Lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ēdienam
pievieno sāli un uzturā lieto jodu saturošus produktus, tomēr ir
svarīgi zināt, kuru no šīm minerālvielām mēs, pat nepamanot,
lietojam savā uzturā par daudz un kuru – par maz. Zinātniskā
institūta “BIOR” jaunākais pētījums rāda, ka, aptuveni, 70%
Latvijas iedzīvotāju sāli uzņem par daudz un tikpat daudziem
iedzīvotājiem joda organismā trūkst. BIOR direktors Aivars
Bērziņš norāda, ka pēdējos gados masu medijos daudz tiek runāts
par D vitamīna trūkumu Latvijas iedzīvotāju organismā, bet mūsu
pētījums pierāda, ka līdzīga situācija ir arī ar jodu.
Nenoliedzami, sāls tiek plaši izmantots mājas un restorānu
ēdienos, un pārtikas ražošanā. Pareizās devās lietots tas
palīdz izcelt gan ēdiena garšu, gan kalpo kā konservants,
piemēram, marinējumos, vītinātās gaļas pagatavošanā u.tml.
Sāls ir galvenais nātrija un hlorīdu avots uzturā, bet, lai
uzturētu veselīgu organisma darbību, cilvēkam ir nepieciešamas
arī citas minerālvielas, kā, piemēram, jods. Tas ir tikpat
svarīgs un nepieciešams, tomēr par tā patērēšanu vajadzīgajā
apjomā atceramies retāk.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais
institūts “BIOR” pēc Veselības ministrijas pasūtījuma veica
pētījumu, lai novērtētu sāls un joda uzņemšanas daudzumu
Latvijas iedzīvotājiem. Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai
neliela daļa pētījuma dalībnieku (14,3%) uzņēma optimālu sāls
daudzumu. Vairums – 70,7% – uzņēma vairāk nekā 7 gramus
sāls dienā. Savukārt, pētot joda klātesamību, noteiktais
uzņemtā joda daudzums vairāk nekā 70% pētījuma dalībnieku
tika noteikts kā nepietiekams.
5 grami sāls jeb viena tējkarote sāls dienā
Cilvēkam ikdienā ir nepieciešams noteikts sāls daudzums, bet,
lietojot ilgtermiņā sāli un nātriju saturošus produktus par maz
vai nemaz, piemēram, ievērojot diētu ar limitētu nātrija saturu,
var rasties muskuļu krampji un pat nervu sistēmas darbības
traucējumi. Savukārt pārlieku liels sāls patēriņš veicina
augstu asinsspiedienu, sirds, kuņģa-zarnu trakta un nieru slimības.
Eiropas Savienības (ES) līmenī iedzīvotāju uztura veselīguma
tendencēm seko līdzi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde
(EFSA), kas, balstoties uz zinātnisku pētījumu datiem, ir
noteikusi uzturvielu vērtību rādītājus. Līdz ar to visās ES
dalībvalstīs uztura un veselības aprūpes speciālisti tos izmanto
kā pamatu, lai sniegtu iedzīvotājiem ieteikumus veselīgas
pārtikas izvēlē. BIOR un Slimību profilakses un kontroles centrs
(SPKC) norāda, ka optimālais sāls daudzums pieaugušajam ir 5,0 g
dienā. Arī grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā
maksimālais ieteicamais sāls daudzums ir tieši tāds pats.
Salīdzināšanai – ātri pagatavojamā zupa satur jau 2,0 g sāls,
bet čipsu vai riekstu paciņa – vismaz 1,1 g sāls.
*Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) infografika. Attēls veidots,
ņemot vērā vidējo patēriņu uzturā attiecīgo produktu grupās
pieaugušiem cilvēkiem.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Līva
Aumeistere atzīst: “Veikalos sāli var iegādāties jebkurai
gaumei – jūras, Himalaju, melno u.c., tomēr sāls produktu
daudzveidība nenozīmē, ka tie savā būtībā ir ļoti atšķirīgi.
Atšķirīgais ieguves veids to padara garšas vai vizuālā ziņā
citādu, tomēr tas tik un tā ir sāls, kura patēriņš ir
jākontrolē, ja vēlamies dzīvot veselīgi un lieki nekaitēt savam
organismam. Drošākais veids, kā samazināt sāls patēriņu, ir
skatīties uzturvērtības norādes uz pārtikas iepakojuma – tas
ir, cik gramu sāls produkts satur. Otra lieta – gatavot mājās un
pēc iespējas vairāk lietot neapstrādātus, svaigus produktus, bet
garšas uzlabošanai izmantot nevis sāli, bet zaļumus. Piemēram,
selerija brīnišķīgi izceļ buljona garšu, kā rezultātā sāli
zupai var pievienot daudz mazāk.”
