Valsts vides dienesta
ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Aina Stašāne informē, ka BIOR Valsts vides dienestu (VVD) informējis, ka paņemtajos paraugos
nav konstatēta ne toksisko metālu klātbūtne, ne arī pesticīdu klātbūtne, kas
varētu būt iespējamais zivju bojāejas iemesls Ičas upē. Tāpēc nolemts paplašināt
izpētes laukumu un piesaistīt Latvijas Hidroekolģijas institūtu plašākai
ekosistēmas analīzei.
„Tā
kā bojāgājušo zivju paraugos nav izdevies atrast vielas, kas varētu būt
izraisījušas zivju masveida bojāeju, varam pieņemt, ka zivju bojāeju
izraisījusi viela, kas neuzkrājas zivīs. Tāpēc nolemts piesaistīt Latvijas
Hidroekolģijas institūta laboratoriju, lai noskaidrotu iespējamu paliekošu
piesārņojumu zivju bojāejas vietā un upes krastā, kā arī tā ietekmi,” atzīmē A.Stašāne.
Vienlaikus vides
inspektori turpina konsultācijas un iedzīvotāju aptaujāšanu, lai iegūtu papildu
informāciju, kā arī turpina aprēķināt videi nodarīto kaitējumu, par kuru jau uzsākts
kriminālprocess.
Neskatoties uz to, ka nav
konstatēti atkārtoti masveida zivju bojāejas gadījumi, Vides dienesta darbinieki aicina iedzīvotājus
ievērot piesardzību un nelietot uzturā Ičas upē nozvejotās zivis, kā arī
neizmantot mājsaimniecības vajadzībām šīs ūdenstilpnes ūdeni, līdz netiks
noskaidrots piesārņojuma cēlonis un viela, kas izraisījusi zivju bojāeju.
Papildinājums. Nacionālo ziņu aģentūra “Leta” informē, ka zivju masveida bojāeju Ičas upē, visticamāk, ir izraisījusi kāda viela, kas ļoti
ātri bioloģiski noārdās vai neuzkrājas zivs organismā, aģentūru LETA informēja
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR”
direktora vietniece Olga Valciņa. Ekspertiem šo vielu atklāt tā arī nav
izdevies.
Lai atklātu šo bioloģisko vielu, bijis svarīgi, lai eksperti no laboratorijas
tiktu iesaistīti savlaicīgi, kas nav ticis darīts, uzsvēra Valciņa. Institūta
savlaicīga neiesaistīšana apgrūtinājusi zivju bojāejas cēloņu noskaidrošanu.
“BIOR” laboratorijā veiktās analīzes liecina, ka upē piesārņojuma ieplūšana
vairs neturpinās un zivju populācija nav apdraudēta. Pirmās analīžu sērijas
mērķis bija noskaidrot, vai zivis nav gājušas bojā slimības vai elektrotraumas
dēļ. Ekspertīzē šīs versijas neapstiprinājās. Paralēli veiktās patoloģiskās
analīzes norādīja uz kairinošo vai toksisko vielu ietekmi uz zivju organismu.
Eksperti analīzēs pārbaudījuši 201 iespējamā pesticīda klātbūtni zivs organismā,
taču neviens no tiem beigtajās zivīs netika atrasts. Augstākas analīžu
kvalitātes nodrošināšanai tika pielietota īpaši komplicēta pārbaudes metode –
gāzu-hromatogrāfija masspektrometrija, ar kuru ir veikta bīstamo vielu
identifikācija zivju aknās. Tomēr arī tur analīzes neuzrādīja kaitīgo vielu
klātbūtni. Ar induktīvi saistītas plazmas-masspektrometrijas metodi konstatēts,
ka toksisko elementu saturs zivīs nepārsniedz pieļaujamo daudzumu.
Notikuma vietā paņemto ūdens paraugu analīzes uzrādījušas nelielu virsmaktīvo
vielu klātbūtni, taču šīs vielas ļoti ātri noārdās un parasti arī neuzkrājas
dzīvos organismos. Tas ļauj secināt, ka virsmaktīvo vielu kaitīgā ietekme bijusi
ļoti īslaicīga, šobrīd ūdens piesārņojuma faktiski nav un zivis nav apdraudētas,
uzsver “BIOR”.
Valciņa kritizēja atbildīgo dienestu rīcību, “BIOR” ekspertiem nosūtot jau
beigtas zivis vairākas dienas pēc tam, kad šīs zivis reāli gājušas bojā. Tas
nopietni apgrūtinājis analīžu veikšanu un saindēšanas iemeslu noskaidrošanu.
