Egļu
astoņzobu mizgrauzis, kas ir ietekmējis mežsaimniecību un koksnes
tirgu visā Eiropā, nav nekas svešs Latvijai. Jaunākie dati no šī
meža kaitēkļa monitoringa rāda, ka tieši centrālā Vidzeme un
Ziemeļvidzeme šobrīd ir aktuālas vietas, kur šis kukainis ir
savairojies. Ja pavasarī būs silts un karsts laiks, kukainis
modīsies un meklēs jaunas egļu audzes, kurām uzbrukt. 13.februārī
Gulbeni apmeklēs nozares eksperti, lai diskutētu un informētu
interesentus par aktualitātēm.
Arī
bezsala ziemas apstākļi meža īpašniekus dara bažīgus, jo
stipros vējos egles tiek izšūpotas, un tas padara tās vājākas.
Tieši novājinātām eglēm uzbrūk kaitēkļi, un tās ir mazāk
spējīgas ar tiem cīnīties, tāpēc meža īpašniekiem būtu
jāapseko egļu audzes savos īpašumos, lai pārliecinātos, ka
nepastāv šī kaitēkļa izplatīšanās drauds. Viena mizgraužu
invadēta egle apdraud piecas citas egles. Cirst egles izlases cirtēs
vasarā var būt bīstamāk, nekā necirst nemaz, jo kaitēklis lido
uz sveķu smaržu. Par to, kā tieši ierobežot šī kaitēkļa
izplatību, ko drīkst darīt un ko nedrīkst darīt, sīkāk stāstīs
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais
pētnieks Agnis Šmits.
Meža
īpašniekiem un kokrūpniekiem pēdējie trīs gadi ir bijuši kā
pa viļņiem – pirms trīs gadiem bija ļoti slapjš, pēdējās
divas vasaras bija karstas, šoziem nav sala, 2018.gadā bija
rekordaugstas cenas papīrmalkai. Tātad vesels faktoru komplekss, ko
veido dabas un tirgus apstākļi. Kā šī ziema, kad piekļūt
cirsmām ir sarežģīti, ietekmē koksnes pieejamību, pieprasījumu
pēc kurināmā, kas sagaidāms pavasarī un vasarā, tam seko līdzi
koksnes pārstrādes nozares speciālisti, un arī par šo tēmu tiks
diskutēta seminārā.
Publiski
plaši izskanējis jautājums par grozījumiem koku ciršanas un
atjaunošanas noteikumos, kas paredz izmaiņas diametros, pēc kura
drīkst cirst kokus, kas noteiktu arī prasību šīs cirtes obligāti
atjaunot, stādot ar kvalitatīvu stādāmo materiālu. Par
šo noteikumu iespējamajiem
grozījumiem arī tiks skaidrots
seminārā, kā
arī tiks runāts par biotopu kartēšanas procesu un to,
kā tas skar īpašniekus. Meža
īpašnieks Jānis Gipslis no Lizuma stāsta, ka daudzi mežu
īpašnieki decembrī no Dabas aizsardzības
pārvaldes saņēma informatīvas vēstules par atrastiem biotopiem
viņu īpašumos, taču skaidrības par savām tiesībām un to,
kādus riskus meža ekonomiskajai
vērtībai tas uzliek, īpašniekiem nav.
Pamazām
tuvojas jaunais plānošanas periods Eiropas Savienības fondiem.
Semināra dalībniekiem būs iespēja izteikt viedokli par
prioritātēm, kuras būtu obligāti jāiekļauj mežsaimniecības
atbalsta pasākumos. Līdz šim populārākais pasākums bija
jaunaudžu kopšana, kur meža īpašnieki ir veiksmīgi apguvuši
Eiropas Savienības finansējumu un ieguldījuši darbu kvalitatīvu
mežaudžu veidošanā.
Uz
semināru 13.februārī Vecgulbenes muižā aicināti visi
interesenti. Sākums – pulksten 12.00.
Vairāk
informācijas – Aiga Grasmane (Latvijas Meža īpašnieku biedrība),
tālrunis 29421875.
