Šīgada vasara līdz šim nav mūs īpaši lutinājusi ar sauli. Lietus nerimst, sauli un siltumu vēlētos vairāk. Tas viss atstāj arī jūtamu ietekmi uz ogu un augļu dārziem. Augļkopji stāsta, ka šie laika apstākļi nav labvēlīgi ogām. Kāda šosezon ir situācija laukos un ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras augļkopjiem, “Dzirkstelei” stāsta vietējie zemnieki.
Laika apstākļi ir aizkavējuši ķiršu nogatavošanos par aptuveni nedēļu vai divām. To “Dzirkstelei” apliecina viens no lielākajiem novada ķiršu audzētājiem – Daukstu pagasta “Pļavnieku” saimnieks Guntars Sebris. Viņš stāsta, ka tikai tagad sāk lasīt ķiršus, bet citos gados ap šo laiku lasīja jau pēdējos ķiršus. Pieprasījums ķiršiem ir, bet tie šobrīd konkurējot ar zemenēm. Savukārt pagājušajā gadā neesot bijis neviena ķirša, un tam pie vainas bija pavasara lielās salnas.
“Viss nosala simtprocentīgi. Toties bija āboli. Šogad – otrādi. Ar āboliem ir bēdīgi, bet ķirši ir,” saka G.Sebris.
Vissliktāk jūtas ābeles
G.Sebris stāsta, ka pavasaris nedaudz ietekmēja arī ābeles, jo neapputeksnējās tik daudz, bišu nebija.
“Tik, cik kamenes lidoja, tik bija, un bija arī vēss laiks, bet ķirši ir normāli. Mēs jau lasām tos un tirgojam. Slapjums, protams, kokiem ne pārāk patīk, koki tādi kā nedzīvi. Cik ir labs laiks, tik palasām ķiršus. Ķiršu sezona būs vēl nedēļu vai divas, ja, protams, neuznāks liels karstums, kad tie pārgatavojas un pārvēršas “rozīnēs”. Plūmēm raža arī būs. Bumbierēm vienai daļa raža būs, otrai daļai nobira. Nebija apputeksnēti vai mitrums nepatika. Vissliktāk jūtas ābeles. Ābeles ziedēja labi, arī aizmetās, bet kādi 80 procenti nobira nost. Slimības vai arī lielais mitrums nepatīk, bet ābeles ir sliktākā stāvoklī. Tagad ražu, kas ir siltumnīcā, var kontrolēt, bet to, kas uz lauka, nekā,” stāsta G.Sebris.
Palīdz vārnas
Ir dzirdēts un redzēts, ka strazdi bieži vien gaida, līdz ķirši ir gatavi, un tad vienā dienā var apēst gandrīz visu ražu. G.Sebris smaidot stāsta, ka viņi cīņai ar strazdiem esot noslēguši līgumu ar vietējo “mafiju”.
“Mums ir piecas vārnas, kas dzīvo dārzā. Vienā rītā nāca virsū milzīgs bars ar strazdiem, un piecas vārnas pacēlās spārnos un uztaisīja tādu troksni, un tad vēl 50 vai 60 vārnas pacēlās no meža. Strazdu bars izjuka uz visām pusēm. Viņas neļāva nevienam strazdam nolaisties ķiršu dārzā. Tās mums vietējās vārnas dārzā. Sā-
kumā viņas gaiņājām ārā, bet redzams, ka viņas daudz mazāk ko nodara nekā lielais strazdu bars, kas nāk iekšā un notīra visu ķiršu koku. Vārnas jau arī ēd ogas, bet ne tik mežonīgi kā strazdi. Vārnas ļoti aizsargā savu teritoriju. Ja viņas ir, tad strazdi netuvojas. Tas tā dabiski ir noticis, ka vārnas dzīvojas ķiršu dārzā. Sākumā gan tās trencām prom, bet pēc tam skatījāmies, ka nav vērts, un interesantākais ir tas, ka viņas piecas saceļ troksni, tad visas apkārtējās vārnas, kuras to dzird, arī paceļas gaisā. Un tad ir nenormāls troksnis, kad tās visas vārnas sāk ķērkt. Kad vārnas metas strazdu barā, tad tas bars izjūk uz visām pusēm. Tagad dārzā nav bijis neviens strazds,” stāsta G.Sebris.
Ļoti iespaido lietus
SIA “Vecpāpani” saimnieks Māris Brencis, kuram ir augļu dārzs, stāsta, ka ābolu viņam nebūs jau trešo gadu.
