“Pateikts, ka kultūras namam ziemā apkures nebūs. Kas tad notiks ar parketu, ar visu?” “Dzirkstelei” sūkstās druvēniete Liesma Zirne.
Pašvaldība diezin vai var ignorēt faktu, ka Druvienas kultūras nams kopš 2020. gada 5. decembra ir atzīts par reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli – liecina Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes interneta vietnē lasāmā informācija. Druvienas kultūras nama ēka ir celta 1982. gadā pēc vietējās arhitektes Dailas Putniņas projekta un pārstāv tipisku padomju laika arhitektūru, tomēr tai ir īpaša estētika un arī vēsture. Šo kultūras namu ir cēluši paši druvēnieši.
Vaina – siltumtrasē lieli zudumi
Šādu drūmu ziņu iedzīvotāji saklausījuši pagastu apvienību pārvaldē. Esot zināms, ka Druvienas pilī būšot remonts. Izmaiņas gaidāmas centra centrālapkures sistēmā. “Pamatojums – no vecās kurinātavas siltumtrasē ir ļoti lieli siltuma zudumi. Es jau smejos, ka tur, uz trases, pat ziemā gurķus var audzēt! Sola – pārtaisīs apkuri,” stāsta L.Zirne. Un tomēr viņa uzstāj, ka kultūras nama zāle ir plaša, nesalīdzināmi plašāka nekā pilī. Druvēnieši vēlas izmantot savu kultūras namu, lai pulcētos kopā pasākumos, akcentē L.Zirne.
“Vai tad no gaišās nākotnes mēs atgriežamies atpakaļ sūnu ciemā?” sarunā iesaistās un laikrakstam vaicāja druvēniete Lita Zalpētere. Abas stāsta, ka aizvadītajā ziemā pagasta kultūras namam bijusi nodrošināta centrālapkure, kaut gan ne tāda, kā vēlētos.
Druvienas, Lizuma, Rankas un Tirzas pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Irēna Jansone “Dzirkstelei” apstiprina: “Aizvadītajā ziemā Druvienas kultūras namam bija pieslēgta centralizētā apkure. Šobrīd mēs vēl domājam. Varbūt viss risināsies. Paredzams, ka katrai ēkai būs atsevišķa siltumapgāde. Bet par kultūras namu jautājums ir iestrēdzis. Domājam. Viss atkarīgs no novada finansiālajām iespējām. Saglabāt apkuri kultūras namam gribētu. Ļoti. Kā sanāks, redzēsim.”
Situācija, kura jau ir piedzīvota
Šī nav pirmā reize, kad Druvienas kultūras nams ne tikai saņēmis draudus par atslēgšanu no apkures, bet pat reāli nav bijis apsildīts. “Dzirkstele” ir rakstījusi, ka 2019./2020. gada ziemā apkure kultūras namam bija atslēgta. Toreiz arī druvēnietis Tālis Zvejnieks laikrakstam stāstīja, ka Druvienā ir notikušas izmaiņas centrālapkures sistēmā. Vecā malkas apkures katla nomaiņa (demontēts un nodots SIA “Gulbenes Energo Serviss” bezatlīdzības lietošanā) pret automātisko kokskaidu granulu apkures katlu un četru kurinātāju atlaišana no darba neesot devusi cerēto rezultātu. Pirms katlu nomaiņas apkure bijusi laba, bijis nevis silti, bet karsti. Līdz ar katla nomaiņu vairs tā nav, teica T.Zvejnieks. Viņš arī uzsvēra – Druvienā uzstādītais automātiskais apkures katls nav jauns. Tas esot 2013.gada ražojuma. Iepriekš ticis lietots Stāķu apsildīšanai.
Pašvaldība tolaik arī apsvēra iespēju kultūras nama funkcijas pārcelt uz Druvienas pili vai sporta zāli. Bijusi runa pat to, ka kultūras nams ir nojaucams. Taču ne visi novada deputāti ar tādu risinājumu bija mierā.
Pirms pieciem gadiem druvēnieši vāca parakstus, lai nosargātu savu kultūras namu. Ar iesniegumu viņi vērsās gan pašvaldībā, gan Nacionālajā kultūras pārvaldē. Argumenti bija – Druvienas kultūras nama foajē zālē atrodas mākslinieku Brigitas un Ralfa Jansonu veidotais sienu gleznojums, kura centrā ir novadnieki Jānis Poruks, brāļi Egles, brāļi Straumes, kā arī dažādas darba un sadzīves ainas. Tradīciju zālē sienas rotā mākslinieces Helgas Melbārdes-Krisbergas veidotais panno “Druvienas dziesma”. Kultūras namā ir arī Jēkaba un Miķeļa Hofertu metāla mežģīņu kalums.
