Draudzīgā aicinājuma fonds publiskojis jaunākos Latvijas skolu reitinga datus, kas iegūti, izvērtējot skolu audzēkņu uzrādītos rezultātus centralizētajos eksāmenos.
Lauku skola spēj un var Pirmo 25 skolu sarakstā, kur eksāmenos latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā, dabas zinībās un vēsturē uzrādīti labākie rezultāti, ģimnāziju grupā 17.vietā ir Gulbenes novada valsts ģimnāzija.
Savukārt lauku vidusskolu grupā 6.vietā ir iekļuvusi Gulbīša vidusskola. Gulbīša vidusskolas direktore Sarmīte Puriņa stāsta, ka skolas pārstāvji vienīgie no Gulbenes novada bija uzaicināti uz balvu pasniegšanas pasākumu Rīgā.
“Lauku skolas spēj un var sagatavot zinošus skolēnus,” uzsver S.Puriņa. Viņa piebilst, ka arī latviešu nacionālās apvienības Kanādā rīkotajā literatūras eseju konkursā “Piemini Abreni” Gulbīša vidusskolas nu jau absolvente Kristiāna Blūma saņēma pateicību un naudas balvu.
Reitingos ir savs patiesības grauds, bet…
Gulbenes novada valsts ģimnāzijas direktorei Lidijai Ķeķerei par šo reitingu ir dalītas jūtas.
“Reitingā var ielikt tikai taustāmu rezultātu, piemēram, olimpiāžu vai eksāmenu rezultātus. Tas, ka mums ir 17.vieta, protams, ir gandarījums. Piemēram, pērn tikai starp valsts ģimnāzijām mēs bijām septītie, šogad esam četrpadsmitie. Rezultāts ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem – bērniem, viņu motivācijas, skolotājiem, kas ar viņiem ir strādājuši un sagatavojuši eksāmeniem, kā arī ģimenes nostājas pret mācību procesu. Te ir tik daudz jautājumu, kurus reitingā nekad nevar ielikt,” uzsver ģimnāzijas direktore un piebilst, ka viņi reitingu rezultātus piefiksē, jo tie dod informāciju pārdomām un darbam.
“Mūsu skola vairāk ir vērsta uz zināšanām, nevis skaistām atzīmēm. Bet labākām atzīmēm ne vienmēr ir labākais zināšanu segums. Labi, ka reitingi ir, bet no tiem taisīt lielus secinājumus un spriedumus nevajadzētu. Reitingus izliek, un neviens jau nezina, ka kaut kādā skolā, kura ir reitinga apakšā, iespējams, ir bijušas sakritības – skolotāji ir tajā gadā slimojuši un bērni nav bijuši tik spēcīgi vai motivēti. Cilvēks, kas to nezina, paskatās, ka skola ir pēdējā, un secina – uz to skolu savu bērnu nelaidīšu. Ir, protams, šajos reitingos arī patiesības graudi,” saka ģimnāzijas direktore.
Ģimnāzijas direktores vietniece izglītības jomā Maija Skopāne norāda, ja paskatās uz ģimnāzijas vietām dažādos reitingos, skola ir droša, ka 12.klases beidzēji ir labi sagatavoti studijām.
Tas nav punkts uz “i”
Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls uzskata, ka tas ir labs sasniegums skolām, bet tajā pašā laikā uzsver, ka tas nav punkts uz “i”, lai pateiktu, ka skola ir vai nav spēcīga.
“Katram reitingam ir savi kritēriji, pēc kuriem nosaka labākos. Valsts līmenī oficiāli reitingi netiek veidoti, šī ir privāta iniciatīva, kas ir laba tradīcija un atbalstāma aktivitāte, jo vismaz ir kaut kādi atskaites punkti, bet droši vien nevajadzētu šos rezultātus absolutizēt. Jāsaka godīgi, ka šie reitingi nevērtē situāciju kopumā, šeit tiek vērtēti atsevišķi rādītāji – šajā gadījumā centralizēto pārbaudījumu rezultāti. Un te jau ir dažādi viedokļi, piemēram, ir viedoklis, ka mazā lauku skolā ir vieglāk sagatavot ar labākiem rezultātiem, bet es domāju, ka ne vienmēr skolēnu skaits klasē izšķir rezultātu. Šie reitingi ir jāvērtē un jāskata, bet ir jāņem vērā, ka skolās mācību process ir daudz komplicētāks,” saka A.Šķēls.
Viņš norāda, ka Gulbīša vidusskola palaikam uzrāda labus rezultātus un uzsver, ka daudz izšķir pedagogi, kas tur strādā, sevišķi matemātikas pasniedzēji, kā arī skolā mācās spēcīgi bērni.
“Ja vērtējam pagājušo mācību gadu, tad kopumā novada vidusskolām līmenis nav krities, tas pat ir audzis, īpaši angļu valodā. Skatoties svešvalodu rezultātus valsts līmenī mūsu novads ir virs vidējā. “Sasniegumi nedaudz ir kritušies latviešu valodā un vēsturē, bet ne dramatiski. Vienkārši mums skolās un metodiskajās apvienības kopā ir jāpaanalizē, lai saprastu iemeslus, kāpēc tas tā ir noticis,” saka A.Šķēls.
