Basketbola komanda
“Gulbenes buki/ BJSS” pagājušajā sestdienā aizvadīja kārtējo
spēli Latvijas Basketbola līgas 2.divīzijā. Diemžēl cīņā
pret Arvja Stecka trenēto komandu “Liepājas lauvas 2” pašā
spēles izskaņā tika piedzīvots zaudējums ar rezultātu 68:69.
Artūra Brūniņa
trenētajai “Buku” komandai šis bija 13.zaudējums 15 spēlēs.
“Buki” Latvijas Basketbola līgas 2.divīzijā kopvērtējumā
šobrīd ierindojas pēdējā – 19.vietā. Mūsu basketbolistiem ir
atlikusi tikai viena spēle, kas savā laukumā pret komandu
“Jēkabpils-2” tiks aizvadīta 20.martā.
“Es ar komandu sāku
strādāt novembrī. Pats gan kā sportists, gan arī kā treneris
uzskatu – lai sezona būtu veiksmīga, pats svarīgākais ir vasaras
darbs, bet šajā sezonā diemžēl tas ir izpalicis, tādēļ arī
rezultāti varbūt nav tādi, kādus, piemēram, vēlētos es vai arī
kāds cits,” saka A.Brūniņš.
“Situācija ir smaga, jo trūkst
spēlētāju. Puikām, kas šobrīd pie manis trenējas, neko nevaru
pārmest – viņi dara, ko māk, viņi cenšas, treniņos cītīgi
strādā, bet pagaidām ir tā, ka vairāk varbūt neizdodas, nekā
izdodas. Varbūt viņi kaut kur nenocīnās līdz galam, varbūt
viņiem vēl nav iestrādājies, ka nevar spēlēt ar pusspēku, ka
uzvaras nāk caur sāpēm un grūtībām. Iespējams, viņi arī vēl
nav pieraduši pie manām treniņmetodēm, jo treniņi ir smagi.
Puišiem vēl ir daudz jāmācās basketbolā, taču viņu atdeve
treniņos man patīk.”
A.Brūniņš norāda,
ka šo sezonu, ņemot vērā rezultātus, diemžēl nevar novērtēt
ar plusa zīmi, taču dzīve ar to nebeidzas.
“Es gaidu sezonas
beigas, lai jau varētu sākt gatavot puišus nākamajai sezonai,
meklēt vēl spēlētājus un piesaistīt viņus sporta skolai.
Gribas mēģināt atdzīvināt “Bukus”. Ir doma, ka “Buku”
spēlētāji būtu no mūsu sporta skolas. Varētu tikt meklēti arī
jaunieši no Rīgas, kuri trenētos mūsu sporta skolā un būtu uz
vietas. Vēlos izveidot komandu, kas visu laiku ir šeit, nevis puse
spēlētāju ir Rīgā un puse – Gulbenē, tad ir grūti kaut ko
sasniegt. Ir jābūt arī iekšējai konkurencei. Lai puiši arī
cīnās par vietu sastāvā un vēlas sevi parādīt! Ja nav
pašatdeves, nāk nākamais. Šis darbs ir jāpaveic vasarā, un tas
jau lēnām tiek plānots,” stāsta treneris.
A.Brūniņš atzīst,
ka arī viņam pašam kā trenerim ir daudz jāmācās, bet trenera
darbs viņam šķiet interesants.
“Es uzskatu, ka basketbols
Gulbenē vēl nav miris, vienkārši ir fanātiski jāstrādā, tad
būs arī rezultāti. Cerams, ka arī skatītāji būs pacietīgi un
atkal pienāks brīdis, kad basketbola spēļu laikā tribīnes būs
pilnas ar skatītājiem.”
