Lai svētki eglīte būtu mājās ikvienam, arī šogad katrs iedzīvotājs valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” apsaimniekotajos mežos personiskām vajadzībām drīkst nocirst vienu eglīti. Biezās sniega segas dēļ zaļās skaistules nolūkošana mežos šogad ir apgrūtināta.
“Šoziem egles nolūkošana un izvešana no meža prasīja daudz pūļu. Nācās brist pa sniegu, kas sniedzās pāri ceļgaliem. Arī egļu zarus klāja sniegs. Tā smagums zarus bija noliecis līdz pat zemei, tāpēc bija gandrīz neiespējami pateikt, kāda izskatās izraudzītā egle. Jau pērn, kad braucām raudzīt egli, vienu no skaistulēm noskatījām arī šim gadam. Tas zināmā mērā atviegloja izvēli,” stāsta Gulbenes kultūras centra direktora vietnieks saimnieciskajā darbā Imants Ilgažs.
Eglītes sagrupē
Šobrīd sabiedrības domas dalās. Vieni iestājas par eglīšu ciršanu, otri iesaka iegādāties podos audzētās skaistules, trešie izvēlas mākslīgās egles. Gulbenietis Guntis Grīnšteins, kurš jau daudzus gadus kopj mantotos meža īpašumus, uzskata, ka eglīte, kas der Ziemassvētku priekam, praktiski par lietaskoku neizaug, jo svētkiem visbiežāk tiek nolūkota kupla eglīte ar īsu galotni.
“Vasarā vai rudenī, kopjot jaunaudzi, atzīmēju eglītes, kas derēs lietaskokiem, kas atstājamas svētkiem, kas nogriežamas un atstājamas trūdēšanai kā meža mēslojums. Mežā vienmēr var atrast gan lietaskoku, gan prieku. Būdams profesionāls praktiķis, es zinu, kuru kociņu var griezt, neradot nekādus zaudējumus,” saka G.Grīnšteins.
Viņš uzskata, ka Ziemassvētki nav iedomājami bez dabīgas skuju smaržas un dabīga prieka, tāpēc viņa audzētās eglītes pirms svētkiem gulbenieši varēs arī iegādāties.
“Protams, satrauc, ka eglītes cērt manis stādītajā jaunaudzē. Diemžēl ir negodīgi cilvēki, kas tādējādi izbojā stādījumu. Te jau ir runa par cilvēka inteliģenci un kultūru,” spriež G.Grīnšteins.
Aizliegumos neklausās
Ziemeļaustrumu virsmežniecības Lejasciema nodaļas vecākais mežzinis Pēteris Drozdovs atgādina, ka nedrīkst cirst eglītes jaunaudzēs.
“Diemžēl cilvēki šajā aizliegumā neklausās. Bieži vien jaunaudzēs, kas ierīkotas ceļa malās, redzams, ka ir cirstas eglītes. Uz to norāda gan pēdas, gan stumbenis, jo eglīte nocirsta nevis līdz pašai zemei, bet tikai līdz sniegam. Pie rokas līdz šim nevienu noķert man nav izdevies. Esmu dzirdējis, ka arī privāto mežu īpašnieki sūdzas, ka viņu mežā ir cirstas eglītes. Tas ir nepiedodami, jo cilvēks ir ieguldījis lielu darbu eglīšu stādīšanā un jaunaudzes kopšanā,” uzskata P.Drozdovs.
Pirms došanās uz mežu vajadzētu noskaidrot, kam tas pieder, saskaņojot ciršanu ar meža īpašnieku, mežzinis stāsta, ka līdz šim neviens neesot par to interesējies.
“Visi uzskata, ka ļoti labi pārzina mežus,” piebilst P.Drozdovs. Arī viņš pats vienmēr nocērtot vienu eglīti, lai būtu svētku sajūta, jo eglītes, kas aug pamežā, nekad nesasniegs vēlamo garumu. Arī tām eglītēm, kas aug uz stigām vai grāvmalās, nākotnes nav, tāpēc droši var cirst. “Es izvēlos pavisam vienkāršu eglīti. Ja kādam ir augstas prasības, tad lai pērk egli, kas audzēta stādaudzētavā. Arī šajos apstākļos, kad zarus sedz sniegs un ledus, nemaz nevar pateikt, cik skaista ir eglīte,” saka mežzinis.
Izvēlas priežu zarus
Gulbeniete Aivita Vizule svētkos rotā priežu zarus, jo uzskata, ka eglīte mājās dzīvo tikai īsu brīdi. “Lai mana eglīte turpina augt mežā. Priekšroku dodu priežu zariem, jo man ļoti patīk priedes. Arī skujas nebirst tik ātri kā egļu zariem. Nekādā gadījumā mājās negreznotu mākslīgu eglīti. Tiem, kuriem ir sava māja, es vispār ieteiktu iestādīt eglīti, ko varētu rotāt katru gadu,” saka A.Vizule.
Videi nekaitīgs variants ir poda audzētas egles izrotāšana svētkos, bet G.Grīnšteins uzskata, gan eglei, gan cilvēkam ir vajadzīga mīlestība, bet ir ļoti grūti saglabāt podā augošu eglīti pēc svētkiem.
“Mēs svinam svētkus siltos mājokļos. No aukstuma ienesot istabā un laistot podā augošu eglīti, mēs to pamodinām, tāpēc, svētkiem beidzoties, nav pareizi eglīti no plus 20 grādiem strauji iznest aukstumā. Eglīte ir pakāpeniski jāatdzesē, lai pavasarī varētu iestādīt dārzā. Tas prasa lielu uzmanību un rūpību,” skaidro G.Grīnšteins.
Izrādās, ka podā egle var augt visu laiku, tikai pēc diviem gadiem tai noteikti būs vajadzīgs lielāks pods. Zaļsvārce ir arī jāmēslo līdzīgi kā visi košumaugi.