Joda svarīgais uzdevums – regulēt vairogdziedzera darbību
*Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) infografika. Attēls veidots,
ņemot vērā vidējo patēriņu uzturā attiecīgo produktu grupās
pieaugušiem cilvēkiem.
Jods ir mikroelements, kuru lielākoties uzņemam ar uzturu.
Vērtīgākie joda avoti ir zivis un citas jūras veltes, jūras
kāposti, piens un piena produkti, jodētais sāls. Nedaudz joda
atrodams arī olās, graudaugos, pākšaugos, dārzeņos un augļos.
Joda daudzums produktos ir saistīts ar tā daudzumu augsnē un
ūdenī. BIOR direktors atzīst: “Mūsu veiktais sāls un joda
pētījums atklāja, ka jods trūkst visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Šī pētījuma ietvaros netika pierādīta joda uzņemšanas
saistība ar dzīvesvietu, ienākumiem vai izglītības līmeni.”
Tam piekrīt arī Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas
“Uzturs” vadītāja Dr. Lolita Neimane: “Apkārtējā vidē
jods (kā jodīds) ir nevienmērīgi izplatīts. Daudzās valstīs
augsnes virskārta jodu zaudējusi šļūdoņu, plūdu izraisītas
erozijas ietekmē, savukārt visvairāk joda atrodams okeānos.
Jodīda joni jūras ūdenī oksidējas par jodu, kas iztvaiko
atmosfērā un kopā ar lietu atgriežas augsnē, noslēdzot ciklu.
Tomēr daudzos reģionos cikls norit lēni un nepilnīgi,
nenodrošinot augsni un dzeramo ūdeni ar pietiekamu joda
piesātinājumu. Tādējādi šajos reģionos izaudzētajā labībā
ir zema joda koncentrācija, un tās patērētāji cieš no joda
deficīta.”
Jods ir nepieciešams vairogdziedzera hormonu veidošanai. “Jods
kā mikroelements aptuveni 10–20 mg daudzumā sastopams
cilvēka ķermenī un 70–80% no tā atrodas vairogdziedzerī”,
uzsver Dr. Neimane. Vairogdziedzera hormoni kontrolē ķermeņa
metabolismu un daudzas citas svarīgas funkcijas, kā, piemēram,
sirdsdarbību. Jods nepieciešams arī pareizai kaulu un smadzeņu
attīstībai, nervu sistēmas darbībai, ādas veselībai. Jods it
īpaši ir svarīgs grūtniecības pirmajos mēnešos, un bērnam
zīdaiņa vecumā. Sievietēm grūtniecības vai zīdīšanas
periodā, un tām, kuras ievēro vegānu vai veģetāru diētu, ir
lielāks joda deficīta risks, ja papildus netiek īpaši piedomāts
pie sabalansēta uztura ar pietiekamu joda daudzumu, jo šādu diētu
cienītāji ikdienā nepatērē zivis, piena produktus vai citus jodu
saturošus dzīvnieku valsts produktus.
Kā palielināt joda īpatsvaru ikdienas uzturā?
*Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) infografika. Attēls veidots,
ņemot vērā vidējo patēriņu uzturā attiecīgo produktu grupās
pieaugušiem cilvēkiem.
Pārtikas industrijai ir risinājums – kopš astoņdesmitajiem
gadiem ir bijuši centieni panākt universālu sāls jodēšanu, kas
ir bijis efektīvs veids, kā apkarot joda trūkumu visā pasaulē.
Gandrīz visas Eiropas Savienības dalībvalstis atļauj pievienot
jodu tikai sālim, bet daudzas valstis nosaka pārtikas ražošanā
produktu kategorijas, kurās drīkst izmantot tikai jodēto sāli,
tādējādi palielinot joda saturu piemēram, maizē. Ja ikdienā
tiek lietots sabalansēts uzturs, kas ietver vairākus jodu saturošus
produktus, iespējams, jods tiek uzņemts pietiekami daudz. Tomēr,
ja cilvēks nav pārliecināts, ka ikdienā jodu uzņem pietiekošā
daudzumā, eksperti iesaka veikalā izvēlēties sāli, kuram
papildus ir pievienots jods. Arī jodētā sāls daudzumam ikdienā
nevajadzētu pārsniegt 5 gramus, tāpēc tas nebūs risinājums, ja
cilvēkam ir būtisks joda deficīts. Tad risinājums ir jāmeklē
kopā ar ārstu un uztura speciālistu.
#EiropaIzvēlasDrošuPārtiku #EUChooseSafeFood
Šis raksts tapis Eiropas Pārtikas Nekaitīguma
iestādes (EFSA) informatīvās kampaņas “Eiropa izvēlas drošu
pārtiku” ietvaros.
