Kā
vislabāk un vistaisnīgāk sadalīt sporta veicināšanai paredzēto
finansējumu no Gulbenes novada pašvaldības nākamā gada budžeta?
Protams, ja šis finansējums tiks piešķirts cerētajā apjomā
(piemēram, 90 000 eiro gadā, kā bijis līdz šim) un ja vispār
tiks paredzēts.
Jāņem vērā, ka COVID-19 sekas jūt ne tikai pašvaldība, bet
visa valsts, un ir izskanējis, ka pašvaldību nākamā gada budžets
var tikt pamatīgi apcirpts. Par pašvaldības budžetu nākamajam
gadam balsos deputāti. Viņu ziņā būs arī lēmums, cik atvēlēt
sporta nozarei. “Sports ir tāda “ekstrā” lieta. Tā nav
pamatvajadzība,” lika saprast novada pašvaldības Sporta
pārvaldes vadītājs Lauris Krēmers.
Savukārt sporta veterāns, soļotājs Gunārs Rubenis pauda –
jāizseko būtu arī, no cik avotiem finansējumu saņem sporta
biedrība vai atsevišķi sportisti, lai ieviestu samērību.
Piemēram, Lejasciemā, kā norādīja G.Rubenis, finansējums
ieplūstot no četriem avotiem. Klātesošie to uztvēra kā humoru,
tomēr apgalvojumu neviens necentās apstrīdēt.
Par visu to bija runa 9.septembrī, kad 14 interesenti Gulbenes
novada pašvaldības telpās piedalījās Sporta pārvaldes
organizētajā diskusijā. Uz to bija aicināti ar vietējo sporta
biedrību pārstāvji un citi ar novada sporta dzīvi saistītie.
Atbalstīs arī talantus sporta skolā
L.Krēmers izdalīja klātesošajiem divu jaunu dokumentu
izdrukas. Tie paredz ieviest jaunu kārtību novada sporta dzīves
veicināšanā. Pagaidām šie dokumenti vēl ir tikai projektu
stadijā, tos vēl caurskatīs deputāti. Arī sporta entuziasti tika
aicināti izteikt savus priekšlikumus par divu saistošo noteikumu
projektiem. Kad spēkā stāsies jaunie noteikumi, vecie (kas bija
apstiprināti 2018.gadā) zaudēs spēku.
L.Krēmers pauda, ka šie vecie noteikumi “bija diezgan precīzi
uzrakstīti”, bet tie neesot snieguši pietiekamu izpratni par
atbalsta sistēmu. Par to liecinot fakts, ka notikusi vairākkārtēja
pieņemto lēmumu pārskatīšana. Tagad šis skatījums uz sporta
atbalstu esot kļuvis konkrētāks, izceļot bērnus un jauniešus,
izvirzot viņus kā prioritāti. Tagad uz pašvaldības finansiālo
atbalstu jaunajiem talantiem var pretendēt arī Gulbenes sporta
skola, kas iepriekš nebija iespējams. Tāpat arī tie novada jaunie
talanti, kuri mācas Murjāņu sporta skolā un ir Latvijas izlases
dalībnieki. Tas saskan ar novada sporta attīstības plānu, kur arī
bērni un jaunieši ir prioritāte, – pauda novada sporta komisijas
vadītājs Aigars Cīrulis.
Savukārt “Gulbenes wrestling” treneris Atis Jencītis ar
nožēlu konstatēja, ka jaunie noteikumi “talantu programmā”
paredz atbalstu tikai sporta skolas audzēkņiem, bet ne interešu
izglītības pārstāvjiem. L.Krēmers to sadzirdēja un pauda, ka ir
iespēja pievienoties sporta skolai ar savu sporta veidu un
audzēkņiem, taču tad ir jābūt licencētai izglītības
programmai un sertificētiem treneriem. Viņš stāstīja, ka jauno
talantu programmā runa ir par sportistiem, kuri ir Latvijas izlases
dalībnieki, galvenokārt tie ir jaunieši no 14 gadu vecuma.
