Konceptuāli ir izdevies atrast kompromisu starp Gulbenes novada
sporta sabiedrību, sporta darba funkcionāriem pašvaldībā un
vietējiem deputātiem. Vērtīga ir bijusi 22.septembra diskusija,
uz kuru visi interesenti bija sasaukti pašvaldības administratīvajā
ēkā. Rezultātā novada domes 24.septembra sēdē, kur vēl
viedokļi tika pausti emocionāli un pretrunīgi, tomēr izdevās
nonākt līdz pozitīvam deputātu balsojumam.
Par iekšējo normatīvo aktu “Par pašvaldības atbalstu sporta
veicināšanai Gulbenes novadā”, kas saskaņots ar novada sporta
sabiedrību, domes sēdē nobalsoja 11 deputāti, 4 bija pret, 1
nepiedalījās balsojumā. Šā jautājuma izskatīšanā nebija klāt
deputāta Gunta Princova. Normatīvo aktu “Par naudas balvu
piešķiršanu par augstiem sasniegumiem sportā” apstiprināšanu”
balsojot atbalstīja 14 deputāti, 1 nepiedalījās balsojumā. Šā
jautājuma izskatīšanā klāt nebija deputātu G.Princova un Ievas
Grīnšteines.
Pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone pauda, ka šobrīd
runa ir “par nezināmo”, jo vēl nav nolemts, cik naudas sporta
atbalstam nākamajā gadā tiks novirzīs no pašvaldības budžeta.
Par to arī būs jālemj deputātiem.
Novada pašvaldības Sporta pārvaldes vadītājs Lauris Krēmers
deputātiem pastāstīja, ka, gatavojot abus minētos dokumentus,
galvenokārt tika ņemti vērā rakstveida formā no sporta
sabiedrības saņemtie priekšlikumi. Piemēram, par transporta
izdevumu atmaksu, par veicināšanu dalībai Speciālajā olimpiādē
un par sasniegumu novērtēšanu. Tāpat arī ņemti vērā ieteikumi
par Pasaules antidopinga kodeksa ievērošanas nepieciešamību.
Piemēram, ietverta norma, ka pašvaldības piešķirtais finansējums
sporta atbalstam ir jāatmaksā atpakaļ, ja tiek pierādīts fakts,
ka finansējuma saņēmējs nav ievērojis Pasaules antidopinga
kodeksu.
Deputāts Gunārs Ciglis teica, ka svarīgi ar šiem noteikumiem
panākt, lai iespēja izmantot pašvaldības transportu nokļūšanai
sacensībās ir gan profesionālo izglītības programmu, gan
interešu izglītības pārstāvjiem.
Deputāts Anatolijs Savickis pauda neizpratni, kāpēc tomēr
pašvaldības noteikumi paredzēs jauno talantu atbalstu tikai no
sporta skolas audzēkņu vidus, nevis arī no interešu izglītības
pulciņiem vai biedrībām. L.Krēmers skaidroja, ka nemaz nav tik
vienkārši nodalīt šīs jomas. Parasti sporta skolu audzēkņi
darbojas arī kādā sporta biedrībā.
Deputāte Lāsma Gabdulļina sacīja, ka, klausoties kolēģos, ir
sajūta, ka viņi nesaprot, par ko ir runa. Piemēram, Lejasciemā
trīs bērnu grupas trenējas slēpošanā, taču sporta skolas
finansējums esot nepietiekams. Vajadzīgs inventārs, smēres,
degviela, lai brauktu uz treniņiem un sacensībām. Ar biedrības
atbalstu esot iespējams strādāt sekmīgi. L.Gabdulļina arī
pauda, ka ir ģimenes, kurās vecāki maz ko var atļauties palīdzēt
bērnu sportam materiāli, tāpēc esot tikai jāpriecājas par
Lejasciema sabiedrības aktivitāti, par biedrību, kurā tiek
rakstīti projekti un tiek piesaistīta nauda sporta attīstībai.
Sāpīgi esot dzirdēt komentārus, ka jāseko tam, lai nebūtu
dubulta finansējuma, jo tādā veidā tiek nosodīta Lejasciema
sabiedrības aktivitāte.
L.Gabdulļina arī aktualizēja nepieciešamību nokārtot
biatlona šautuves licencēšanu Gulbenē. Viņa uzsvēra, ka šautuve
tiek apsargāta, ir aprīkota, taču tai nepieciešamas sānu sienas
(norobežojumi). Viņa pauda, ka novadā ir apmēram 200 bērnu –
valsts aizsardzības mācības apguvēji, jaunsargi, kuriem obligāti
ir jāapgūst šaušanas prasmes ar mazkalibra ieročiem. Šobrīd
nākoties braukt uz Valmieru un tur izmantot licencētu šautuvi.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs
piekrita, ka šis jautājums ir jārisina sadarbībā ar nodibinājumu
“Gulbenes Olimpiskais centrs”, kuru pārstāv Māris Čakars,
Daumants Dreiškens un Zintis Mezītis.
