
“Visbiežākie
ugunsnelaimes iemesli ir neuzmanība un uguns atstāšana bez
uzraudzības,” norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta (VUGD) vecākā speciāliste Sandra Vējiņa. Ja nelaime
tomēr ir notikusi un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība,
jāzvana 112. Nepaļaujieties, ka kāds jau ir izsaucis glābējus.
Diemžēl VUGD pieredzē ir gadījumi, ka izmisīgi tiek gaidīta
operatīvo dienestu palīdzība, bet neviens tos nav izsaucis.
Drošai
līgošanai ļoti svarīgi ir arī neaizrauties ar alkoholisko
dzērienu lietošanu un nesēsties pie stūres reibumā. Kā katru
gadu, arī šogad pirms Līgosvētkiem Ceļu satiksmes drošības
direkcija (CSDD) sākusi kampaņu, mudinot kārtīgi izgulēties,
pirms sēsties pie stūres pēc svētkiem.
CSDD
pētījums par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret braukšanu
reibumā liecina, ka gandrīz trešdaļa aptaujāto no auto vadīšanas
atturētu cilvēku, kurš ir lietojis alkoholu arī nelielā
daudzumā. Puse respondentu neļautu braukt cilvēkam, kas izdzēris
divas glāzes vīna vai alus. Tomēr satraucošs ir fakts, ka katrs
piektais autovadītājs uzskata, ka iereibis cilvēks pats spēj
novērtēt, vai viņš var vai nevar sēsties pie stūres.
BTA
pievienojas aicinājumam sargāt sevi un tuviniekus, rīkoties
svētkos atbildīgi un atzīmēt vasaras saulgriežus lustīgi, bet
prātīgi.