A.Jencītis iebilda, ka sporta skola jau tā tiek finansēta gan
no valsts, gan no pašvaldības. Tai jau ir “garantēta nauda” –
pauda A.Jencītis. Pēc viņa domām, noteikumi par pašvaldības
atbalstu sporta veicināšanai pašos pirmsākumos tika veidoti, lai
atbalstītu sporta veidus, kuru nav sporta skolā. Gulbenē jaunie
talanti ir “gan riteņbraukšanā, gan brīvajā cīņā”, bet
viņus jaunie noteikumi noliek otrajā šķirā. Par to savas
pārdomas pauda arī biedrības “VeloRīts Gulbene” pārstāve
Aelita Kublačova. Viņa teica – ja no 400 dalībniekiem Latvijas
čempionātā gulbenietis ir 30.vietā, tas ir labs un atzīstams
rezultāts.
Kāpēc tieši “Buki” un “Sarma”?
Lejasciema sporta darba organizators Valērijs Gabdulļins vaicāja
L.Krēmeram, kāpēc jaunie noteikumi īpašā statusā ieliek tieši
basketbolu un “Bukus”, kā arī autoralliju un “Sarmu”.
Sporta pārvaldes vadītājs pauda – šo izvēli nosaka
“vēsturiskās tradīcijas”. Ja jebkura Latvijas malā kādam
cilvēkam jautātu, ar ko ir slavena Gulbene, noteikti izskanētu
“Buku” vārds, kā arī lielu popularitāti iemantojušais
autorallijs “Sarma” un, protams, olimpietis Daumats Dreiškens.
L.Krēmers teica, ka viņš nevēlas noniecināt nevienu sporta
veidu, taču tīri objektīvi ir jāapzinās, kuri ir vietējā
sporta zīmoli un Gulbenes novada atpazīstamības simboli. Vai šāda
Sporta pārvaldes koncepcija tiks atbalstīta, tas būšot novada
deputātu lēmums.
Arī īpašā statusā noliktajam basketbolam un autorallijam
Gulbenes novadā tomēr vajadzētu ikgadēju vērtējumu – pauda
Staru galda tenisa kluba dibinātājs Agris Koris. L.Krēmers
atbildēja, ka “Gulbenes bukiem” un autoralliju “Sarma” un
“Gulbis” organizatoram būs jāiesniedz atskaites Sporta
pārvaldei. “Nekas jau nav akmenī iekalts,” teica L.Krēmers.
A.Koris vaicāja – vai tas nozīmē, ka nākotnē arī volejbols
varētu kļūt par vienu no prioritārajiem un īpaši atbalstāmajiem
sporta veidiem novadā. L.Krēmers to nenoliedza. Viņš akcentēja
jau agrāk pausto ideju, ka sporta attīstību var veicināt tikai tā
saucamā “piramīdas sistēma” – vai tas būtu basketbols,
futbols vai volejbols. Tas nozīmē Gulbenes sporta skolas ciešu
sadarbību ar vietējām sporta biedrībām. Runājot par “Bukiem”,
L.Krēmers akcentēja – “tas ir pašvaldības uzstādījums”.
Minētajai komandai un sporta skolai ir jāstrādā kopā un
mērķtiecīgi.
“Gulbene ir tautas sporta novads,” atgādināja un savu
pārliecību pauda G.Rubenis. Savukārt L.Krēmers akcentēja
vieglatlētikas nozīmi kā vispārējās fiziskās sagatavotības
pamatu. Viņš arī bilda – ir runa par vieglatlētikas manēžas
iespējamo celtniecību Gulbenē, taču tas neesot jautājums, kuru
var atrisināt momentā. “Daudz kur ir iesaistīta politika,”
teica L.Krēmers. Bet Gulbenes bērnu un jaunatnes sporta skolas
direktors Arnis Šķēls teica, ka sporta skolā mācās un mācīsies
ne tikai audzēkņi ar izciliem sasniegumiem sportā, bet arī tādi,
kuri mīlestību uz sportu, uz aktīvu dzīvesveidu paņems līdzi
dzīvē un būs godprātīgi Latvijas pilsoņi.
Uzziņai!
