Lai
gan ir izskanējusi informācija, ka gada beigās valsts apmaksātie
veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem nebūs pieejami un
nepietiekamā finansējuma dēļ vairākās slimnīcās pacientiem
nāksies maksāt par pakalpojumiem, Nacionālais veselības dienests
apliecina, ka valsts apmaksātas medicīniskās palīdzības
sniegšana šogad netiks pārtraukta.
Nacionālais
veselības dienests oponē, ka ārstniecības iestādes līgumus par
valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar
valsti noslēdza gada sākumā un līdz ar to bija informētas par
visam gadam piešķirto finansējumu.
Šā
dienesta speciāliste Evija Štālberga uzsver, ka neatliekamās
medicīniskās palīdzības sniegšana iedzīvotājiem tiks
nodrošināta visos līmeņos, jo valstī tam ir pietiekams
finansējums. Iedzīvotāji turpinās saņemt arī plānveida
ambulatoros pakalpojumus. To, vai pacientam nepieciešama neatliekamā
vai plānveida medicīniskā palīdzība, katrā individuālajā
gadījumā izvērtēs ārstējošais ārsts. „Ja kādā slimnīcā
beigsies gadam noteiktās ambulatoro pakalpojumu kvotas, kā to
prognozē Latvijas Slimnīcu biedrība, ambulatoros pakalpojumus
pacients varēs saņemt citā slimnīcā,” norāda E.Štālberga.
Pacienti informāciju par visām ārstniecības iestādēm un
gaidīšanas laiku pakalpojumu saņemšanai var sameklēt interneta
mājas lapā „www.rindapiearsta.lv”.
SIA
„Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle Alīda
Vāne atzīst, ja valstī ambulatorā palīdzība iet mazumā, jo
slimnīcās ir beigušās apmaksu kvotas jeb limiti, tad pieaug
neatliekamā medicīniskā palīdzība. „Arī Gulbenes un Balvu
slimnīcās ir stingri jāpiedomā par kvotām. Pagaidām tās ir
tādā pašā līmenī, kā bija gada sākumā. Kāda ir reālā
situācija, to izvērtēsim 1.oktobrī, neņemot vērā, ka decembra
pēdējās divas nedēļas, es teiktu, šajā gadā ir brīvas.
Iespējams, ka varbūt mums arī nāksies kaut ko ierobežot, bet tie
noteikti nebūs pamatpakalpojumi. Var sacīt, ka vēl šogad esam
saulītē,” saka A Vāne.
A.Vāne
uzskata, ka pie situācijas, ka vairākās citās slimnīcās kvotas
sāk beigties jau šobrīd, ir vainojams nevienlīdzīgais
finansējuma sadalījums Latvijas slimnīcām ambulatorā darba
veikšanai. Līdzīgi uzskata arī Latvijas slimnīcu biedrība. „Ir
reģioni, piemēram, Ogre, kur vienam iedzīvotājam paredzēto
ambulatoro pakalpojumu apjoms ir 10 lati, bet ir reģioni, kur tam ir
paredzēti 37 lati. Protams, tajā reģionā, kur ir šie 37 lati,
ambulatorie pakalpojumi būs pieejamāki. Vērā ir jāņem arī vēl
otrs aspekts, ka ir ārsti, kas vairs neizvēlas sniegt šos
pakalpojumus, jo finansējuma diagramma netiek rēķināta tikai uz
slimnīcām, bet uz visiem ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem.
Gulbenē arī kvota ir gan slimnīcai, gan neirologam, gan
ginekologam,” skaidro A.Vāne.
