Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā ir piedalījušies tikai 443
000 cilvēki jeb 30,1% balsstiesīgo vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu
komisijas (CVK) apkopotā informācija.
No balsošanas apgabaliem EP vēlēšanās vislielākā aktivitāte bijusi
Rīgā, kur nobalsojuši 146 430 jeb 35,38% vēlētāju, bet vispasīvākie ir
bijuši vēlētāji Latgalē – tur pie vēlēšanu urnām devušies vien 53 367
jeb 23,46% balsstiesīgo.
Otra zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē, kur vēlēt aizgājuši 60 520 jeb
26,68% balsstiesīgo. Kurzemē EP vēlēšanās piedalījušies 55 352 jeb
27,7% balsstiesīgo, bet Vidzemē – 127 784 jeb 31,72% vēlētāju.
Aizvadītājās EP vēlēšanās bijusi visu laiku zemākā aktivitāte
Latvijas dažādo vēlēšanu pieredzē atjaunotās valsts laikā. Sestdien EP
vēlēšanās Latvijā piedalījās tikai 30,1% balstiesīgo vēlētāju. Tas ir
ievērojami mazāk nekā 2009.gadā notikušajās EP vēlēšanās, kurās
piedalījās 53,69% vēlētāju, un 2004.gadā, kad EP vēlēšanas Latvijā
norisinājās pirmoreiz un tajās kopumā piedalījās 41,34% vēlētāju.
Viskūtrāk apmeklētās Saeimas vēlēšanas notika 2011.gadā, kad
parlamentu ievēlēt aizgāja 59,45% vēlētāju, bet zemākā vēlētāju
aktivitāte pašvaldību vēlēšanās bija pērn, kad tajās piedalījās vien
45,99% vēlētāju.
Sociologs Aigars Freimanis aģentūrai LETA dienas gaitā pieļāva, ka
zemā aktivitāte EP vēlēšanās varētu būt skaidrojama ar to, ka pilsoņiem
grūti rast motīvu vēlēšanas apmeklēt, turklāt saulainais laiks un tveice
šo procesu nesekmēja.
Lai palielinātu pilsoņu līdzdalību vēlēšanās, iespējams, būtu
jāievieš atbildība, piemēram, naudas sodi, pieļāva Freimanis. Viņš
norādīja, ka šāda prakse jau pastāv dažās valstīs: “Beļģijā un Grieķijā,
kur par vēlēšanu ignorēšanu var piespriest naudas sodu, vēlēšanu
aktivitāte ir manāmi augstāka.”
Tomēr viņš norādīja, ka vēlētāju motivāciju jāveicina pašiem
politiķiem: “Viņiem jārunā ar tautu, jāpārliecina, ka viņu darbs būs
nozīmīgs. Tas ir politiķa talanta jautājums,” teica Freimanis.
Savukārt CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars pieļāva, ka vēlētāju
aktivitāte ir zema, jo viņa nejūt saiti ar EP, tajā lemjamajiem
jautājumiem un cilvēkiem, kas EP pārstāv Latviju. Vēlētājiem EP kļūs
saprotams un atpazīstams tad, kad EP politiskajai elitei būs svarīgs arī
ikdienā, nevis tikai pirmsvēlēšanu periodā, aģentūrai LETA iepriekš
sacīja Cimdars.
“Tad jau laikā starp vēlēšanām vēlētājiem būs skaidrs, par ko
balsot,” sacīja Cimdars, piebilstot, ka pagaidām EP politiķu darbā un
komunikācijā ar sabiedrību vērojams fragmentārisms un atsevišķu politiķu
centieni, kas noslīgst pārējās ikdienas aktivitātēs.
Pēc Cimdara domām, būtu svarīgi nevis ar “kaut kādiem trikiem”
panākt, lai cilvēki piedalās piedalīšanās pēc, bet gan politiķiem, kas
kandidēs nākamreiz, ir jāsāk domāt par to, lai EP pieņemtie lēmumi kļūtu
par ikdienas dzīves sastāvdaļu un cilvēki šos lēmumus justu. Citādi, ja
piedalīšanās būs piedalīšanās pēc, cilvēks nebūs apmierināts ne ar
kopējo rezultātu, ne ar to, ko pats ir ievēlējis, sacīja CVK
priekšsēdētājs.
Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece politoloģe Iveta
Kažoka vēlētāju aktivitāti zem 30% jau ir nodēvējusi par katastrofu. “Ja
izrādīsies, ka nobalsojuši zem 30%, tad tas būs katastrofāli un
vajadzēs meklēt īpašu skaidrojumu,” dienas gaitā aģentūrai LETA sacīja
Kažoka.