“Šopavasar salnu nebija, bet es domāju, ka ļoti iespaidoja lietus. Pēc lietus ziedi palika brūni un ābolu ir ļoti maz. Ja zied un līst lietus, tad bites arī nelido. Viss pasākumu komplekss, lai nekā nebūtu. Žēl, bet neko nevar darīt. Nedaudz būs bumbieri. Pašreiz izskatās, ka būs vīnogas un arī avenes būs. Mēs avenes esam ļoti samazinājuši, bet kaut kas būs. Agro aveņu šķirni jau var lasīt. Ja runā par vīnogām, tad pirms trim gadiem mēs varējām 100 litrus vīna izgatavot no vīnogām, bet pagājušajā gadā sanāca 20 litri, un tas nav nekas, redzēs, kā būs šogad. Pašreiz liekas cerīgi. Bet – kāds būs laiks, cik aktīvi būs putni, jo putni arī jūt, kad kaut kas ir ēdams, un tie uzreiz brūk virsū,” stāsta M.Brencis.
Viņš stāsta arī par situāciju dārzā – gurķiem divas lapas izlīdušas un tā arī tālāk nekas nenotiek. Kādreiz uz Jāņiem jau ziedēja kartupeļi, tagad drīz jūlijs būs pusē, bet vēl pat neviens zieds neviešas.
“Domāju, ka kartupeļu audzētājiem šogad arī nekas dižs nebūs,” saka M.Brencis.
Domājot par tiem, kas mēģina kaut ko darīt, un tiem, kurus interesē, M.Brencis stāsta, ka nav nozīmes iestādīt, piemēram, vienu hektāru ar upenēm vai cita veida ogām, jo tas būs tikai roku darbs, lieli izdevumi un ienākumu faktiski nekādu.
“Jāmēģina iet tālāk. Ir cilvēki, kas stāda 20 un vairāk hektārus, tad ir novākšanas tehnika, ir kontakti, kur var realizēt tālāk iegūto ražu. Tā būtu jāstrādā. Bet tas ir mans subjektīvais viedoklis. Mēs ar hektāru kādreiz cīnījāmies, novācām trīs tonnas ogu, un, kad paskaitīju bilanci, ar pluszīmi bija 700 lati. Kas tas ir gada griezumā? Minerālmēsli, novākšana, kopšana…” stāsta M.Brencis.
Upeņu nogatavošanās kavējas
Anna Kļaviņa no Tirzas pagasta “Dzirkstelei” stāsta, ka šogad viņai nav tik daudz ogu kā citos gados. Piemēram, pagājušajā gadā šajā laikā jau varēja mieloties ar agro šķirņu upenēm, bet šogad pirmās upenes varēs baudīt aptuveni pēc divām nedēļām pie nosacījuma, ja spīdēs saulīte. Savukārt gatavos ķiršus paspēja noēst strazdi. “Bada gads,” saka Anna un turpina, ka kopumā šogad ogu ir daudz mazāk.
“Tās jāņogas, kas ir krustojumā ar upenēm, būs. Bet ķirši! Nepaspēju tos apsegt ar agroplēvi, kad strazdu bars tos apēda! Nedomāju, ka putni ir tik izsalkuši. Zaļākie ķirši vēl palika. Pašiem ogu pietiks, bet tik daudz, lai aicinātu kā citos gados lasītājus, nebūs. Upenes šogad ir mazāk, bet tās ir lielākas. Nevaru saprast, kāpēc. Vai ziemošana ietekmēja vai pārmērīgais mitrums pie vainas. Saka, ka mitrums ir labs ogulājiem, bet man liekas, ka no pārmērīgā mitruma upenēm pat lapas sačokurojušās. Ogulājiem nepatīk šie laika apstākļi. “Kaukāzenes” man šogad tā ziedēja, un bites ņēmās baltajos ziedos, bet no plūmēm nekā. ‘Komētas’ šķirnei gan ir plūmes.”
Lūcija Tilgase no Beļavas pagasta, kura audzē zemenes un avenes, stāsta, ka salnas pavasarī zemenītēm koda nežēlīgi.
“Tagad dzīvojam vienās lietavās. Ķeram puslīdz saulainu laiku, lai tiktu uz dārza un varētu lasīt ogas. Neskatoties uz likstām, zemenītes izaugušas lielas, sulīgas un garšīgas. Pietiekami savam galdam un nedaudz arī patirgojam. Savukārt, kā būs ar avenēm, pašreiz vēl grūti pateikt. Aizmetušās zaļās odziņas sīkas, vajag saulīti, tad varbūt saņemsies spēkā,” stāsta L.Tilgase.
