Austrumlatvijā izlases veidā pārbaudot bumbieres vietās, kur tām ir lielāks sala apdraudējums, atklājies, ka bumbieru šķirnes ‘Mramornaja”, ‘Mļejevskaja raņņaja’, ‘Pepi’ ir cietušas.” Pēc zaru plaucēšanas jaunajās vasās ir nobrūnējis kambija slānis, daļēji arī koksne. Tas nozīmē, ka šī ziema augļu kokiem ir bijusi barga,” informē agronoms Imants Kārkliņš.
Latvijā janvāra trešā dekāde ir bijusi visaukstākā pēdējos 87 gados. Arī aukstums bijis neierasti noturīgs.
“Labi, ka janvārī nebija atkušņu, jo tas iztraucētu augļu kokus no miera perioda. Pirmais atkusnis bija tikai 23.februārī un ilga aptuveni trīs stundas. Saulainās dienas februārī un arī martā paātrina miera perioda izbeigšanos. Tā rezultātā saules pusē nakts zemo temperatūru dēļ miza īpaši jaunajiem augļu kokiem var nosalt. Liela nozīme tam, kā šo ziemu būs pārlaiduši augļu koki, būs augļu dārza vietas izvēlei. Ir zināms, ka aukstākās gaisa masas bezvēja laikā noplūst tieši ielejās,” stāsta I.Kārkliņš.
Apdraudēti var būt arī tie koki, kuros rudenī pilnībā netika novākta izaudzētā raža, piemēram, plūmes, kas pēc gatavības ilgi turas kokā, izmantojot barības vielas, kas nepieciešamas, lai sagatavotos ziemai.
“Visbagātīgāk ražojošajām plūmēm ir iespēja visvairāk ciest lielajā salā. Februārī, plaucējot plūmju zariņu ar ieriesušiem ziedpumpuriem, visi pumpuri nesaplauka, Pārziemošanu negatīvi ietekmēja arī dažādas slimības,” stāsta agronoms.
Viņš mierina, ka kopumā īpaši lielām bažām par pilnīgu augļu koku izsalšanu šajā ziemā neesot pamata.
“Augļu koku ziemošanas gaitu ietekmēs arī laika apstākļi martā. Ja atkušņi mainīsies ar tiem sekojošām augstām gaisa temperatūrām naktīs, tad īpaši plūmēm var iet bojā ziedpumpuri. Tas var radīt problēmas arī skābajiem ķiršiem, īpaši tiem, kam netika ierobežota kauleņkoku lapbire. Atsevišķās vietās var būt problēmas ar garšīgajām, bet ar zemu ziemcietību apveltītajām bumbieru un saldo ķiršu šķirnēm,” brīdina I.Kārkliņš.
