Kamēr
ugunsdzēsēju komandieri turpina noliegt iespējamu dzēšamo putu nonākšanu
ūdenī, kāda aculiecinieka stāstītais Latvijas Televīzijas raidījumam de facto vedina domāt par apzinātu upes piesārņošanu.
Aculiecinieks norāda uz to, ka putas ne tikai nokļuvušas ūdenī, bet
putu baloni mazgāti upē. Vairāki Balvu novadā sastaptie uzskata, ka
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) noklusē patiesību par
mācībām, kas septembra beigās notika laukumā tieši pie tā paša tilta, no
kura sākot zivis vēlāk uzpeldēja. Mācībās tika inscenēta vieglās
mašīnas sadursme ar degvielas vedēju, ko simulācijā aizvietoja dienesta
Ņiva un ūdens muca, no kuras benzīna vietā liets ārā Ičas upes ūdens.
Dedzis nekas neesot, bet ugunsdzēsēji avārijas vietu noklājuši ar putām.
Vietējie gan runā, ka putas iekļuvušas arī ūdenī.
“Putas patiešām tika padotas, imitējot avārijas vietas noklāšanu.
Es nepieļauju tādu varbūtību, ka upē kaut kas nokļuva,” saka VUGD Balvu
daļas komandieris Guntis Magone. Tomēr de facto Balvos sastop
ugunsdzēsēju, kura stāstītais ir diametrāli pretējs komandiera
teiktajam. Vīrietis, kurš nevēlas atklāt savu vārdu, bijis klāt mācībās
un redzējis, kā kolēģi no Tilžas posteņa Ičas upē skalojuši putu
balonus. Tas nozīmē, ka upē varētu būt nonākusi ķīmija koncentrētā
veidā.
“Putas gāja pa gaisu un lija ūdenī. Tilženieki pēc tam vēl mucas
[upē] skaloja, lai pierādījumu nav,” saka ugunsdzēsējs. Tilžas postenī
šādas darbības neatzīst, aicina runāt ar priekšnieku Balvos, kurš arī
vēlāk telefonsarunā de facto neatzīst nekādas kļūmes.
Ugunsdzēsējs, kurš apgalvo, ka putas apzināti ielaistas upē, gatavs šādu
liecību sniegt arī izmeklētājiem. Policisti gan līdz nopratināšanām vēl
nav tikuši, bet kriminālprocesu ir ierosinājuši.
Balvu iecirkņa priekšnieks sliecas ticēt ugunsdzēsēju vadībai, bet
sola visas versijas rūpīgi pārbaudīt: “Nedrīkstam palaist garām šo
versiju, bet es domāju, ka dienests, kurš nodarbojas ar glābšanu, šaubos
vai tas varētu izmantot tādus paņēmienus un vielas, kas ir kaitīgas
cilvēka veselībai.” Tomēr pēdējās analīzes liecina, ka vainīgi varētu
būt tieši ugunsdzēsēj, lai arī mācības notikušas trīs nedēļas pirms
pamanīta zivju bojāeja. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides
zinātniskā institūta BIOR ekspertīzes izslēdza zivju bojāeju no
slimībām, elektrības vai lauksaimniecības ķīmijas. Ūdens paraugu
analīzes uzrādīja nelielu “virsmaktīvo” vielu klātbūtni. Tās ir vielas,
kas ātri noārdās, neatstājot pēdas. Nosūtot ūdens paraugus arī citām
laboratorijām, atklājusies ugunsdzēsēju lietotā putu radītāja klātbūtne.
“Tie ūdens paraugi, kas tika paņemti ļauj mums izdarīt secinājumu,
ka šīs [ugunsdzēsēju izmantotās] vielas klātbūtne tur ir bijusi,” saka
Valsts vides dienesta ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Aina
Stašāne un atzīmē, ka noteiktā koncentrācijā putu radītājs varēja
nonāvēt zivis. Vides dienests lūdzis VUGD par mācību norisi sniegt
papildus paskaidrojumus.
Zināms, ka veiktās darbības tika filmētas, bet ugunsdzēsēji de facto
līdz šim nav nodevuši mācību videoierakstu. Ičas upe atrodas īpaši
aizsargājamā “Natura 2000” teritorijā un ugunsdzēsējiem arī bija
pienākums par mācībām informēt Vides dienestu, ko tie nebija izdarījuši.
