Atceras pirms vairākiem gadiem solītos ceļu remontdarbus
Kāds autobraucējs “Dzirksteles” redakcijas pastkastē bija iemetis Gulbenes rajonā plānoto autoceļu remontdarbu karti 2002. līdz 2007.gadam.
Sola atjaunot segumu Autobraucēju satrauc tieši ceļš Gulbene – Madona, kuru bija solīts atjaunot jau 2007.gadā. “Kāpēc uz tā joprojām ir pastāvīgas bedres? Varbūt tā ir jābūt?”
“Dzirkstele” sazinājās ar akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītāju Laimoni Aumeisteru, kurš skaidro, ka ceļa posms Gulbene – Madona tika izbūvēts septiņdesmito gadu beigās, astoņdesmito gadu sākumā.
“1978.gadā tur notika būvniecības darbi. Pēc būvniecības apmēram laikā no 1978. līdz 1981.gadam to noasfaltēja. Līdz deviņdesmitajam gadam tur ir veikti atsevišķi nelieli ceļu uzturēšanas darbi, proti, virsmas apstrāde ar granīta šķembām, un vairāk nekādi nopietni seguma uzturēšanas darbi pēc 1990.gada nav veikti. Tātad pagājuši ir vairāk nekā 20 gadi,” stāsta L.Aumeisters un piebilst, ka ceļu nozares finansējums ir būtiski samazināts un pašreizējā brīdī par konkrētiem plāniem pat runāt nevarot, jo viss būs atkarīgs no iedalītā budžeta.
Skaidri zināms, ka melnā seguma periodiskas uzturēšanas darbi uz reģionālās nozīmes ceļiem, tostarp Gulbene – Madona, nākamgad nebūs.
Savukārt ceļa posmā Gulbene – Smiltene, L.Aumeisters sola, ka varētu notikt virsmas apstrāde posmā no Tirzas tilta uz Gulbenes pusi. Bet viss būs atkarīgs no tā, vai būs līdzekļi. Ceļa posmā Gulbene – Balvi nesen atjaunots tika segums 600 metru garumā, un tādēļ nākamgad šajā ceļa posmā nekādas darbības nenotiks.
Kādi darbi ieplānoti nākotnē?
“Šogad mums bija iedalīts finansējums 69 miljoni, bet 2008.gadā – 168 miljoni. Tas tik būtiski nokrita. Savukārt nākamajam gadam prognoze ir, ka tie būs 60 miljoni, tāpēc pamatā lielāki būvniecības darbi, kas notiek uz reģionālajiem ceļiem, saistās ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda projektiem.
Nākamgad Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas gaitā varētu sākties ceļa Rēzekne – Gulbene rekonstrukcija.
“Pašlaik ceļa posmā Sinole – Silakrogs, tur, kur Lejasciemā ir tilts pāri Tirzas upei, tiek izstrādāts projekts tilta periodiskai uzturēšanai. Ja būs līdzekļi, tad varētu būt, ka nākamgad tiks labots tilts Lejasciemā, jo tas ir bēdīgā stāvoklī,” stāsta L.Aumeisters.
Viņš norāda, ka ziemas uzturēšanas darbiem finansējums ir orientējoši pērnā gada līmenī.
“Mums, ceļiniekiem, ir izdevīgi, ka ziema ir stabila. Temperatūras svārstības rezultātā uz ceļiem rodas apledojums un tad biežāk ir jākaisa ceļš un tas savukārt prasa vairāk līdzekļu nekā stabila ziema,” saka L.Aumeisters.
