Turpmāko septiņu gadu laikā Latvijā iecerēts realizēt vēl vienu administratīvi teritoriālo reformu. Šoreiz esošo 110 novadu un deviņu lielo pilsētu vietā plānots izveidot tikai 30 ekonomiski patstāvīgas pašvaldības. Par katru pievienoto pašvaldību tiktu piedāvāta 100 000 latu valsts dotācija. Tāda ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža jaunākā ideja.
Savukārt apvienošanās nebūs nepieciešama Gulbenes novadā, kas jau iepriekš ir izveidojis vienu pašvaldību, apvienojot mazākās pašvaldības. Tāda pati situācija ir ar Smiltenes novadu un Ventspils novadu.
“Es par šo ministrijas plānu uzzināju no medijiem, ministrijas izstrādāto karti neesmu redzējusi, vien dzirdējusi, ka plānotas apmēram 30 pašvaldības uz 2020. gadu. Ceru, ka mūs vēl viena reforma neskars. Par citām pašvaldībām atturēšos komentēt,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa.
“Ministra aktivitātes neatbalstu, rodas iespaids, ka mistra kungs īsti nezina, ko darīt, tāpēc aizraujas ar reformām,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada domes priekšsēdētājas vietnieks Dainis Švika. Viņaprāt, vēl nav pagājis pietiekami ilgs laiks – nepilni četri gadi – , kopš ir realizēta iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma. “Būtu jāizvērtē, kāda ir bijusi jau realizētā reforma, kuros gadījumos tā ir bijusi veiksmīga, kuros ne,” uzskata D.Švika.
E.Sprūdža vadītajā ministrijā jau topot grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai dotu iespēju pašvaldībām labprātīgi apvienoties, ko likums tagad neparedz. E.Sprūdžs pagaidām domā, ka novadu sadalīšanas iespēja likumprojektā nebūs paredzēta. Ministrs arī pieļauj, ka ne visiem viņa koncepcija šķitīs pieņemama un sabiedrībā notiks diskusija.
Pēc ministra domām, kuras viņš ir publiskojis, šobrīd Latvijas karte atgādina salāpītu lupatu deķi. Smieklīgas ir mazās pašvaldības, kuru ciemos nav pat 2000 iedzīvotāju. E.Sprūdžs uzskata, ka šobrīd pašvaldības attīstības iespēju ziņā ir ļoti atšķirīgas.
Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu novadu izveidi, apvienojoties pašvaldībā, līdz 2009.gadam, finansiāli stimulēja valsts – 200 000 latus piešķīra par katru jaunveidotajā novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu).
Gulbenes novads tika veiksmīgi izveidots 2009.gadā, apvienojoties Gulbenes visām rajona pašvaldībām – pilsētai un 13 pagastiem. Novada teritorijas kopplatība ir 187 608 hektāri. Novadā ir 24,6 tūkstoši iedzīvotāju. Taču gan novada izveides sākumā, gan vēlāk bija jaušam dažu nomaļāko vai lielāko un ekonomiski spēcīgāko pagastu – Lejasciema, Rankas Lizuma, Druvienas – vēlme iegūt patstāvību, veidot pašiem savus novadus vai arī apvienoties ar citām pašvaldībām, kuras neietilpst pašreizējā Gulbenes novadā.
Vai būs un kāds būs valsts budžeta finansējums E.Sprūdža iecerētajai jaunajai reformai, samazinot novadu skaitu valstī, pagaidām nav zināms.
Nenoliedzami arī 2009.gadā realizētā administratīvi teritoriālā reforma sākotnēji neparedzēja, ka valstī izveidosies tik liels novadu skaits, kāds ir tagad.
