Gulbenes novada pašvaldība Valsts kontrolei ir apliecinājusi savu apņemšanos līdz 2025.gadam veicināt iedzīvotāju padomju veidošanu savā administratīvajā teritorijā, kā arī izstrādāt iekšējo normatīvo dokumentu, kas regulēs kārtību, kādā pašvaldība nodrošina iedzīvotāju līdzdalību.
“Tas būtu ļoti atbalstāmi, ja tiešām šīs iedzīvotāju padomes veidotos,” saka novada deputāts Aivars Circens. Tomēr viņš ir skeptisks, vai padomes patiešām veidosies, ņemot vērā cilvēku vēlmi tikai kritizēt, bet sabiedriskās aktivitātēs neiesaistīties. Viņš akcentē, ka iedzīvotāju padomju veidošana, darbošanās šajās padomēs tomēr uzliks kaut kādu atbildību. Iedzīvotāju padomēs, viņaprāt, būtu jādarbojas cilvēkiem, kuriem tik tiešām “sāp sirds par attīstību, nevis prātā ir tikai domas, kā nomelnot citus, kuri jau strādā un dara novada labā”. Iedzīvotāju padomju uzdevumu A.Circens redz sabiedrības pārstāvju vēlmē pašiem kaut ko darīt un izdarīt ne tikai personiskā labuma dēļ, bet visas vietējās kopienas interesēs.
Pašvaldībai obligāti nav nepieciešamas
A.Circenam ir aizdomas, ka iedzīvotāju padomes veidosies novadā vienā otrā vietā, bet ne visos pagastos. Deputāts pats piedalījies pavasarī pašvaldības organizētajos izbraukumos un “Apkaimes sarunās” ar iedzīvotājiem. No tā brīža esot pagājis pusgads, bet nekādas aktivitātes iedzīvotāju padomju veidošanā diemžēl neesot novērotas. A.Circens norāda – iedzīvotāju padomes šobrīd pašvaldības darbā nav obligāti nepieciešamas, redzēšot, kā būs turpmāk.
Novada deputāts Ainārs Brezinskis arī uzskata, ka iedzīvotāju padomēm nav obligāti jābūt. Viņa uzskats – katras pagasta pārvaldes vadītājs jau tā maksimāli komunicē ar iedzīvotājiem un izzina viņu domas. Taču, ja šādas padomes veidosies, A.Brezinskis to lomu saredz tieši pašvaldības budžeta izdevumu plānošanā, priekšlikumu izteikšanā un sekošanā līdzi tēriņiem.
Tas jādara pēc iespējas ātrāk
Novada deputāte Mudīte Motivāne gan ir noskaņota optimistiski, jo uzskata – katrā pagastā ir sabiedriski aktīvi cilvēki, kuri spēj un vēlas vest aiz sevis citus. To apliecinot dažādu biedrību darbība pagastos. “Iedzīvotāju padomes veidošana vietējā kopienā būtu jāuzņemas vienam, kurš ir visaktīvākais. Ja nebūs šā viena cilvēka, nekā nebūs,” saka deputāte. Viņa par iedzīvotāju padomēm teic, ka būtu labi, ja tās veidotos, jo tā būtu kā atgriezeniskā saikne. Pašvaldības darbiniekiem un deputātiem šāda sadarbība palīdzētu saprast, kas iedzīvotājiem ir tas aktuālākais, uzskata M.Motivāne. Tad nebūšot pamata teikt, ka pašvaldībā kāds kaut ko izdomā un tik virza. Izvēļu un lēmumu saskaņošana ar iedzīvotāju padomēm veicinātu visu ieceru sabiedrisko apspriešanu un sabiedrības vairākuma piekrišanu.
“Iedzīvotāju padomes ir labs veids, kā nodrošināt iedzīvotāju interešu pārstāvību savā teritorijā,” saka novada deputāts Normunds Audzišs.
Viņa pārliecība – iedzīvotāju padomes veicinātu cilvēku aktivitāti, jo tiktu lemti ļoti konkrēti jautājumi par savu dzīvesvietu un tie tiktu virzīti uz novada komitejām un domes sēdēm. “Neviens svarīgs jautājums nepaliktu bez izskatīšanas!” domā N.Audzišs un akcentē, ka pašvaldībai ir jāizstrādā saistošie noteikumi “Gulbenes novada pašvaldības iedzīvotāju konsultatīvās padomes nolikums”. Turklāt, kā uzskata deputāts, tas ir jādara pēc iespējas ātrāk. “Dažas pašvaldības to jau ir paveikušas, un tur padomes sākušas darbu,” norāda N.Audzišs.
