Pavisam tuvu bijām tam, ka ar 1.oktobri centrālapkures tarifs Gulbenē nevis palielinātos, bet samazinātos, taču diemžēl šādas priekā vēsts nebūs – “Dzirkstelei” saka pilsētas siltuma operatora SIA “Bioeninvest” pārstāvis Agris Libeks.
Uzņēmums iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jauna tarifa aprēķinu brīdī, kad Latvijā vēl nebija sācies cenu kāpums. Tobrīd likās reāli, ka jaunas siltuma tarifs Gulbenē varētu būt 52,54 eiro bez PVN par megavatstundu siltuma (55,71 eiro vietā, kas ir spēkā kopš 2010.gada 15.janvāra).
Kurināmā izmaksas ir dubultojušās
Šobrīd SIA “Bioeninvest” jaunā siltuma tarifa piedāvājums atrodas vērtēšanā. Vērtē gan regulators, gan uzņēmums pats. A.Libeks saka – būs jāņem vērā reālās izmaksas, noslēdzot šo apkures sezonu. Tāpat arī apstāklis, ka aizvadītajā ziemā pilsēta sildīta ar divreiz lētāku šķeldu, nekā iespējams nopirkt nākamajai sezonai.
Nākamziem siltums dārgāks kļūs Stāķos un Šķieneros, kur šajā apkures sezonā tarifs (apstiprināja Gulbenes novada dome) ir 59,92 eiro par megavatstundu siltuma). Siltuma operators šajos ciemos ir SIA “Gulbenes nami”. Uzņēmuma valdes loceklis Rihards Korns “Dzirkstelei” saka: “Noslēgsies apkures sezona. Apkoposim datus. Maijā mēs izsludināsim jaunu iepirkumu kurināmā (šķeldas – red.) iegādei. Mēs katru gadu izsludinām iepirkumu un tādā veidā noskaidrojam kurināmā izmaksas. Kad būs zināmi rezultāti, iesim uz domi apstiprināt jauno (nākamās apkures sezonas – red.) siltuma tarifu. Uz jūnija vai jūlija domes sēdi, visticamāk, tarifs tiks virzīts apstiprināšanai. Šobrīd indikācijas ir, ka tarifs augs sakarā ar kurināmā materiāla izmaksu palielināšanos. Pēc neoficiālām aplēsēm kurināmā izmaksas var palielināties pat divas reizes. Tarifa palielināšanās būs saistīta vēl arī ar elektrību. Arī elektrības piegādei tiek izsludināts publiskais iepirkums.”
Vai izdevīgs lokāls apkures katls?
Palaikam ieskanas, ka kāda daudzdzīvokļu māja Gulbenē vai piepilsētā vēlētos pati savu apkures katlu, lēšot, ka tā būtu lētāk. R.Korns domā citādi: “Tas ir tāpat kā ar sabiedrisko transportu – brauciens ar savu automašīnu izmaksās dārgāk nekā brauciens satiksmes autobusā. Tāpat ir ar siltumu – jo vairāk klientu ir centralizētajai siltumapgādei, jo izmaksas lētākas. Vienīgi, ja siltumtīklu garums ir 20 kilometri, tad varbūt nebūtu izdevīgi.”
Viņš teic, ka lokālo apkures katlu iecienītākajam kurināmā veidam – kokskaidu granulām – cena ir palielinājusies trīs reizes. Tāpat vēl jārēķinās, ka “ir jāstrādā ar debitoriem (parādniekiem – red.)”, kas ir nepateicīgs process. Problēmu nav vienīgi tad, ja daudzdzīvokļu mājā visi iedzīvotāji ir simtprocentīgi maksātāji. Tieši šā iemesla dēļ 18 dzīvokļu mājā Gulbenē, Raiņa ielā 44, nebija gatavi paši risināt lokālās apkures sistēmas darbību. Mājā apkures tarifs turklāt ir daudz lielāks nekā Stāķos un Šķieneros. R.Korns saka – jūnijā sasauks mājas iedzīvotāju kopsapulci un informēs par izmaksām.
Bez vienota siltuma operatora
Gulbenes novadā šobrīd viens atbildīgais uzņēmums par centralizēto ūdensapgādi un kanalizāciju – “Gulbenes nami”. Taču citāda ir situācija centralizētajā siltumapgādē. Lizumā tāpat kā Gulbenē, Stāķos un Šķieneros siltuma ražotājs ir uzņēmums. Lizumā tā ir SIA “Eko NRG” piederošā koģenerācijas stacija. Novada pārējā lauku teritorijā centralizēto siltumu nodrošina pagastu pārvaldes. Lizumā arī ir viszemākais siltuma tarifs – mazāk par 50 eiro par megavatstundu siltuma. Citur novadā tarifs ir tuvu 60 eiro par megavatstundu siltuma vai pat lielāks. Piemēram, Beļavas pagastā – 69,18 eiro. Šā pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš “Dzirkstelei” saka – novada pašvaldībā par šo tēmu bijusi sapulce. Likts viennozīmīgi saprast – jāmaksā turpmāk būs vairāk. Cik īsti, to “dzīve rādīs”, sacīja A.Rakstiņš.
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” saka – nākamās ziemas siltuma tarifus pagastos noteiks jauns elektrības, kā arī kokskaidu granulu piegādes iepirkums. “Kad tas viss būs zināms, varēsim kopā ar pašvaldības ekonomistiem salikt kopā reālās siltuma izmaksas,” skaidroja A.Caunītis. Jau šajā apkures sezonā granulu piegādātājs vairs nespēja pildīt saistības pilnā apjomā par sākotnējo līgumcenu, tāpēc sezonas beigās kurināmā pietrūka. Pašvaldība bija spiesta piepirkt klāt kokskaidas jau par citu cenu.
Vai tiek plānots novadā veidot vienotu siltumapgādes saimniecību līdzīgi kā tas ir noticis ar ūdensapgādes saimniecību? A.Caunītis saka – pagaidām nē. Novadā esot arī vairākas atsevišķas ēkas, kur pašvaldība nodrošina lokālās apkures sistēmas darbību. Šajā situācijā esot jāizsver, kādi būtu ieguvumi, ja, piemēram, SIA “Gulbenes nami” organizētu centralizēto siltumapgādi visā novadā.
– Diāna Odumiņa
