Šajās dienās, kad dienā saule kausē ledu, bet sals naktī to atkal piesaldē, uz ceļiem, ielām un ietvēm slīd kā vēl nekad šajā ziemā. Sevišķi neiecietīgi tāpēc ir gulbenieši, lauciniekiem šajā ziņā ir mazāk pretenziju. Uz “Dzirksteles” redakciju ir zvanījuši vairāki pilsētnieki, lai izteiktu pārmetumus pilsētas pārvaldei par bezdarbību.
“Visa pilsēta ir viens vienīgs ledus lauks!” uzskata gulbeniete Gaida Limmane. Viņa ir neizpratnē, vai tiešām iedzīvotājiem, izejot no mājas, līdzi ir jāstiepj smilts maiss vai sāls paka, lai pakaisītu nepārejamās vietās un izvairītos no krišanas un locekļu laušanas.
A.Caunītis atzīst, ka šoziem Gulbenē neviens nav sodīts par to, ka pietiekami labi nekopj ietves vai piebraucamos ceļus. Ir izteikti vienīgi brīdinājumi. Viņš uzskata, ka nevar cilvēkus piespiest paveikt pašsaprotamo, tāpat kā nevienam nevar ar varu likt no rītiem tīrīt zobus. Taču rezultātā cietēji ir gulbenieši paši. Tas attiecas gan uz ietvju stāvokli, daudzdzīvokļu māju piebraucamajiem ceļiem, kā arī uz ceļiem un laukumiem pie tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietām un iestādēm.
A.Caunītis atzīst, ka slidens ir ceļš slimnīcas teritorijā. Neviens šoziem Gulbenē nav sodīts lāsteku deļ, kuras garāmgējējiem var uzkrist uz galvas. Viss tiekot risināts sarunu ceļā ar ēku īpašniekiem.
Kas visefektīvāk var palīdzēt novērst ietvju slidenumu – smilts, sāls vai pelni?
“Plika smilts uz ledus neko nedod. Ja nu vienīgi saulē vienlaikus kausē, tad vēl. Arī sāls neko nelīdz, kad ārā ir liels aukstums, kā pašlaik. Pelni ir efektīvi, taču tos ir aizliegts izmantot,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes Labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes vadītāja vietnieks Jānis Lūkins “Dzirkstelei” saka, ka pelni ir koksnes atkritumus, tāpēc tos nekādā gadījumā nav jāizmanto kaisīšanai uz ietvēm. Arī sāls viens pats nav izmantojams. Pieļaujama vienīgi smilts un neliela sāls maisījuma pielietošana cīņai ar slidenumu.
