Par
ādas vēzi pēdējos gados runā arvien vairāk un skaļāk.
Trauksmi ceļ gan ārsti, gan paši pacienti, kuri smagi cīnījušies
ar ādas onkoloģiskajām saslimšanām. Pēdējās desmitgadēs visā
pasaulē un arī Latvijā ievērojami pieaudzis saslimšanu skaits,
arvien biežāk ādas vēzis tiek diagnosticēts ne tikai pacientiem
pēc 40 gadu vecuma, bet daudz jaunākiem.
Pastāv
dažādi ādas vēža veidi, bet par bīstamāko tiek uzskatīta
melanoma. Tieši melanomas gadījumu skaits pēdējos gados strauji
pieaudzis. Latvijā melanoma tiek diagnosticēta vidēji 200
cilvēkiem gadā. Melanomas bīstamība saistīta ar to, ka, atklājot
to tad, kad slimība jau izplatījusies, ārstēšana parasti ir
maziedarbīga. Tāpēc, neskatoties uz mūsdienīgām diagnostikas un
ārstniecības iespējām, mirstība melanomas pacientu vidū ir
augsta.
Kā
pasargāt sevi no saslimšanas ar ādas vēzi? Kādiem faktoriem un
profilaktiskām darbībām pievērst uzmanību?
Lietot
aizsargkrēmu ar UV filtriem
Vēža
šūnu veidošanās ādā ir cieši saistīta ar UV staru ietekmi uz
organismu, kas uzkrājas ilgākā laika posmā un pēc vairākiem
gadiem vai desmitgadēm var pārvērsties onkoloģiskā saslimšanā.
Tāpēc ir būtiski saprast, ka jau no pirmās dzīves dienas ir
jāsargā āda no UV staru ietekmes. Bērnu ādas aizsardzība ir
īpaši svarīga.
Jāatceras,
ka no UV stariem jāsargājas ne tikai vasarā un saulainajās
dienās. Arī tad, kad laiks ir apmācies, starojums mūs ietekmē,
tāpēc, piemēram, uz sejas aizsargkrēms būtu jālieto visu gadu.
Izvēloties saules aizsargkrēmus, būtiski pārliecināties, ka tie
satur gan UVA, gan UVB staru aizsargfiltrus, jo ādas vēzi var
attīstīt abu veidu UV starojums. Visdrošāk saules aizsargkrēmu
iegādāties aptiekā, kur pieejams plašs dermokosmētikas klāsts,
kā arī farmaceits varēs konsultēt par piemērtāko izvēli gan
bērniem, gan pieaugušajiem.
Vizītes
pie dermatolga un ādas veidojumu pārbaude
Lai
uzraudzītu savas ādas veselību un laikus pamanītu nevēlamas
izmaiņas, ir būtiski regulāri apmeklēt dermatologu. Vislabāk
dermatologu apmeklēt rudenī, kad aizvadīta pludmales sezona. Ja uz
ķermeņa ir daudz dzimumzīmju un citu veidojumu, kā arī tie
mainījuši savu izskatu, tad pie dermatologa noteikti jāveic ādas
veidojumu pārbaude.
Vislabāk to darīt regulāri, lai ārsts var sekot izmaiņām gadu
no gada.
Ādas
veidojumu pārbaude ir nesāpīga, droša un ātra, tāpēc nav
jābaidās to veikt. Dermatologs veic dermatoskopiju, apskatot ādas
veidojumus daudzkārtējā palielinājumā, kas ļauj novērtēt
veidojumu struktūru, konstatēt izmaiņas un agrīni diagnosticēt
arī ādas vēzi. Ja ir paaugstināti riski vēža attīstībai, tad
vizītes pie dermatologa un ādas veidojumu pārbaude jāiekļauj
savu regulāro veselības pārbaužu sarakstā.
Neapmeklēt
solāriju un izvairīties no saules apdegumiem
Solārija
apmeklēšana ir viens no augstākajiem riskiem, kas var veicināt
vēža šūnu veidošanos, tāpēc vislabāk ir pilnībā atteikties
no šīs skaistuma procedūras un tā vietā izvēlēties citus
veidus, kā iegūt zeltainu iedegumu. Šobrīd ir pieejami efektīvi
un nekaitīgi paštonējošie krēmi, losjoni un eļļas, kas neradīs
riskus veselībai, bet izskatīsies tikpat labi. Solārijs arī
veicina ādas novecošanos, kas ir vēl viens iemesls to neapmeklēt.
Protams,
solārijs nav vienīgais ādas vēža provocētājs, arī sauļošanās
dabiskā saules gaismā var nodarīt tādu pašu kaitējumu, ja
netiek ievēroti ieteikumi par drošu sauļošanos. Ja nelieto saules
aizsargkrēmus, atrodas saulē ilgstoši, pieļauj saules apdegumus,
tas paaugstina risku attīstīties vēža šūnām.
Īpaši
saulē jāuzmanās cilvēkiem ar gaišu ādu
Paaugstināts
risks iegūt saules apdegumus un saskarties ar ādas vēzi ir
cilvēkiem, kuriem ir gaiša āda, kas saulē nevis iebrūnē, bet
ātri apdeg. Tie ir cilvēki ar 1. un 2. ādas fototipu, kuros
ietilpst cilvēki ar gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem, vasaras
raibumiem, dzimumzīmēm. Latvijā pie šiem fototipiem pieder liela
daļa iedzīvotāju. Ja arī jūs piederat pie šiem fototipiem, tad
saulē jābūt īpaši uzmanīgiem, jāizmanto saules aizsargkrēmiem,
kuriem aizsardzības faktors ir virs 30. Atrasties saulē šo
fototipu pārstāvjiem nevajadzētu ilgāk par 30 minūtēm, kā arī
jāievēro visi piesardzības pasākumi. Protams, arī jāieplāno
regulāras vizītes pie dermatologa un jāveic ādas veidojumu
pārbaude, ja ir kaut mazākās aizdomas par nelabvēlīgām
izmaiņām.
