„Gulbenes novads
nekādā ziņā nav izņēmums. Arī te zeme ir ārvalstnieku
iecienīta tāpat kā citviet Latvijā,” saka SIA „Latio”
Gulbenes biroja vadītāja Ita Tehta. Viennozīmīgi pateikt, cik
maksā zemes īpašums katrā pagastā, nav iespējams. Taču ir
novērota kopīga tendence, ka lauksaimniecības zemes tirgus cena
šogad ir augusi.
I.Tehta norāda, ka
cenu amplitūda, par kādu ārvalstnieki iegādājas zemi, ir ļoti
plaša un katrs darījums jāvērtē individuāli. Viena hektāra
zemes īpašuma cena var būt, sākot no 400 līdz pat 2000 latiem un
vairāk. „Zemes tirgus cenu ietekmē īpašuma atrašanās vieta,
izmantošanas veids, apkārtne, reljefs, kas atrodas kaimiņos. Tīri
lauksaimniecības zeme tiek pārdota ļoti reti. Tā lielākoties nāk
kopā ar mežu. Tad tiek vērtēts, kāds ir mežs un tamlīdzīgi,”
skaidro I.Tehta.
Valsts Zemesgrāmatas
apkopotā informācija liecina, ka pēdējo četru gadu laikā
Gulbenes novadā zemes un ēkas nekustamo īpašumu iegādājušies
29 ārvalstnieki, Latvijas Republikas nepilsoņi, kā arī Latvijā
reģistrētas ārvalsts uzņēmējsabiedrības.
Pagājušā gada vasarā
lielākais darījums veikts Druvienas pagastā, kur zemes un ēkas
nekustamo īpašumu iegādājies ārvalstnieks. Par 28,86 hektāriem
darījuma cena – 61 104 lati. Arī Lizuma pagastā pērn kāds
ārvalstnieks iegādājies zemi un ēkas 3,31 hektāra platībā, par
to samaksājot 52 007 latus.
Pirms dažiem gadiem
Stradu pagastā par 60 000 latu ārvalstnieks iegādājās zemes
un ēkas nekustamo īpašumu 69,32 hektāru platībā.
„Pagasta pārvaldei
neviens nejautā, vai mēs gribam, ka īpašums nonāk ārvalstnieku
rokās. Ja pašvaldība kaut kādā veidā varētu šos darījumus
ietekmēt, pieņemt ar tiem saistītus lēmumus vai likt šķēršļus,
tad tas būtu mums saistoši,” saka Stradu pagasta pārvaldes
vadītājs Juris Duļbinskis.
„ Tikos ar zemnieku
saimniecības „Jaunkapenieši”, kas atrodas Zeltalejā,
saimniekiem. Pie pašas viņu fermas jau sākas
īpašums, ko kopj ārzemnieks, izmantojot modernu tehniku,”
piebilst pārvaldnieks. „Jaunkapeniešu” saimniece Līga Strade
stāsta, ka ārzemnieks savā īpašumā iesēj zālienu, ko reizi
gadā nopļauj. “Es labprāt nomātu šo platību, bet tas netiek
piedāvāts. Sarunā ar traktoristiem, kas pļāva, izskanēja, ka šo
platību atpirkt gan vairs neizdosies. Kam ir nauda, tas pērk, kas
grib naudu, tas izdevīgi pārdod,” saka L.Strade.
Piebilstams, ka ar šā
gada 1.maiju Eiropas Savienības pilsoņi un juridiskās personas
Latvijā zemi varēs iegādāties ar tādiem pašiem noteikumiem kā
Latvijas pilsoņi un uzņēmumi. Ir tapuši grozījumi likumā par
zemes privatizāciju lauku apvidos. Ja tie tiks apstiprināti, tad
arī zemes iegādes process Latvijā kļūs sarežģītāks.
Personai, kas gribēs iegādāties zemi, jābūt reģistrētai
Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai.
Grozījumi arī paredz, ka zemes pircējam jābūt pieredzei
lauksaimniecībā un zemes apsaimniekošana jāsāk trīs gadu laikā
kopš tās iegādes.
Daudzviet tā arī nav zināms, vai zeme
aiz kupicas pieder ārvalstniekam vai vietējam zemniekam, jo
ārvalstnieks var iegādāties īpašumu Latvijā ar konkrēto pašvaldību neko
nesaskaņojot. Tā sakot, privātīpašnieku darīšana.
