Šodien, 25.janvārī, Gulbenes slimnīcas uzņemšanas nodaļā pēc mediķu palīdzības vērsies kāds iedzīvotājs, kurš šajā aukstajā laikā, strādājot mežā, apsaldējis kāju. Vīrietim, ārstējot apsaldējumu, slimnīcā nāksies pavadīt apmēram nedēļu.
Slimnīcas ķirurģijas nodaļā “Dzirkstele” noskaidroja, ka šis pagaidām ir vienīgais pacients, kurš ārstē apsaldējumu. “Varbūt, ka ir cilvēki, kuri paši nemaz vēl neapzinās, ka ir apsaldējušies. Pieļauju, ka būs tādi, kuri tomēr vērsīsies pēc mediķu palīdzības. Iespējams, mēdz būt arī tā, ka cilvēki mēģina ārstēt apsaldējumus arī paši,” stāsta nodaļas darbiniece.
Rankas doktorāta ģimenes ārste Inta Krēsliņa apliecina, ka pie viņas līdz šim nav vērsies neviens pacients ar apsaldējumiem.
“Laukos cilvēki bez vajadzības aukstajā laikā ārā neiet, kā arī lielākoties pārvietojas automašīnās,” saka ārste.
Arī SIA “Brīnumzālīte” Rankas aptiekas farmaceite Liega Kraukle stāsta, ka aptiekā ļaudis neinteresējoties par ziedēm, lai pasargātu sevi no apsaldējumiem. “Vairāk par salu mūs ir piemeklējusi ar gremošanas traktu saistīta sērga,” saka L.Kraukle. Arī SIA “Gulbju aptieka” farmaceites stāsta, ka ziedes pret apsaldējumiem tiekot pirktas ļoti reti.
Kopumā Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi kopš gada sākuma līdz 20. janvārim devušies 156 izsaukumos, kas saistīti ar apsaldējumiem un ķermeņa atdzišanu. Tikai Vidzemes reģionā tie bijuši 18 izsaukumi. Laiks joprojām ir ļoti auksts, tāpēc medicīnas darbinieki atgādina, ka, dodoties ārā, gan bērniem, gan pieaugušajiem ir silti jāsaģērbjas, atsakoties no kustības ierobežojoša apģērba. Arī alkohola lietošana, cukura diabēts, centrālās nervu sistēmas bojājumi un cits palielina nosalšanas risku.
“Apsaldējuma raksturīgākās pazīmes ir bāla āda, ir iespējamas sāpes, kas, audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, ātri samazinās. Sildot apsaldējuma vietu, tajā jūtamas stipras sāpes un var veidoties pūšļi,” norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības speciāliste Laura Bundule.