Lai arī pacientu plūsma Gulbenes steidzamās medicīniskās palīdzības punktā visu gadu saglabājas salīdzinoši vienmērīga, tomēr vasarā ir vērojamas noteiktas sezonālas tendences – dažādas traumas, pacienti vēršas pēc palīdzības arī ar pārkaršanas simptomiem, kā arī ar lūgumu izņemt piesūkušās ērces.
Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Sigita Drubiņa “Dzirkstelei” stāsta, ka kopumā gan Gulbenē, gan Balvos diennaktī pēc palīdzības vēršas vidēji aptuveni 20 līdz 30 cilvēki.
“Pacientu plūsma ļoti nemainās. Nav tā, ka vasarā mierīgāk vai ziemā – vairāk. Vasarai vairāk raksturīgas traumas. Piemēram, bērniem ir dažādas aktivitātes, batuti. Notiek dārza darbi, vēršas pēc palīdzības ar muguras sāpēm. Ērču izņemšana gan ir aktuāla. Cilvēki paši tās nevēlas noņemt un dodas pēc palīdzības pie mediķiem uzņemšanas nodaļās,” stāsta S.Drubiņa.
Viņa vērš uzmanību uz to, ka piesūkusies ērce jānoņem, cik vien ātri iespējams, un tas jādara uzmanīgi. Ērces izvilkšanai var izmantot, piemēram, diegu. Ap ērces snuķīti apsien diegu un, velkot aiz diega galiem, izņem ērci. Pēc ērces izņemšanas piesūkšanās vietu dezinficē un rokas nomazgā ar ūdeni un ziepēm.
“Cilvēkus satrauc tas, ka viņi paši var noraut ērcei galvu, bet mediķiem reizēm arī tā var gadīties. Ja ērces galva paliek ādā, nevajag censties to izvilkt, tā pati pēc laika iznāks ārā. Pāris dienas jāpavēro, un organisms pats tiek galā ar šo situāciju, izstumj ērces galvu ārā,” skaidro S.Drubiņa.
No tiem, kas vērsušies pēc palīdzības pie mediķiem noņemt ērci, samērā liela daļa nav vakcinējušies pret ērču encefalītu. Galvenā ārste stāsta, ka vakcinēties pret to var arī vasarā.
“Tas ir vecs mīts, ka pret ērču encefalītu var vakcinēties tikai ziemā. Tas, protams, ar domu, ka līdz ērču sezonai ir izstrādājušās antivielas. Bet nav tagad speciāli jāgaida ziema. Ja cilvēks izdomā, viņš var vakcinēties, un jebkura vakcīna pasargā. Vakcīna pasargā no nāves un smagām komplikācijām. No saslimšanas neviena vakcīna, izņemto trakumsērgas, nepasargā. Ērču encefalīts skar nervu sistēmu, un var palikt smagas sekas uz visu mūžu. Ar Laimas slimību ir citādāk. Neviens tai vakcīnu netaisās ražot un ārstēšanā jālieto antibiotikas,” stāsta S.Drubiņa.
Šobrīd sastopami arī vēdera vīrusi. Jābūt īpaši uzmanīgiem ar augļiem, ogām, kā arī kūkām un putukrējumu, jo karstā laikā šie produkti ātrāk bojājas. Dažiem konstatēta arī angīna. Ir arī pārkaršanas gadījumi, īpaši senioriem, kuri reizēm pārvērtē savas spējas un dodas darboties dārzā karstākajās diennakts stundās. S.Drubiņa uzsver, ka svarīgi ir nepārvērtēt savus spēkus un parūpēties par veselību.