* Pagaidām vēl novada domē neapstiprinātie noteikumi “Par
pašvaldības atbalstu sporta veicināšanai Gulbenes novadā”
paredz – 60 procentus no sportam piešķirtās pašvaldības naudas
atvēlēt bērnu un jauniešu sportam (tajā skaitā 70 līdz 80
procentus sporta skolas grupām, pārējo – interešu izglītībai),
bet 40 procentus – augstu sasniegumu un tautas sportam:
1) sporta skolas talantīgo jauniešu programmas dalībniekiem
paredzēts atbalsts – individuālajiem sportistiem vai atsevišķiem
komandu spēļu sportistiem līdz 1500 eiro, bet sporta spēļu
komandām – līdz 3000 eiro;
2) interešu izglītībā – individuālo sportistu dalības
maksai Latvijas čempionātā, Latvijas kausa izcīņā – līdz 50
eiro, gatavošanās procesam – līdz 150 eiro, gatavošanās
procesam Eiropas vai Pasaules čempionātā – līdz 300 eiro, bet
sporta spēļu komandām dalībai Latvijas čempionātā, Latvijas
kausa izcīņā – līdz 100 eiro, gatavošanās procesam – līdz
300 eiro.
– Paredzēts sniegt atbalstu augstu sasniegumu, kā arī tautas
sportā: individuālajai sportista dalībai Latvijas čempionāta vai
Latvijas kausa izcīņā licencēm, apdrošināšanas izdevumiem,
kontroles sacensībām, sporta bāzes īrei, nometnēm – līdz 150
eiro vai pat līdz 500 eiro; dalībai Pasaules čempionāta vai kausā
– līdz 1000 eiro.
– Sporta spēļu komandas dalībai reģionālajā līgā vai
čempionātā (licencēm, tiesāšanas izdevumiem) paredzēts
atbalsts līdz 500 eiro; dalībai Latvijas čempionātā vai Latvijas
kausa izcīņā, ja komanda piedalās sava sporta veida spēcīgākajā
vai otrajā spēcīgākajā līgā vai čempionātā, – līdz 1500
eiro, bet sagatavošanas procesam – līdz 3000 eiro.
– Ārpus konkurences pašvaldība ar jaunradīto noteikumu
palīdzību paredz finansiāli atbalstīt basketbola komandu
“Gulbenes buki”, sporta sacensību “Rallijs “Sarma”” un
“Minirallijs “Gulbis”” organizēšanu.
* Otri pagaidām vēl deputātu neapstiprinātie noteikumi “Par
naudas balvu piešķiršanu par augstiem sasniegumiem sportā”
paredz piešķirt naudas balvas tikai par augstiem sasniegumiem
– Latvijas čempionātos, Latvijas kausa izcīņā (1. līdz
3.vieta) – individuāli 100 līdz 300 eiro, trenerim 50 līdz 150
eiro, komandai 200 līdz 600 eiro, trenerim 100 līdz 300 eiro (pirms
nodokļu nomaksas);
– Latvijas olimpiādē vai Latvijas Jaunatnes olimpiādē (1. līdz
6.vieta) – individuāli 60 līdz 400 eiro, trenerim 40 līdz 200
eiro, komandai 150 līdz 800 eiro, trenerim – 100 līdz 400 eiro;
– Eiropas līmeņa šādās pašās sacensībās (1. līdz
6.vieta) – individuāli 200 līdz 1200 eiro, trenerim 100 līdz 600
eiro;
– pasaules līmeņa šādās pašās sacensībās (1. līdz
6.vieta) – individuāli 400 līdz 2000 eiro, trenerim 200 līdz
1000 eiro;
– olimpiskajās vai paraolimpiskajās spēlēs (1. līdz 10 vieta
vai dalība) – individuāli no 500 līdz
4000 eiro, trenerim no 250 līdz 2000 eiro;
– neolimpiskajos sporta veidos piešķiramas naudas balvas 50
procentu apmērā šajos noteikumos paredzētās naudas summas;
– Sporta pārvalde būs tiesīga lemt par naudas balvas
piešķiršanu līdz 700 eiro apmērā par ieguldījumu novada sporta
attīstībā;
– turklāt sporta komandas spēlētājam, kurš iekļauts Latvijas
izlases sastāvā oficiālajās spēlēs, par dalību šajā komandā
Eiropas vai pasaules čempionātā varēs piešķir naudas balvu līdz
300 eiro.
