Vai pašvaldības gādātā bērnu peldēšanas apmācība ir efektīva? Par to deputāti diskutēja, 23.martā tiekoties izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē. Pārdomu iemesls bija grozījumi, kas izdarāmi Gulbenes novada vidusskolas nolikumā. 31.marta novada domes sēdē šie grozījumi tika apstiprināti. Būtība tur, ka sakarā ar Covid-19 pandēmijas atslābumu vidusskola atkal iekļauj Balvu peldbaseinu kā vienu no savas izglītības programmas īstenošanas vietām. Skolēni jau atsākuši peldbaseina apmeklējumus no pagājušā mēneša.
Deputāte Lāsma Gabdulļina (LA) pirmā ievaicājās, vai Balvu baseina apmeklēšanas laikā bērniem tiek nodrošināti peldēšanas instruktori. Viņa paskaidroja, ka pirms gada pati ir braukusi līdzi skolēniem un novērojusi viņu peldētprasmi – tā bijusi ļoti slikta. Tas bijis pārsteidzoši, ņemot vērā, ka šie bērni uz pašvaldības nodrošinātajām peldēšanas nodarbībām braukuši jau vairākus gadus.
Pašvaldības Izglītības pārvaldes vadīja Dace Kablukova teica – nodarbības peldēšanā “īsteno skolotāji, kas ir izgājuši īpašu apmācību”. Pēc viņas domām, ir saprotami, ka visi bērni peldētprasmē nevar sasniegt vienādu rezultātu. D.Kablukova akcentēja – nodarbības peldēšanā bērniem notiek ar saturu un tas viss esot atrunāts.
L.Gabdulļina nebija mierā un teica – vajadzētu tomēr algot speciālistu, jo sporta skolotājiem katram ir specializācija kādā savā sporta veidā un tā var nebūt peldēšana. Turklāt, kā norādīja deputāte, slikta peldētprasme, kā novērojusi viņa, nav tikai dažiem skolēniem, bet tā diemžēl ir masveida parādība.
Deputāts Daumants Dreiškens (ZZS) ieminējās, ka svarīga ir ne tikai “tīri sportiska mācīšana”, bet arī prasmju iegūšana iespējamā reālā situācijā, kad notiek negadījums uz ūdens. Piemēram, kad cilvēks ar visām drēbēm ir nonācis ūdenī, viņam jāzina, kā palikt dzīvam.
Deputāts Anatolijs Savickis (NA), kurš vada izglītības, kultūras un sporta komiteju, piekrita kolēģei un uzsvēra – bērni ir atšķirīgi, katram vajadzīga individuāla pieeja.
A.Savickis arī norādīja – Gulbenes novada bērnu peldēšanas nodarbības Balvu baseinā notiek pašvaldības projektā “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Gulbenes novadā”.
Šā projekta vadītāja Monika Prokofjeva teica – projekts paredz maksāšanu tieši par peldbaseinu. Bērniem uz nodarbībām līdzi brauc audzinātāji un sporta skolotājs. Atsevišķi peldētapmācības treneris nav šajā projektā piesaistīts. “Ja gribas kvalitatīvākas nodarbības un treneri, tas noteikti ir iespējams. Mēs savulaik ar izglītības iestādēm par šo runājām,” viņa teica. Līdz šim par to vienošanās nebija. M.Prokofjeva savulaik piedāvājusi samazināt to skolēnu loku, kuriem organizējamas peldēšanas nodarbības, paredzot tās tikai 1. līdz 3.klašu skolēniem, bet piesaistot kvalificētu treneri.
Pašvaldības Grāmatvedības nodaļas vadītāja Aija Kļaviņa sacīja – trenera piesaiste saistīta ar finansēm un tādā gadījumā par to bija jādomā jau tad, kad tika saplānots pašvaldības šāgada budžets.
Deputāts Atis Jencītis (LRA) uzdeva jautājumu, cik bieži Gulbenes novada vidusskolas un citu novada skolu bērniem ir nodarbības Balvu baseinā. Atbilde bija – reizi mēnesī. Pēc A.Jencīša domām, to nevar nosaukt par regulāru peldbaseina apmeklēšanu un rezultātā nevar no bērniem “prasīt pareizu peldēšanu”, iespējams tikai “bērnus pieradināt pie ūdens”. Viņa priekšlikums – nepieļaut, ka bērni baseinā tikai “plunčājas”. Tomēr, pēc A.Jencīša domām, novada sporta skolotāji spēj bērniem iedot pamatus peldēšanā.
– Diāna Odumiņa
Uzziņai!
* Projekts “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Gulbenes novadā” sākas 2017.gadā un turpināsies līdz 2023.gada 31.augustam.
* Sadarbības partneri: Gulbenes novada sociālais dienests; Gulbenes novada invalīdu biedrība Gulbenes novada pensionāru biedrība „Atspulgs 5”.
* Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 443 058,50 eiro (tajā skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 376 599,72 eiro un valsts budžeta finansējums – 66 458,78 eiro).
Avots: Gulbenes novada pašvaldība
