Jauno gadu 87 gadus
vecā, vēsturiskā Gulbenes dzelzceļa stacijas ēka, visticamāk,
sagaidīs ar jaunu skārda jumtu, jo vecais vietām tecēja,
“Dzirksteli” informē stacijas priekšnieks Juris Aņisimovs. Lai
cerētie termiņi tiktu ievēroti, celtnieki no Rīgas strādājot
bez brīvdienām un darbs uz priekšu virzoties strauji.
“Jumts tiks sakārtots
autentisks, jo Gulbenes dzelzceļa stacija ir valsts nozīmes
arhitektūras piemineklis,” “Dzirkstelei” uzsver akciju
sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” Nekustamo īpašumu
direkcijas direktora vietnieks Ģirts Legzdiņš.
Lai saglabātu ēku, ir
jāsāk ar jumta nomaiņu, uzskata J.Aņisimovs. Viņš piebilst, ka
iespēju robežās ēkai būtu vajadzīgs arī kosmētiskais remonts.
Stacijas ēka pašlaik
iedzīvotāju drošības dēļ ir norobežota.
Šī ēka ir viena no
lielākajām un greznākajām staciju ēkām Latvijā. Ēka celta
klasicisma stilā pēc pazīstamā arhitekta, profesora Pētera
Federa (1868-1936) projekta. Tās celtniecība pabeigta 1926.gadā.
Ēka sagrauta 1944.gadā uzlidojumu laikā. Gandrīz pilnībā
nopostīto pasažieru ēku faktiski uzbūvēja no jauna vācu
karagūstekņi. Atjaunošanas darbs tika paveikts labā kvalitātē,
un ēka arhitektoniski un plānojuma ziņā būtiski neatšķiras no
oriģināla.
Agrāk Gulbene bija
nozīmīga mezgla stacija, bet mūsdienās, pēc līniju
Ieriķi-Gulbene un Gulbene-Pitalova
slēgšanas, tās nozīme ir lokāla. Gulbenē pastāv mazintensīva
kravas satiksme, bet regulāra pasažieru satiksme uz Rīgu
pārtraukta kopš 2011.gada 1.februāra, tomēr atsevišķos
gadījumos (dažās svētku dienās un, lai piegādātu pasažierus
Gulbenes-Alūksnes šaursliežu vilcienam) dīzeļvilciens kursē no
Rīgas līdz Gulbenei. Toties ir saglabāti regulārie pasažieru
pārvadājumi Gulbenes-Alūksnes bānītī divas reizes dienā. Pirms
110 gadiem – 1903.gada 15.augustā tika atklāta kustība 210
kilometrus garajā Pļaviņu-Gulbenes-Alūksnes-Valkas šaursliežu
dzelzceļā. Kopš 1973.gada, kad slēdza Apes-Alūksnes posmu,
šaursliežu dzelzceļš ir saglabājies un tiek izmantots vairs
tikai 33 kilometrus garā posmā Gulbene-Alūksne.