Padomes nav domātas, lai kritizētu
Iedzīvotāju padomju veidošanas process nav uzdots pašvaldībām, pašvaldībām ir tikai jāatbalsta, ja iedzīvotāji veido padomes, – precizē novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika. “Pašvaldībām ar varu nav jāveido šādas padomes,” viņa saka. Tajā pašā laikā G.Švika informē, ka šogad pašvaldības pārstāvji, deputāti ir devušies uz pagastiem, saukuši kopā iedzīvotājus, runājuši, informējuši par iespēju veidot iedzīvotāju padomes. Viņa pieļauj, ka atsevišķos pagastos šī ziņa ir sadzirdēta un reakcija būs, piemēram, Litenē un Stāmerienā. Taču pagaidām pašvaldība vēl nav saņēmusi nevienu oficiālu pieteikumu par iedzīvotāju padomju veidošanu. G.Švika personiski uzskata, ka iedzīvotāju padomes padarītu pašvaldības darbu sabiedrībai saprotamāku un informētības pakāpe būtu daudz lielāka.
“Iedzīvotāju padomes nav domātas, lai kritizētu pašvaldības darbu. Lai gan varbūt vienam otram cilvēkam liekas, ka darbošanās padomē dos iespēju kritizēt. Padomes ir paredzētas, lai izzinātu iedzīvotāju vēlmes par to, kas nepieciešams katrā vietējā kopienā. Ne vienmēr pašvaldības darbinieki spēj šīs vajadzības ieraudzīt. Iedzīvotāju padomes katrā pagastā var būt vairākas, nevis tikai viena, piemēram, ne tikai Rankā, bet arī Rēveļos. Protams, ja paši iedzīvotāji vēlas būt aktīvi. Iedzīvotāju padomes var pārstāvēt konkrētu apdzīvoto vietu, ja cilvēki paši vēlas un ja ir gatavi sabiedriskajam darbam ziedot savu brīvo laiku. Tā būs darbošanās sabiedrības labā, piemēram, veicot iedzīvotāju aptaujas, izzinot cilvēku domas,” stāsta G.Švika. Viņa uzskata – vajag katrā pagastā vismaz vienu entuziastu, kurš spēj kopienas sabiedrību saliedēt un aktivizēt.
Cilvēki ir jāuzrunā, lai veidotos padomes
“Viss ir atkarīgs no cilvēkiem, viņi ir jāuzrunā,” uzskata Gulbenes novada jauniešu centra “Bāze” vadītāja Valērija Stībele, kura tic – iedzīvotāju padomes novadā veidosies. Viņa domā, ka iedzīvotāju dažādām vecuma grupām ir, iespējams, dažādas vēlmes un uzskati par to, kādus projektus novada teritorijā vajadzētu īstenot pašvaldībai.
Iespējams, iedzīvotāju padomes varētu atšķirties arī pēc sastāva tieši no paaudžu pārstāvniecības. Tomēr V.Stībele norāda arī uz novēroto realitāti, ka izsludinātajās sabiedriskajās apspriešanās iedzīvotāju aktivitāte ir zema – atnāk vien daži cilvēki. Un tad esot sāpīgi, jo netiek sasniegts mērķis – uzzināt iedzīvotāju vairākuma viedokli, saka V.Stībele.
Novada pašvaldības sporta komisijas priekšsēdētājs Aigars Cīrulis, kurš ilgus gadus arī aktīvi darbojas biedrībā “Latvijas Pauerliftinga federācija”, uzskata – iedzīvotāju padomju veidošanā ir vairāk jābāzējas uz entuziastiem, kuri jau šobrīd vairāk vai mazāk aktīvi pārstāv sabiedrību pašvaldības dažādu aktivitāšu sakarā. Pēc viņa domām, iedzīvotāju padomes būs tikai jauns formulējums tam, kas jau tagad notiek pagastos un pilsētā. “Tās ir tās pašas biedrības. Tie ir sabiedrības piedāvātie projekti, pretendējot uz pašvaldības finansējumu. Tā ir iedzīvotāju iniciatīva. Tādā veidā iedzīvotāji jau reāli iesaistās un piedalās,” saka A.Cīrulis.
[democracy id=”61″]
Uzziņa
* Pašvaldībā var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas — iedzīvotāju padomes.
* Iedzīvotāju padomju izveides mērķis – nodrošināt vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam.
* Iedzīvotāju padomes var sniegt lēmumu projektus izskatīšanai domē, bet domei ir pienākums noskaidrot padomes viedokli, pirms pieņemt lēmumu.
* Par iedzīvotāju padomes locekli var būt fiziskā persona, kura sasniegusi 16 gadu vecumu un ir Latvijas Republikas pilsonis vai tāds Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā.
* Par iedzīvotāju padomes locekli nav atļauts būt domes deputātam, pašvaldības izpilddirektoram un viņa vietniekam.
* Dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka iedzīvotāju padomes (vienas vai vairāku) izveidošanas un darbības nosacījumus.
* Iedzīvotāju padomju darbība idejiski cieši saistāma ar tā saucamo līdzdalības budžetu kā pašvaldības budžeta sastāvdaļu; ar 2025.gadu pašvaldībai obligāti savā budžetā ir jāparedz finansējums līdzdalības budžetam.
* Finansējums līdzdalības budžetam domei ir jāparedz vismaz 0,5 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.
Avots: Pašvaldību likuma 58. un 59.pants, kā arī pārejas noteikumi
#SIF_MAF2023
