No Sočiem mājās ir
atgriezusies arī distanču slēpotāja Inga Dauškane, kurai šī
bija debija Olimpiskajās spēlēs.
Pēc starta
Olimpiskajās spēlēs Inga saka, ka tā ir viela pārdomām ļoti
daudziem, kas ir saistīti ar slēpošanu Latvijā – ir jādomā
gan par inventāru, gan formas tērpu, gan slēpju smērēšanu –
par sistēmu un atbalstu kopumā.
“Nav nozīmes gatavoties, ja mēs
nevaram izdarīt elementāras lietas, lai aizbrauktu uz četrgades
svarīgāko pasākumu!” atzīst sportiste.
“Protams, laika
apstākļus un dabas stihijas mēs neesam spējīgi ietekmēt, taču
nemākam arī tikt galā ar tām – tie ir robi mūsu zināšanās,
jo mēs kalnos esam ļoti maz smērējuši slēpes un arī sacensībās
esam maz startējuši. Viena lieta ir smērēt slēpes lejā un otra
lieta – kā kalnos var mainīties laiks. Vienubrīd snieg sniegs un
pēc brīža spīd saule. Arī starta dienā gaisa temperatūra bija
apmēram plus 20 grādi, bet sniega mitrums – 30 procenti – paņem
rokās un sniegs nemaz nelīp. Mums diemžēl nav arī šādu
speciālistu, kam varētu lūgt padomu, lai zinātu, kā rīkoties.
Pieredze mums ir jākrāj uz savām kļūdām, un tas arī ir
sāpīgākais.”
Analizējot savus startus, slēpotāja atzīst, ka
ir izdarījusi maksimāli visu, ko varējusi.
“Slidsolī domāju,
ka nobraucu normāli, klasikā – ja slēpes nav sasmērētas, tad
izdarīt kaut ko ir grūti. Kā bija iesmērēts, tā es arī braucu,
arī trase bija ļoti grūta.”
Runājot par nākotni,
Inga piebilst, ka laiks rādīs, kas notiks turpmāk. Viņai ir
pamatdarbs un tuvākajā laikā tas noteikti būs Ingas prioritāte.
“Motivācija slēpot man pašai ir, bet kaut kas ir ļoti radikāli
jāmaina visā sistēmā. Es neesmu pārliecināta, ka motivācija
būs tiem cilvēkiem, kam šobrīd ir 16 un 18 gadu. Ja viņi redz,
ka esi aizbraucis uz spēlēm un esi bezspēcīgs, viņiem būs grūti
iet un cīnīties. Ir jābūt sistēmai un atbalstam, lai būtu vēlme
to darīt!” ir pārliecināta Inga.
Ar Olimpisko spēļu
norisi kopumā Inga ir apmierināta. Viss esot bijis noorganizēts
ļoti augstā līmenī, un viņa cer, ka tā būs arī līdz spēļu
beigām.
“Man pašai šīs Olimpiskās spēles būs vērtīga
pieredze. Tās ir fantastiskas emocijas! Sajūta, ka tev apkārt ir
spēcīgākie sportisti, ka vari gūt no viņiem pieredzi, mācīties,
arī kopā sacensties, ir fantastiska! Tā tiešām ir burvīga
svētku sajūta!”
